Koncertzāles vietas sāga: KM «atvilktnē» pusgadu nogulējis atzinums par Centrālkomitejas ēkas vērtību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Veselu pusgadu nepubliskots kādā Kultūras ministrijas atvilktnē nogulējis arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas atzinums par kādreizējās Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku Elizabetes ielā 2, kuras vietā kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) labprāt redzētu slejamies Nacionālo koncertzāli. Tajā teikts, ka ēka ir vērtīga un saglabājama. Koncertzāles jautājumā ir sašķobījusies arī kultūras ministra Naura Puntuļa politiskā aizmugure.

ĪSUMĀ:

  • Kultūras ministrija: “Aizmirstais” atzinums – cilvēciska kļūda.
  • Saskaņā ar atzinumu Elizabetes ielas 2 ēka – vērtība un retums visas Baltijas kontekstā.
  • Arhitekts Uldis Lukševics apšauba rudenī veikto ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumu.
  • Profesore Sandra Treija norāda, ka kultūras vērtības iznīcināšana ir kaitējums visai sabiedrībai.
  • Cīņā par koncertzāles vietu atkal iesaistās politiķi ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri priekšgalā.
  • Arhitektu savienība atbilstošākās vietas Nacionālās koncertzāles celtniecībai sola paziņot jūnija vidū.

Atvilktnē aizmirstais atzinums

Pirms pusgada Kultūras ministrija saņēma arhitektes Līvas Garkājes vadībā veiktās arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas atzinumu par biroju ēku Elizabetes ielā 2, kuras vietā kultūras ministrs Nauris Puntulis grib redzēt Nacionālo koncertzāli. Atzinuma secinājumi ļoti skaidri – ēka ir vērtīga un saglabājama, taču sabiedrība par inventarizācijas rezultātu netika informēta. Tikai pēc raidījuma “Kultūršoks” prasības šis 23 lapaspušu garais dokuments šonedēļ kļuvis publiski pieejams.

Arhitekte Līva Garkāje atzīst, ka viņai neviens nav teicis, kāpēc ministrija ar atzinuma rezultātiem sabiedrību neiepazīstināja uzreiz pēc tā saņemšanas: “Vairākas reizes uzdevu ''Valsts nekustamajiem īpašumiem''  jautājumu, kad tad mēs varēsim publiski par to runāt, un atbildes nebija. Viņi teica, ka viņiem nav neviens devis atļauju tālāk ar šo informāciju operēt.” Arhitekts Artūrs Catūrovs, kurš arī piedalījās inventarizācijā, ir atklāts:

“Nu, acīmredzot, mūsu secinājumi ir pretrunā ar pieminekļu inspekcijas slēdzienu par būves tehnisko stāvokli, jo tur bija atzīts, ka ēka ir sliktā stāvoklī.

Mēs neko tādu tur nekonstatējām.”

Cilvēciskā kļūda

Kultūras ministrijā skaidro, ka ''Valsts nekustamie īpašumi'' atzinuma darba versiju iesūtījuši janvāra sākumā, bet publiskošanai paredzēto gala versiju ministrija esot aizmirsusi izprasīt. Tā esot cilvēciska kļūda. Savukārt ministra vietnieks koncertzāles projekta darba grupā Jānis Dripe apgalvo, ka ēkas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija zaudējusi aktualitāti: “Elizabetes iela vienu brīdi bija fokusā, jo bija valdības lēmums pagājušā gada 16. jūnijā. Pēc decembra vidus, kad kultūras ministrs uzrakstīja Arhitektu savienībai vēstuli par to, kā viņš nodod šīs tiesības viņiem profesionāli lemt par labāko vietu, kuru viņš arī akceptēs, tad

Elizabetes ielas nozīme, protams, stipri mazinājās kopējā kontekstā, jo mums ir vesela virkne vietu.”

Inventarizācijas atklājumi

Kaut gan pērn Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde lēma bijušo Centrālkomitejas ēku neiekļaut kultūras mantojuma pieminekļu sarakstā, arhitekti, kas piedalījās inventarizācijā, atzīst, ka 1974. gadā pabeigtā būve ir vērtība ne tikai Latvijas mērogā.

“Spriežot par šo ēku, tā ir viennozīmīgi reta Baltijas valstu kontekstā. Līdzīgu ēku nav, arī salīdzinot ar citām kompartijas ēkām.

Šī ēka ir būvēta savādāk”, norāda arhitekte Viktorija Priļenska.

Inventarizācijā secināts, ka ir saglabājušies augstvērtīgi apdares materiāli gan fasādēs, gan interjeros. Vairākas telpu grupas saglabājušās pilnīgi oriģinālā stāvoklī. Līva Garkāje neslēpj, ka tā esot milzīga vērtība: “Otra lieta ir tā, ka šis objekts tika būvēts pēc paaugstinātiem standartiem, līdz ar to tā apdares materiālu kvalitāte ir daudz augstāka nekā lielākajai daļai citu objektu Latvijā no šī laika.”

Dokumenti liecina, ka būvniecībā izmantoti labākie materiāli, ko tolaik varēja dabūt. Tie importēti no dažādām valstīm, tai skaitā no Somijas un Čehijas. “Tur ir tādas interesantas lietas kā konferenču zāles Kino projektoru centrs, kas ir saglabājies. Tas pats par sevi ir industriālā mantojuma objekts, kur saglabāta visa kino aparatūra, pastiprinātāji,” stāsta Artūrs Catūrovs.

Pretrunīgie atzinumi

Arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā secināts, ka Elizabetes ielas 2 būve ir saglabājusies ļoti labā stāvoklī, kamēr rudenī veiktajā ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumā pausts, ka ārsienas apdares flīzes nav kvalitatīvi piestiprinātas, tāpēc celtne kļuvusi bīstama.

Arhitekts Uldis Lukševics, kurš nekad nav slēpis savu noraidošo attieksmi pret kultūras ministra iecerēm koncertzāli būvēt bijušās Centrālkomitejas ēkas vietā, apšauba tehniskā novērtējuma veicēju godaprātu. Tehniskajā novērtējumā norādīts, ka ārsienu apdares plāksnes viegli atdalās un nav drošas. Lukševics norāda, ka plāksnes stiprinātas pavisam citā veidā, tās nav līmētas pie ārsienām. To apliecinot projekta dokumentācija, kuru arhīvā pirms viņa neviens neesot šķirstījis 15 gadus. “Katra dolomīta loksne ir stiprināta ar diviem nerūsējošā tērauda enkuriem, kas to tur augšā un apakšā. Un daļēji ir aizpildīta sprauga ar cementa javu, kas ir tikai aizpildījums. Vai tas ir klajš neprofesionālisms, vai tā ir apzināta ministrijas un valdības maldināšana?” jautā arhitekts.

Jāvērtē bezkaislīgi, nodalot ideoloģiju

Rīgas Tehniskās universitātes profesore Sandra Treija uzsver, ka arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā gūtajiem secinājumiem ir milzīga nozīme: “Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes loma ir ļoti liela turpmāko lēmumu pieņemšanā. Jo, ja kāds uzņemas atbildību, ne tikai politisko atbildību, bet atbildību sabiedrības priekšā, atbildību nākošo paaudžu priekšā nojaukt nozīmīgu kultūras vērtību, tam cilvēkam jābūt ļoti, ļoti motivētam tieši faktiski šādu kaitējumu nodarīt visai sabiedrībai.”

Profesore uzskata, ka, vērtējot neseno kultūras mantojumu, ir jābūt bezkaislīgam, nodalot ideoloģiju un māksliniecisko vērtību.

“Tas nav specifiski tikai attiecināms uz modernismu, bet faktiski uz daudziem, arī citiem kultūras, vēstures un arhitektūras stiliem.

Piemēram, klasisks piemērs ir, kad Rīgā jūgendstils, kas šobrīd ir absolūti novērtēts gan lokāli, gan globāli kā ļoti nozīmīga vērtība, divdesmitajos un trīsdesmitajos gados skaitījās slikts stils. Tāpēc jautājums par neseno mantojumu – pagaidīt, nenojaukt, nesabojāt, jo nāk jauna paaudze, kas jau paskatās ar tādu objektīvāku skatu.”

Cīņas arēnā par koncertzāles vietu atgriežas arī politiķi

Kamēr kultūras ministrs ir pārliecināts par politisko aizmuguri savai izvēlei būvēt koncertzāli bijušās Centrālkomitejas ēkas vietā, jo ir valdības lēmums, politiskajās aizkulisēs atklāta otrā fronte. Cīņu par Elizabetes ielas ēkas saglabāšanu uzsākusi Eiropas Parlamenta deputāte, kādreizējā Naura Puntuļa partijas biedre Inese Vaidere ("Jaunā Vienotība").

Deputāte uzsākusi skaidrojošo darbu politiķu vidū, šonedēļ uz pirmo vebināru aicinot “Jaunās Vienotības” biedrus. “Tas saskan ar tiem principiem, uz kuriem virzās Eiropas Savienības ekonomikas attīstība, tas ir tā saucamais zaļais ceļš, kurš paredz nevis nojaukšanu, nevis milzīgus atkritumu kalnus, nevis sastrēgumus daudzu gadu garumā, bet, tieši otrādi, tīrāku vidi, ēkām piešķirot jaunu dzīvību, jaunu identitāti. Es tiešām nesaprotu, kas motivē ministru. Es esmu pārliecināta, ka šis lēmums ir jāpārskata.”

Arhitektu savienība savu lēmumu sola jūnija vidū

No martā atlasītajām 11 potenciālajām koncertzāles novietnēm Arhitektu savienība tālākai izpētei izraudzījusies sešas. Finālistu vārdus profesionāļu organizācija sola paziņot jūnija vidū.

Pastāv liela iespējamība, ka aiz cieņas pret kultūras ministra viedokli starp finālistiem būs arī Elizabetes ielas ēka.

Nopietnu konkurenci tai sagādājusi Rīga, piedāvājot pārbūvēt Kongresu namu, kas gan ir jau pirms vairākiem gadiem atmests risinājums. Bet trešā vieta varētu būt iepriekšējo kultūras ministru Helēnas Demakovas un Daces Melbārdes laikā izraudzītā vieta uz AB dambja, kurai Kultūras ministrijā izveidojies spēcīgs lobijs.

KONTEKSTS:

Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.

Kultūras ministrs vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli.

Latvijas Arhitektu savienība Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo novietņu Rīgā izvērtēšanas noslēguma posmā padziļināti analizēs sešas konkurētspējīgākās vietas – AB dambi, Andrejostas ielu 17 Andrejsalā, Elizabetes ielu 2 (kopā ar Kronvalda bulvāri 6), Uzvaras parka teritoriju starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti