Un valstis, kuras ir Eiropas Savienībā var dalīties arī idejās. Urbāno dārzu projekts Amsterdamā ir tas, kurš saņēma galveno balvu "Jaunā Eiropas Bauhaus" festivālā Briselē. Tā ir Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva, kurā eksperti, iedzīvotāji, uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes kopīgi meklē jaunu skatījumu uz ilgtspējīgu un zaļu dzīvesveidu. Tās ir inovatīvas idejas, kuru galvenais mērķis ir nevis aicināt nopelnīt, bet domāt, ko šīs idejas sniegs iedzīvotājiem. Starp šā gada finālistiem bija arī kāda Latvijas komanda.
Autora ziņas
Šobrīd uzsākta Latvijas austrumu robežas militārā stiprināšana un pretmobilitātes plāna īstenošana. Tā ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Partija "Jaunā Vienotība" vērsusies tiesībsargājošās iestādēs, lai tās pārbaudītu informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" vadītāja Renāra Kadžuļa apgalvojumu, ka "Vienotības" politiķis it kā centies ietekmēt balsu skaitīšanas rezultātus 2014. gada Saeimas vēlēšanās. Partija uzskata, ka izskanējušos apgalvojumus var vērtēt arī kā draudu demokrātijai. Tam, ka apgalvojumus nepieciešams rūpīgi pārbaudīt, piekrīt arī koalīcijas partneri.
Līdz šim atklātībā nonākusī informācija par "Vienotības" finanšu saimniecību, visticamāk, nav pēdējā. Bijušais partijas biedrs un ilggadējais "Vienotības" biroja vadītājs Normunds Orleāns Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Panorāma" apgalvoja, ka algas aploksnēs saņēmuši ne vien "Vienotības" biroja darbinieki, bet arī partijai pietuvinātas personas citos amatos, tai skaitā – premjera birojā. Viņi jau snieguši liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kurās to noliedz.
Lemjot par Kohēzijas fondu sadali nākamajam periodam, pašvaldībām būtu jādod lielāka rīcības brīvība ar līdzekļiem, turklāt papildu finansējums būtu jāatvēl tiem reģioniem Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas tuvumā, kuru attīstību patlaban bremzē Krievijas agresija Ukrainā, – to Kohēzijas forumā Briselē viedokli pauda Latvijas pašvaldību pārstāvji.
Militārajām vajadzībām izmantojami motocikli un skūteri; droni, kuri redz tālāk un lido augstāk; mākslīgais intelekts, kurš izķer dezinformāciju un viltus ziņas. Rīgā šobrīd norisinās ikgadējā jaunuzņēmumu un inovāciju konference "TechChill", kurā šogad īpaša uzmanība pievērsta tieši drošības un aizsardzības aspektiem.
Šajā nedēļas nogalē Rīgas nacionālajā zooloģiskajā dārzā Putnu dienu ietvaros atkal darbojās Dzeņa darbnīca. Tajā lieli un mazi dabas draugi čakli strādāja, izgatavojot kopumā vairāk nekā 500 putnu būrīšus – 250 strazdiem, vēl 250 – mazajiem dobumperētājiem – zīlītēm, mušķērājiem un zvirbuļiem, kā arī vēl ap 20 mākslīgās ligzdvietas Latvijā bieži sastopamam, bet maz zināmam putnam – mizložņai.
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai") paziņojis par atkāpšanos no mēra amata, informēja Lasmanis. Šādu soli Lasmanis spēris pusotru nedēļu pēc tam, kad publiskajā telpā nonāca divdomīgs video ar domes vadītāju.
"Tas ir viņa privāts viedoklis." Šādi valdošās koalīcijas partijas cenšas formāli distancēties no pašu koalīcijas sabiedrotā – bijušā Ventspils domes priekšsēdētāja un ASV sankcijām pakļautā politiķa Aivara Lemberga izteikumiem, kuros manāmas Krievijas retorikas atbalsis. Lembergs savā "Facebook" profilā publicējis paziņojumu, kurā pauž neizpratni par tā sauktā Maskavas nama nacionalizēšanu, vainojot Latviju "Krievijas provocēšanā".
Ja nebūtu Eiropas Savienības (ES) sankciju, Krievijas rīcībā būtu par 400 miljardu dolāru vairāk kara finansēšanai nekā šobrīd. Tā par sankciju ietekmi starptautiskajā konferencē "Efektīvas sankcijas un mērķi 2024. gadam" pavēstīja Eiropas Savienības sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans. Konferenci rīko Finanšu izlūkošanas dienests, kam no aprīļa būs jauna loma sankciju jautājumos.
Rīgā šodien aizvadīts vērienīgs mežsaimnieku un lauksaimnieku protests, pulcējot teju 1000 dalībnieku. Protestētāji no dažādiem reģioniem pulcējās pie Ministru kabineta ar smago tehniku, plakātiem, spaiņiem, siena dakšām un lāpstām, kā arī pretī valdības namam bija uzslējuši milzu koka krēslu bez vienas kājas. Meža īpašnieki aicināja valdību ieviest taisnīgas kompensācijas par ierobežojumiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai. Tāpat zemnieki un mežsaimnieki joprojām protestē pret birokrātiju nozarē un iestājas par atsevišķām prasībām, kuras pauduši protestos jau pirms mēneša.
Lai nepastarpināti gūtu priekšstatu par to, ar kādām problēmām un izaicinājumiem šobrīd saskaras dažādās nozarēs strādājošie, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tikās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadību, kā arī lielāko nozaru arodbiedrību pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārrunāti gan nepildīti solījumi par finansēm, gan nepieciešamās izmaiņas likumos.
Valsts policijā joprojām turpina ienākt ziņas par militāro agresiju un totalitāro režīmu slavinošo simbolu jeb konkrētāk Krievijas armijas izmantoto burtu Z un V publisku izmantošanu. Pērn reģistrēti vairāk nekā 580 šādi gadījumi. Šādu pārkāpumu skaitam ir tendence samazināties, taču ik pa laikam gadās kādi jauni izlēcieni, viens no tiem šonedēļ fiksēts autoceļa A8 jeb tā sauktās Jelgavas šosejas malā.
Cerams, ka policijai izdosies atrast Okupācijas muzeja dedzinātāju un viņš par nodarīto saņems sodu. Jautājums vienīgi – kādu. Jau esam ziņojuši, ka pat pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas tiesas, lemjot par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts drošību, bieži vien vainīgajiem piemērojušas maigus vai pat simboliskus sodus. Tas izraisīja sašutumu sabiedrībā. Tagad šos spriedumus analizējis arī Augstākās tiesas Senāts un atklājis tajos virkni nepilnību, kas būtu labojamas. Galvenās no tām – tiesu spriedumos trūkst argumentēta pamatojuma piespriestajam sodam.
Daudzas pašvaldības šogad ar grūtībām apstiprināja jaunos budžetus. Rēzekne ar šo uzdevumu tā arī nav spējusi tikt galā, un domei draud atlaišana. Bet daudzviet citur, lai salāgotu ieņēmumus ar izdevumiem, vietvarām nācies pieņemt nepopulārus lēmumus, piemēram, samazināt atalgojumu, saīsināt darba nedēļu. Vismaz piecām pašvaldībām būs nepieciešams valsts piedāvātais budžeta un finanšu vadības kredīts. Kādēļ vietvarām šogad tik grūti sagatavot budžetus?
Krievijas karš ar Ukrainu sākās nevis pirms diviem gadiem 24. februārī, bet jau pirms 10 gadiem, anektējot Krimu un Rietumiem samierinoties un pieverot acis uz to. Taču nogurt no kara ir liela greznība, tādēļ visiem ir jāsaņemas un jādara vēl vairāk, lai Ukraina varētu uzvarēt, norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas ārkārtas sēdē ceturtdien pieminot Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā gadadienu.
Talsu novada dome trešdien, 21. februārī, lēma par jauno pašvaldības budžetu, kurā iecerēti dramatiski taupības pasākumi, jo pašvaldībai jāsabalansē vairāk nekā 8 miljonu eiro liels iztrūkums. Samazināts atalgojums un saīsināta darba nedēļa pašvaldības iestāžu darbiniekiem, pārtraukts līdzfinansējums pagalmu labiekārtošanai un vēsturisko ēku atjaunošanai, kultūras un tūrisma projektiem. Atteikšanās no stipendijām jaunajiem mediķiem un skolotājiem, kā arī no pašvaldības apmaksātajām brīvpusdienām skolēniem un bērnudārzniekiem.
Biatlona faniem sezona izvērtusies priecīgiem notikumiem pilna, un kulminācija bija aizvadītajā nedēļas nogalē, kad Andrejs Rastorgujevs izcīnīja vēsturisko panākumu Čehijā, nopelnot sudraba medaļu pasaules čempionātā. Sezonas turpinājumu cīņā par nākamajiem sasniegumiem šobrīd gan apdraud finansiāli izaicinājumi.
Pasaules čempionātu vēsturē Latvijas biatlonam pirmo sudraba medaļu izcīnījušo Andreju Rastorgujevu pirmdien sagaidīja mājās, sveicējiem pulcējoties lidostā "Rīga". Andreja ģimene priecājās viņu satikt pēc vairāku mēnešu prombūtnes, bet draugi, cīņubiedri un dažādu organizāciju pārstāvji spieda vicečempionam roku un pateicās par dāvātajām emocijām.
Turpinot valsts pārvaldes modernizācijas plānu, Valsts kancelejā iecerējusi izveidot Analītisko dienestu. Šim mērķim plānots atvēlēt 400 000 eiro. Dienestā strādās četri eksperti, kuru uzdevums būs palīdzēt ministrijām apkopot, apstrādāt un sakārtot datus, ar mērķi iegūt pilnīgāku skatījumu kādas rīcībpolitikas attīstībai. Līdzīgs Analītiskais dienests jau septiņus gadus darbojas Saeimā. Ar ko tas īsti nodarbojas, kā šo pētnieku pienesumu vērtē paši deputāti un eksperti?
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vairums Latvijas zemnieku ir atteikušies sadarboties ar agresorvalstu piegādātājiem un atraduši citus izejvielu avotus. Taču, ja kādi vēl turpina pirkt graudus, minerālmēslus, vai citas izejvielas no Krievijas vai Baltkrievijas, viņi turpmāk nevarēs saņemt valsts atbalstu. To paredz Ministru kabinetā šonedēļ apstiprinātie noteikumi.