Sadaļas Sadaļas

Kultūršoks

Kultūršoks: «Kāpēc Mežotnes pils kļuvusi par slogu?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Kā stiprināt latviešu valodu?»

Kultūršoks: «Vai esam agresīva sabiedrība?»

Interneta agresijas pētniece: No politiķiem sabiedrība iemācās, kā runāt un domāt

Ziņām par Tukumā notikušo traģēdiju internetā sekojošais agresīvo komentāru vilnis 3 reizes pārsniedzis iepriekšējā gada rekordu, kas tika uzstādīts pēc Satversmes tiesas sprieduma, ka valsts pamatlikums aizsargā visas, arī viendzimuma pāru ģimenes. Rīgas Stradiņa universitātes pētījumi apliecina, ka viendzimuma pāru un seksuālo minoritāšu jautājumi sabiedrībā uzjunda emocijas, kuras neraksturo atvērtu, iekļaujošu sabiedrību.

Interneta vide atbrīvo sociālās normas un dod mums priekšstatu par to attieksmi, kas sabiedrībā jau pastāv, tā uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne. Universitātes paspārnē veiktie interneta komentāru agresivitātes indeksa mērījumi parasti vislielāko lēcienu piedzīvo, kad skarti seksuālo minoritāšu jautājumi. Tā tas bija pērn pēc Satversmes tiesas sprieduma, kas noteica, ka valsts pamatlikums aizsargā arī viendzimuma pāru ģimenes. Pretrunīgās ziņas par Tukumā notikušo traģēdiju, kas prasīja jauna vīrieša dzīvību, internetā izraisīja vēl 3 reizes lielāku agresīvo komentāru gūzmu, bet to saturs bija vēl rupjāks un nežēlīgāks.

“Šīs bailes no citādā, kas izpaužas kā agresīvi uzbrukumi, noved cilvēku pie pašiem sev iedotām tiesībām diskriminēt, aizskart, apsaukāt,”

ir pārliecināta Anda Rožukalne.

Sabiedrības uzskatu veidošanā liela nozīme ir politiķu un citu līderu, piemēram, reliģisko konfesiju vadītāju paustajam vēstījumam. Anda Rožukalne uzsver, ka cilvēki iemācās domāt par sarežģītiem jautājumiem, sekojot mediju informācijai:

“Ja lielu daļu par sarežģītiem fenomeniem komentē politiķi, tad no politiķiem sabiedrība iemācās, runāt un domāt.” 

Lai sabiedrība kļūtu iekļaujošāka, nepietiek ar fiziskas vardarbības nosodījumu, uzskata raidījuma “Kultūršoks” aptaujātie. Iekļaujošas sabiedrības pamatprincipi ir jānosaka likumos. Mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga stāsta, ka savā dzimtenē Lielbritānijā ļoti skaidri pieredzējusi likuma varu pār sabiedrības stereotipiem:  “Manā bērnībā rasisms bija absolūti visur. Es vēl atceros tos laikus, kad pie kafejnīcām pie krodziņiem bija pieliktas zīmes – “Šeit nedrīkst ienākt čigāni, melnie un īri!” Un tas bija normāli. Likums to aizliedza, un sabiedrība līdz ar to lēnām kļuva labāka. Likumam ir spēks lēnām mainīt ne tikai cilvēku uzvedību, bet arī viņu uzskatus un viņu domu pavedienus. Es tiešām aicinātu Saeimu ķerties tam klāt un domāt reāli par to, Latvijā izskaust rasismu, homofobiju, mizogīniju un visus pārējos diskriminācijas paveidus.”

KONTEKSTS:

Aprīļa nogalē Tukumā dzīvokļa biedrs naktī metās dzēst savu kliedzošo un degošo draugu Normundu Kindzuli, kurš no gūtajiem apdegumiem vēlāk slimnīcā mira. Izskanēja aizdomas, ka noziegums pastrādāts homofobisku motīvu dēļ. Abi cietušie vīrieši iepriekš saņēmuši draudus, bet Tukuma policija toreiz atteikusies ierosināt kriminālprocesu. Policija dažas dienas pēc notikušā paziņoja, ka, iespējams, nav noticis noziedzīgs nodarījums. 5. maijā policija paziņoja, ka izmeklēšanā gūtie pierādījumi nedod pamatu uzskatīt, ka noticis homofobisks noziedzīgs nodarījums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt