Polijas valdības preses pārstāvis Pjotrs Millers paziņoja, ka jaunais likums paredz iesaldēt aktīvus kompānijām un personām, kas atbalsta Krieviju, kā arī aizliedz ogļu importu.

"Mēs šajā likumprojektā iekļāvām normas, kas bloķēs ogļu importu no Krievijas nacionālā līmenī," pavēstīja Millers. "Mēs nevaram gaidīt uz Eiropas Savienības atbildi šajā jautājumā."

"Es ceru, ka aprīlī, vēlākais maijā mēs būsim pilnīgi atteikušies no Krievijas oglēm. Mēs aicinām arī citus rīkoties tāpat – Vāciju un citas Rietumeiropas valstis, kas turpina saņemt resursus no Krievijas. 

Nedrīkst pieļaut, ka atkārtojas šī ne tikai muļķība, bet arī noziedzīgā politika, kas padarījusi citus atkarīgus no Krievijas un devusi [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam dolārus un eiro, lai viņš varētu būvēt savu kara arsenālu," paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Polijas vienpusējais lēmums par ogļu embargo var radīt juridiskas pretrunas ar ES, taču Polija apgalvo, ka nevar vairs ilgāk gaidīt uz ES rīcību. Iepriekš ES mēģinājumus atteikties no Krievijas ogļu importa bloķēja Vācija.

80% siltumenerģijas Polija saražo no oglēm, apmēram piekto daļu ogļu tā importē no Krievijas. Polija ik gadu importē deviņus līdz desmit miljonus tonnu ogļu no Krievijas, kas ir aptuveni piektā daļa no visa ES ogļu importa. 

Polija jau uzsākusi sarunas par ogļu piegādi no Austrālijas.

Polija tāpat jau samazinājusi atkarību no Krievijas naftas un sola līdz gada beigām pilnībā atteikties no Krievijas naftas un arī gāzes.

Polijas līgumi ar "Gazprom" beidzas šā gada beigās, un valdība neplāno tos atjaunot. To aizstās ar gāzi no Norvēģijas pa jauno Baltijas cauruļvadu, kā arī ar šķidrināto dabasgāzi.