Ceturtdiena, 25. aprīlis

Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +7 °C, Z/ZA vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba

Gunta Gaidamaviča

žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
«Kultūršoks»: Kādu spēli ar Rīgas koncertzāles projektu spēlē kultūras ministrs?
«Kultūršoks»: Kādu spēli ar Rīgas koncertzāles projektu spēlē kultūras ministrs?
Pēc kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) aicinājuma Arhitektu savienība nopietni ķērusies pie ideālās vietas meklēšanas nacionālās koncertzāles būvniecībai Rīgā. Organizācija publiskojusi 36 iespējamās celtniecības vietas, no kurām 9 izraudzīsies nopietnai analīzei. Tikmēr ministrs, vēl nesagaidot profesionāļu slēdzienu paziņojis, ka nepieļauj domu, ka starp gala finālistiem nebūs viņa paša izraudzītā vieta – bijusī Centrālkomitejas ēka Elizabetes ielā 2.
Puntulis: Viedtālruņiem datu nesēju atlīdzības sarakstā jābūt vismaz 1–2 gadus
Puntulis: Viedtālruņiem datu nesēju atlīdzības sarakstā jābūt vismaz 1–2 gadus
Kultūras ministrija (KM) nolēmusi ar datu nesēju atlīdzību apliekamo iekārtu sarakstā iekļaut viedtālruņus un datoru cietos diskus, jo tos izmanto privātai darbu kopēšanai, par ko autoriem pienākas samaksa. Tas nozīmē, ka, pērkot jaunu viedtālruni, tā cenā būs iekļauts arī vienreizējs maksājums autoriem 1,50 eiro apmērā. Lai gan summa nav liela, viedtālruņu importētāji un izplatītāji pret šo ieceri izrāda sīvu pretestību.
Ja būs, tad citā formā – skolēnu dziesmu un deju svētku rīkotāji gatavi netradicionāliem risinājumie...
Ja būs, tad citā formā – skolēnu dziesmu un deju svētku rīkotāji gatavi netradicionāliem risinājumiem
Par spīti skarbajai epidemioloģiskajai situācijai šobrīd, joprojām nav izslēgta iespēja, ka XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tomēr šovasar notiks. Iespējams, svētki būs tikai augustā, bet jau tagad zināms, ka tie būs netradicionāli. Plānots, ka bērni uzstāsies mērogā mazākos koncertos un ne visi svētku pasākumi notiks Rīgā. Arī kvalitātes latiņa varētu būt zemāka.  
Vai iespējams uzcelt koncertzāli Elizabetes ielā, nekaitējot Kronvalda parkam?
Vai iespējams uzcelt koncertzāli Elizabetes ielā, nekaitējot Kronvalda parkam?
Vai iespējams uzcelt koncertzāli Elizabetes ielā 2, nekaitējot Kronvalda parkam, kas ir UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra daļa? Pēc koku izpētes koncertzālei paredzētajā teritorijā secināts, ka tur esošie koki ir labā stāvoklī, turklāt starp tiem ir arī deviņi dižkoki. Savukārt "Dārzu un parku" vadītājs Jānis Lediņš uzsver – parkā esošos kokus ietekmēs jebkura iejaukšanās parka struktūrā, tai skaitā, ja koncertzāli lemtu būvēt pazemē.
«Kultūršoks»: Kā lēma par dīkstāves atbalsta mehānismiem?
«Kultūršoks»: Kā lēma par dīkstāves atbalsta mehānismiem?
Novembra beigās valdībā apstiprinātie dīkstāves atbalsta mehānismi paredzēja kritērijus, kuriem nespētu kvalificēties liela daļa kultūras pasākumu rīkotāju, kaut gan daļa no viņiem ierobežojumu dēļ nestrādā jau kopš marta. Nedēļu vēlāk kritēriji ir uzlaboti, taču uz pabalstiem joprojām nevarēs pretendēt daļa nozares uzņēmumu, kas, iespējams, krīzē cietuši visvairāk.
Tiesību eksperti: Nenodrošinot tiesības visām ģimenēm, jāstājas ārā no ES
Tiesību eksperti: Nenodrošinot tiesības visām ģimenēm, jāstājas ārā no ES
Satversme tiesa novembrī pieņēma lēmumu, ka valsts atbalsts pienākas visām, arī viendzimuma pāru ģimenēm. Saeima to nevar nepildīt, kā arī referenduma rīkošana šajā jautājumā nemainītu no konstitūcijas pamatnormas izrietošo cilvēka cieņas ievērošanas principu. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūršoks" teica tiesību eksperti. Vienīgais variants būtu izstāties no Eiropas Savienības (ES).
Kultūras ministrs: Lēmums par koncertzāles būvniecības vietu netiks mainīts
Kultūras ministrs: Lēmums par koncertzāles būvniecības vietu netiks mainīts
Kultūras ministrijas rīkotajā starptautiskajā arhitektūras skolu plenērā par iespējamo nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2 vairums dalībnieku secināja, ka, ievērojot likumos noteiktos ierobežojumus, koncertzāli paredzētajā apjomā šajā vietā nevar uzbūvēt. Tomēr kultūras ministrs no ieceres neatsakās, norādot – tāds ir valdības lēmums un tas netiks mainīts. Nākamā gada sākumā plānots izsludināt starptautisku koncertzāles metu konkursu ar novietni Elizabetes ielā.
Kino nozare «autopilotā». Kā veicināt stāstu daudzveidību?
Kino nozare «autopilotā». Kā veicināt stāstu daudzveidību?
15. novembrī gaidāmā Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” balvas pasniegšanas ceremonija ieies vēsturē kā pirmā, kurā aktieri un aktrises balvu saņems apvienotās kategorijās. No 12 nominētajiem aktieriem tikai trīs ir sievietes. Vai mūsu aktrises tik slikti tēlo, ka vairs nav pelnījušas cīnīties savā starpā? Nozares pārstāvji piekrīt, ka dažādu apstākļu dēļ šogad kino dominējuši vīriešu stāsti un aktrisēm nav bijušas lielas iespējas savu talantu demonstrēt. Domas dalās, vai vajadzīgi regulējoši mehānismi, lai sieviešu stāsti, kuri tradicionāli ir mazākumā, ieņemtu nozīmīgāku vietu uz kino ekrāniem.
Ēkas nav vainīgas pie režīma nodarītā. Kā vērtēt padomju laika arhitektūru?
Ēkas nav vainīgas pie režīma nodarītā. Kā vērtēt padomju laika arhitektūru?
Tikai 21 padomju laikā celta ēka Latvijā atzīta par vietējās valsts nozīmes pieminekli. Aiz strīpas palikusi virkne kultūras namu, kinoteātru un arī tādi savulaik apjūsmoti objekti kā Rīgas dzelzceļa stacija, Dubultu stacija un Latvijas Televīzijas ēka Zaķusalā. Vai padomju arhitektūra bija tik slikta, vai arī vēl 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas spējam uz šīm ēkām skatīties tikai caur sāpīgās pagātnes plīvuru? Eksperti atzīst, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai varētu uz šī laika atstāto mantojumu Latvijas vaibstos sākt skatīties objektīvi, taču trūkst vērtēšanas kritēriju, lai to darītu.
«Kultūršoks»: Neapvienoti sabiedriskie mediji var nesaņemt naudu ēkas celtniecībai
«Kultūršoks»: Neapvienoti sabiedriskie mediji var nesaņemt naudu ēkas celtniecībai
Sabiedrisko mediju ēkas būvniecībai varētu piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, kas paredzēti atveseļošanai pēc Covid-19 krīzes. Nauda tiek prasīta brīdī, kad sabiedriskie mediji vēl nav apvienoti un nav pat zināms, kādi tie būs. Tas var izrādīties būtisks šķērslis finansējuma ieguvei, ziņo LTV raidījums “Kultūršoks”.
Vai autoratlīdzību režīmu likvidēs, un kādas ir alternatīvas?
Vai autoratlīdzību režīmu likvidēs, un kādas ir alternatīvas?
“Tas iznīcinās latviešu literatūru”. “Tas būs spēriens ar kāju jau tā mirstošajai kultūras pasākumu nozarei”. Tā uz Finanšu ministrijas virzīto priekšlikumu jau no 2021. gada janvāra likvidēt autoratlīdzību režīmu reaģēja kultūras jomas pārstāvji. Lēmuma pieņemšana pagaidām atlikta, un Finanšu ministrijai uzdots atrast kompromisu ar kultūras nozari. Viens no potenciālajiem risinājumiem – sekot Igaunijas piemēram un ieviest saimnieciskās darbības norēķinu kontus. Tomēr agrākais, kad to varētu īstenot, būtu 2022. gadā.
Kultūra veselības svaru kausos. Kā nozare izdzīvos Covid-19 krīzes ēnā?
Kultūra veselības svaru kausos. Kā nozare izdzīvos Covid-19 krīzes ēnā?
Epidemiologi uzsver, ka ierobežojumi kultūras jomā jāatceļ piesardzīgi un pakāpeniski, tikmēr nozares pārstāvji norāda – tiek aizskartas viņu tiesības uz darbu un ierobežojumiem jābūt samērīgiem. Par to, kā kultūras nozarei pārdzīvot vasaru Covid-19 krīzes ēnā un kādā kultūras ainā dzīvosim pēc pandēmijas, LTV interneta pārraidē “100 g kultūras diskusija” sarunājās grupas “Triānas parks” dziedātāja Agnese Rakovska, festivāla “Positivus” rīkotājs Ģirts Majors, finanšu ministra padomnieku Ints Dālderis (“Jaunā Vienotība”), kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) un epidemiologs, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Revolūciju uztaisa namamāte. Kā Covid-19 krīze ietekmēs privātumu, brīvību un pilsonisko aktivitāti?
Revolūciju uztaisa namamāte. Kā Covid-19 krīze ietekmēs privātumu, brīvību un pilsonisko aktivitāti?
Latvijas Televīzijas projekts “100g kultūras diskusija” 24. aprīlī sarunā pievērsās tam, kādi personīgās brīvības, socializēšanās un vienlaikus privātuma ierobežojumi sabiedrības veselības un drošības vārdā Covid-19 izraisītās krīzes dēļ īsā laikā kļuvuši par normu visur pasaulē, arī Eiropā – demokrātijas un brīvības citadelē. Vai tas ir bīstami un vai tie varētu turpināties, arī ārkārtas stāvoklim beidzoties? Ko tas nozīmē sabiedrībai?
Draudi demokrātijai, bet iespējas solidaritātei un kultūrai? Diskusija par pandēmijas ietekmi
Draudi demokrātijai, bet iespējas solidaritātei un kultūrai? Diskusija par pandēmijas ietekmi
Jaunais Latvijas Televīzijas projekts “100g kultūras diskusija”, kas reizi mēnesī plānots sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un “Facebook” “100g kultūras” profilā, aizsākās 26. martā ar sarunu par to, kādas izmaiņas sabiedrībā un tās domāšanā iestāsies pandēmijas, karantīnas, pašizolācijas laikā. Kāda šī posma dēļ būs dzīve pēc pandēmijas? Lielākās bažas sarunu biedros raisīja ne tikai ekonomiskie, bet arī demokrātijas un privātuma ierobežošanas riski.
VIDEO: 100g kultūras diskusija. Dzīve pēc pandēmijas
VIDEO: 100g kultūras diskusija. Dzīve pēc pandēmijas
Laikā, kad Covid-19 krīze radījusi straujas pārmaiņas mūsu visu dzīvē, Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcija uzsākusi interneta formāta pārraidi “100 g kultūras diskusija”. Pirmā diskusija – 26. martā pulksten 11.00 – veltīta dzīvei pēc pandēmijas. Sarunāsies sociālantropoloģe Agnese Cimdiņa, filozofs Artis Svece, pedagogs un žurnālists Imants Frederiks Ozols un digitālo risinājumu speciālists, “Mobilly” vadītājs Ģirts Slaviņš. Diskusiju vadīs LTV žurnāliste Gunta Gaidamaviča.
«Kultūršoks»: Ko vēsta jauno elektrovilcienu dizains?
«Kultūršoks»: Ko vēsta jauno elektrovilcienu dizains?
Jau pēc diviem gadiem Latvijā sāks kursēt jaunie pasažieru elektrovilcieni. Tiem tapis arī savs, Latvijā veidots dizains, kurā dominēs satiksmes dzeltenais un divu toņu pelēkais. Kādu vēstījumu jauno vilcienu dizains paudīs saviem pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem? Eksperti kritizē ne tikai rezultātu, bet arī procesa sasteigtību un dizaina nozares profesionāļu trūkumu konkursa komisijā.
Novadu reforma un kulturālā identitāte. Kāpēc varakļāniešus apsaukā par nodevējiem?
Novadu reforma un kulturālā identitāte. Kāpēc varakļāniešus apsaukā par nodevējiem?
Administratīvi teritoriālās reformas gaitā varakļānieši nonākuši gan tiešās, gan pārnestās krustcelēs un izvēlējušies pievienoties Madonas novadam. Par to apsaukāti par nacionālās un kultūrvēsturiskās identitātes nodevējiem. Varakļānieši uzsver, ka viņu latgaliskā identitāte nav apdraudēta un pauž aizdomas, ka pret viņu izvēli vērstās kampaņas patiesie motīvi nav rūpes par Varakļāniem, bet gan politiski savtīgi mērķi.
Vai nodalīt Verkas Serdjučkas koncertus no Dziesmu svētkiem? Atsākas diskusijas par PVN kultūras pas...
Vai nodalīt Verkas Serdjučkas koncertus no Dziesmu svētkiem? Atsākas diskusijas par PVN kultūras pasākumiem
Ceļā uz valsts nodokļu pamatnostādnēm nākamajiem četriem gadiem ar jaunu sparu atsākušās diskusijas arī par pievienotās vērtības nodokli (PVN) kultūras pasākumiem. Pašlaik tiem PVN nepiemēro vispār, bet Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā par virzieniem nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei, ko 25. februārī skata valdība, parādījies piedāvājums privāto komersantu kultūras piedāvājumu aplikt ar 21 procenta PVN. Tam gan kategoriski nepiekrīt ne privātie, ne Kultūras ministrija, aicinot diskutēt par samazināto PVN visiem kultūras pasākumiem.
Stūra mājas nākotne – kā apvienot memoriālo nozīmi ar privātām interesēm?
Stūra mājas nākotne – kā apvienot memoriālo nozīmi ar privātām interesēm?
Vairāku gadu laikā Valsts nekustamajiem īpašumiem nav izdevies atrast nomnieku kādreizējai Valsts drošības komitejas mītnei – Stūra mājai. Tagad – ar pienākumu pirmajā un pagrabstāvā saglabāt Okupācijas muzeja ekspozīciju – ēku izliks pārdošanai. Līdz šim lielāko interesi izrādījuši viesnīcu biznesa pārstāvji. Kā nākotnes īpašniekam apvienot ēkas vēsturiskās atmiņas uzturēšanas funkciju ar privātajām interesēm, kā izmantot telpas un ieņēmumus no ēkas pārdošanas – ekspertu viedokļi atšķiras.
Juris Žagars par Dailes teātri: Nevajag, lai mūs automātiski pieņemtu
Juris Žagars par Dailes teātri: Nevajag, lai mūs automātiski pieņemtu
Sākot ar 2. martu, Dailes teātri vadīs Juris Žagars, kurš uzvarēja konkursā uz direktora amatu un savas ieceres piedāvāja īstenot tandēmā ar režisoru Viesturu Kairišu. Jaunās vadības pirmais un steidzamākais uzdevums – teātra jubilejas sezona. Tikmēr Juris Žagars uzsver – jaunajai vadībai nevajag, lai viņus automātiski pieņemtu, uzticība un uzskatāmi rezultāti nāks ar laiku.
Skolēnu dziesmu un deju svētku organizatori: Kolektīviem jāvērtē sava varēšana
Skolēnu dziesmu un deju svētku organizatori: Kolektīviem jāvērtē sava varēšana
Vērienīgākais šī gada notikums mūzikā būs XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas jūlija sākumā Rīgā pulcēs vairāk nekā 30 tūkstošus dalībnieku no visas Latvijas. Iepriekšējie Skolēnu dziesmu un deju svētki palikuši atmiņā ar bērnu ģībšanu noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā, kas raisīja jautājumus par dalībnieku pārslodzi un atklāja kļūdas krīzes menedžmentā. Tagad organizatori sola, ka nepatīkamā pieredze ņemta vērā.
«Kultūršoks»: Interešu konflikts vai mākslinieciskā stratēģija – kas notiek operā?
«Kultūršoks»: Interešu konflikts vai mākslinieciskā stratēģija – kas notiek operā?
Jaunais Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš amatā stājās 5. novembrī, un jau 10 dienas vēlāk izskanēja ziņas par atlaistiem darbiniekiem. Šobrīd darbu zaudējuši arī trīs solisti, vairāki citi darbinieki aizgājuši paši. Tikmēr mākslinieki un arodbiedrība izsaka bažas par LNOB valdes stratēģiju vairāk sadarboties ar ārvalstu māksliniekiem. Avoti atklāj, ka viesmāksliniekus dalībai LNOB jauniestudējumos jau sākusi uzrunāt Egila Siliņa sievas aģentūra.
LNT svītrots no valsts drošībai svarīgu uzņēmumu saraksta, nevērtējot informatīvās telpas drošību
LNT svītrots no valsts drošībai svarīgu uzņēmumu saraksta, nevērtējot informatīvās telpas drošību
Lēmums, kas pavēris ceļu televīzijas kanāla LNT slēgšanai, pieņemts 2018.gada nogalē toreiz Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) vadītās valdības sēdes slēgtajā daļā. Uz šī lēmuma pamata Uzņēmumu reģistrs (UR) vēlāk svītrojis LNT no nacionālajai drošībai svarīgu uzņēmumu saraksta. Valdība šādu atļauju devusi, neizvērtējot informatīvās telpas drošības jautājumu, atklājis LTV raidījums "Kultūršoks".
Promocijas darbu valodas izvēlei tomēr varētu neieviest vienu pieeju
Promocijas darbu valodas izvēlei tomēr varētu neieviest vienu pieeju
Karstas diskusijas raisīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere, ka topošie zinātņu doktori savus promocijas darbus drīkstēs rakstīt tikai angļu valodā, bet izņēmuma gadījumos – latviešu valodā. Tagad ministrija neuzstāj uz ieceri par vienu pieeju valodai promocijas darbos.
Muzeju krātuvju komplekss gandrīz gatavs, gaida ekspluatācijas komisiju
Muzeju krātuvju komplekss gandrīz gatavs, gaida ekspluatācijas komisiju
Pulka ielas Muzeju krātuves 30 tūkstošos kvadrātmetru izmitināsies un savus dārgumus – kopumā 2,5 miljonus muzeju vienību – glabās četri muzeji: Nacionālais vēstures muzejs, Nacionālais mākslas muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs un Kino muzejs. Tā ir pirmā tik vērienīgā tieši muzeju vajadzībām būvētā ēka Latvijā, un, iespējams, vienīgā visā Eiropā. Muzeju darbinieki neslēpj prieku par rezultātu, jo ceļš uz to nav bijis viegls. Šobrīd celtniecība ir pabeigta, ēkā rit uzkopšanas darbi, tiek gaidīta ekspluatācijas komisija.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti