ĪSUMĀ:

• Nav skaidra priekšstata, cik pašvaldības atteicās piedalīties skolēnu dziesmu un deju svētku piedāvātajā B un C varianta norisē.
• Pašvaldības neatsakās no svētkiem, bet no to piedāvātās formas.
• Bērni nav gatavi svētkiem.
• Svētku rīkotāji nav gatavi padoties. 
• Iecere rīkot e-svētkus nerada vispārēju sajūsmu.
• E-svētku izmaksas neskaidras.
• Valdība lēmumu par skolēnu dziesmu un deju svētku norisi e-formātā pieņems tuvākajā laikā.

Valmiera un Talsi nebija vienīgie, kas teica ''nē''

20. aprīlī valdība lēma, ka skolēnu dziesmu un deju svētki līdzšinējā veidā nenotiks un uzdeva sagatavot priekšlikumus, kā svētki varētu notikt epidemioloģiski drošā veidā. Nākamajā dienā svētku rīkotāji izsūtīja anketas pašvaldībām, lai noskaidrotu, vai pašvaldības ir gatavas B varianta svētku norisei – vairākiem koncertiem Mežaparkā vai C variantam, kas paredz, ka svētki izskan visā Latvijā uz vietējām skatuvēm.

Valsts izglītības un satura centrs paziņoja, ka XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanu vienā vai otrā variantā atbalsta 96 pašvaldības jeb aptuveni 80% vietējo varu. “Apkopojot pašvaldību koordinatoru sniegto informāciju kolektīvu datu bāzē uz 18. maiju, mēs redzam, ka šajā brīdī ir reģistrēti 2090 kolektīvi ar 40 049 dalībniekiem, kuri gaida šos svētkus, kuri ir iesaistīti šo svētku procesā,” norāda svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.

Svētku rīkotāju raidījumam “Kultūršoks” sagatavotajā sarakstā ar tām pašvaldībām, kas teikušas “nē” abiem svētku variantiem, ir gan plaši izskanējušais Valmieras pašvaldības vārds, gan Talsi un Rīga, gan Balvu, Nīcas, Rugāju, Salacgrīvas, Siguldas un Saulkrastu novadi. Tā kā šīs pašvaldības neveido 20% skaitu, “Kultūršoks” izlases kārtībā sazinājās ar vēl vairāku novadu svētku koordinatoriem.

Izrādās, ka “nē” B un C variantiem ir teikusi arī Liepāja, Rēzekne, Saldus, Kocēnu, Beverīnas, Rūjienas un Naukšēnu novadi, liekot apšaubīt 80% atbalstu.

Vēl vairākas pilsētas un novadi gaida valdības lēmumu vai pašvaldības vēlēšanas gala lēmuma pieņemšanai. Šo novadu vidū ir Cēsis un Madona, Viļaka un Priekule. Vēl 8 pašvaldības – Baldone, Baltinava, Dundaga, Ilūkste, Inčukalns, Ķekava, Skrunda un Valka – nav sniegušas nekādu atbildi. Daudzas no aptaujātajām pašvaldībām atzina, ka par spīti lēmumam nepiedalīties svētkos savus kolektīvus dažādu iemeslu dēļ atstājuši datu bāzē.

Iestājas nevis pret svētkiem, bet pret to formu

Kocēnu novada deju kolektīva “Saulīte” turpina mēģinājumus, lai gan novads izlēma nepiedalīties ne svētku B, ne C variantā. Deju kolektīva vadītāja Sanita Maniņa stāsta, ka šim lēmumam ir vairāki apsvērumi: “Man dziesmu un deju svētki tomēr ir tradicionāli – tādi, kādi tie ir ar visu gatavošanos, ar visu braukšanu, ar matračiem, ar somām, ar nedēļu prom būšanu. Es tomēr esmu par to, ka gaidām, kad tādus arī varēsim piedzīvot.”

Vēl viens no iemesliem ir bērnu gatavība svētkiem. Klātienes mēģinājumi atļauti tikai kopš aprīļa, sākotnēji grupās līdz 10 cilvēkiem, tagad – līdz 20. Tas nav bijis pietiekošs laiks atkārtot repertuāru, un tūlīt jau arī mācību gads beigsies, kad sapulcēt dalībniekus uz mēģinājumiem būs teju nepiespējami. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas jauktā kora diriģents Imants Točs atzīst, ka arī laika apstākļu dēļ klātienes mēģinājumi svaigā gaisā nav bijis risinājums: “Visu laiku bija diezgan briesmīgi. Iedomājoties, ka man būtu 8–9 grādos jāiet ārā lietū dziedāt, domāju, nekas normāls nevar sanākt. Arī dziedātāju balsis un veselība jāsaudzē, jo intensīvi darboties ar elpu ārā, tas nav kā papļāpāt. Skola beidzas, un šaubos, vai man izdosies saganīt tos cilvēkus. Pārgaujā mācās bērni, kuri brauc no Alūksnes. Tie ir 100 kilometri.”

Teju visu mācību gadu ilgušo attālināto mēģinājumu procesu pedagogi dēvē par bezjēdzīgu.

“Nu, nebija viegli strādāt. Bērniem labāk patīk klātienē dejot nekā attālinātajās mācībās. Viņi to darīja, bet arī tur tu nevari tā izpausties,” atzīst Sanita Maniņa. Diriģentiem šis laiks bija vēl sarežģītāks. Imants Točs neslēpj, ka “arī normālos apstākļos, ja puse no kora neatnāk, tad tas darbs ir neproduktīvs. Bet tagad... bakstīties pa vienam, nezinot, kā tas būs, kad visi sanāks kopā.”

Svētku rīkotāji nenolaiž rokas

Dienā, kad mediji ziņoja par Valmieras kolektīvu atteikšanos piedalīties jebkādos svētku klātienes pasākumos, arī svētku rīkotāji negaidīti paziņoja par gluži jaunu modeli, kāds anketās pašvaldībām nemaz netika piedāvāts – e-dziesmu svētkiem. Tas nozīmē – kolektīvi paši nofilmē priekšnesumu, un vēlāk šos priekšnesumus samontē kopīgā materiālā. “Šie būs citādi svētki, atšķirīgi svētki, jo bērni gaida. Tie dalībnieki, kuri šobrīd gatavo, apgūst dejas, apgūst dziesmas, atkārto, viņi gaida svētkus, lai uzvilktu svētku tērpu, lai uzvilkt tautas tērpus, lai sapostos un lai piedzīvotu šī brīža citādo svētku sajūtu,” e-svētku ideju pamato Agra Bērziņa, atzīstot, ka mākslinieciskā kvalitāte šoreiz nebūs tāda, pie kādas esam pieraduši.

E-svētku idejai nav vispārēja atbalsta

Tomēr svētku rīkotāju jaunajai iecerei trūkst vispārēja atbalsta. Valmieras pilsētas pašvaldības XII Skolu jaunatnes dziesmu svētku koordinatore Sanita Loze atzīst, ka valmierieši ir dziesmu svētku patrioti, bet e-svētku ideju neizprot: “Neba par velti tepat ir Neikena kalns, kas uzliek mums pienākumu, divkāršu atbildību pret šo tradīciju, bet šādā formātā, šādā komunikācijas veidā, kā tas patlaban notiek, mēs neesam gatavi turpināt šo procesu.

Arī e-dziesmu svētki mūsu izpratnē nav Dziesmusvētku tradīcija.”

Līdzīgs noskaņojums valda Jelgavā, Rēzeknē, kamēr daudzas no aptaujātajām pašvaldībām līdz galam neizprot e-svētku ieceres realizācijas veidus un ar lēmumiem par dalību tajos nogaida.

Rīgas dalība e-svētkos pašu kolektīvu vadītāju ziņā

Ass konflikts svētku rīkotājiem izvērties ar Rīgu, kas nav piekritusi savā teritorijā šovasar rīkot nekādus skolēnu dziesmu un deju svētku pasākumus. Pilsēta pārdalījusi svētkiem paredzēto budžetu, un nepilnus 400 tūkstošus eiro nolēmusi atvēlēt ilgtermiņa mērķim – kolektīvu tērpu atjaunošanai. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka (“Attīstībai/Par”, “Progresīvie”) dusmojas, ka svētku rīkotāji to neuzskata par atbalstu svētkiem:

“Tad kāds atbalsts būtu bijis vajadzīgs? Ka pilsēta piespiež saviem bērniem piedalīties šajos svētkos?”

Svētku rīkotāji ziņo, ka 120 Rīgas skolēnu deju kolektīvi piekrituši individuāli sagatavot video sveicienu “Svinēt sauli”, ko pēc tam samontēs kopīgā, izrādīšanai paredzētā materiālā. Agra Bērziņa ar prieku stāsta, ka “šobrīd ļoti daudzi kolektīvi gatavojas, iesaistās, piedalās video filmēšanā, videoklipa veidošanā. Tas ir gana liels skaits ar gandrīz 2000 dalībnieku.”

Ratinīka apgalvo, ka Rīga neliegs nevienam piedalīties e-svētkos: “Bet visiem tiem, kas vēlēsies piedalīties, un es te īpaši domāju kolektīvu vadītājus, ir jāatceras, ka viņi ir individuāli atbildīgi par to, lai viss notiktu atbilstoši visiem šobrīd esošajiem un arī turpmāk esošajiem drošības principiem.”

E-svētku tāme pagaidām nav publiskota

Reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušām aizdomām, ka šie svētki ir kārtējā līdzekļu apgūšana, trešdien, 19. maijā, notikušajā Dziesmu svētku padomes sēdē kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) aicināja organizatorus uzrādīt precīzas svētku rīkošanas izmaksas. Taču sagatavotā prezentācija tikai ieskicēja pozīciju pārdali. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) apgalvoja, ka tradicionālajiem svētkiem rezervētais budžets – 4,2 miljoni eiro – e-dziesmu svētku gadījumā saruks uz pusi, un solīja tuvāko divu dienu laikā sagatavot precīzu izmaksu tāmi.

“Tradicionāli lielākā daļa svētku budžeta aiziet gan dalībnieku ēdināšanas izdevumiem, gan loģistikai, transporta izdevumiem, izmitināšanas izdevumiem. Šobrīd mums lielākā daļa aizies video stāstu veidošanai,” budžeta pārdali skaidro Agra Bērziņa.

Samazināsies arī svētku māksliniecisko vadītāju honorāri.

“To nevar salīdzināt ar atlīdzību tad, ja viņš ir strādājis, veidojis zīmējumus, gatavojies semināriem, ģenerālmēģinājumiem, strādājis tribīnē ar laukumu, ar visiem vadītājiem, ar kolektīviem,” skaidro izpilddirektore.

Pēc divām dienām rīkotāji gan atzina, ka gala tāmes sagatavošanai vajadzīgs ilgāks laiks, un tā būs gatava tikai jaunnedēļ.

Organizatori grib svētkus šogad par katru cenu

Lai gan publiskajā telpā izskanējuši daudzi aicinājumi svētkus vēl par gadu atlikt, Agra Bērziņa tam nepiekrīt: “Gana daudz pedagogu būtu vīlušies, un arī bērniem nebūtu motivācija gaidīt šo svētku brīdi – svētku brīdi tādu, kāds tas ir, kāds tas ir iespējams.”

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas jauktā kora diriģents Imants Točs uzskata, ka svētki par katru cenu nav vajadzīgi: “Es saprotu, ka normālam latvietim, kad darbs ir iesākts, gribas pielikt punktu. Bet man šķiet, tas ir nenopietni – kaut ko vienkārši pierādīt pierādīšanas pēc, nevis normālos apstākļos, kā veidojas svētki.”

Sanita Loze ir vēl skarbāka: “Uzturēt šo e-pasākumu ar ideju, ka mēs tādā veidā turpināsim tradīcijas nodošanu? Es domāju, ka bērni to nesapratīs. Ja mēs runājam par nemateriālo kultūras mantojumu, tā ir tradīcijas nodošana tiešā veidā nākamajām paaudzēm, bet e-vide padara to attālinātu. Tas nav sirdij, tas nav cilvēkam.” Vai e-dziesmu svētki notiks, valdībai jālemj tuvākajā laikā.

KONTEKSTS:

Ticis izstrādāts skolēnu dziesmu un deju svētku norises scenārijs, kurā kā pamatprincips piedāvāts e-dziesmusvētku koncepts. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Svētku rīcības komiteja ir atbalstījusi šo modeli, uzsverot brīvprātības principa un epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu.

19. maijā svētku risinājumu prezentēja Dziesmu un deju svētku padomei. Maija otrajā pusē risinājuma piedāvājumu skatīs Ministru kabinets.

Tikmēr vairākas pašvaldības jau paziņojušas, ka saistībā ar nedrošo epidemioloģisko situāciju svētkos nepiedalīsies. Arī premjers Krišjānis Kariņš paudis, ka svētki e-formātā nav nekādi svētki un būtu jāpieņem lēmums par to pārcelšanu uz nākamo gadu.

Sākotnēji XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise bija plānoti 2020. gadā no 6. līdz 12. jūlijam, taču Covid-19 izplatības dēļ pērn marta beigās nolemts svētkus par gadu atlikt.