Līdzīgas atziņas izskanēja arī Saeimas spīkeres Daigas Mieriņas (Zaļo un Zemnieku savienība) un premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") uzrunās. 

Vairāki "Apvienotā saraksta" un "Jaunās Vienotības" deputāti visu sēdi pavadīja, stāvot kājās un turot rokās lielu Ukrainas karogu. Turpretim pretējā flangā sēdošie "Stabilitātei!" deputāti uz sēdi gan bija ieradušies, bet uzrunas demonstratīvi ignorēja, to laikā bakstoties telefonā. 

Prezidents: Nogurt no kara, nogurt palīdzēt – liela greznība

Prezidents norādīja, ka dzestrajā 24. februāra rītā sākās nevis "kaut kāds karš", bet karš "Eiropas centrā, mūsu karš". "Karš, kurā Ukraina aizstāv ne tikai savu zemi, bet arī savus cilvēkus. Tas ir karš, kurā Ukraina aizstāv arī demokrātiju un veselo saprātu pasaulē," akcentēja prezidents.

"Divi gadi ir daudz. Divi gadi ir tik, lai bērndārznieki Latvijā vairs neatcerētos laiku bez ziņām par karu. Divi gadi ir tik, lai Ukrainas bērni neatcerētos, kā ir mierīgi gulēt. Divi gadi ir tik, lai bērni Ukrainā neatcerētos, kā ir paļauties, ka arī rītdien modīsies kopā ar saviem vecākiem,"

sacīja Rinkēvičs.

Mēs varam atbalstīt Ukrainu ar ziedojumiem

Ukrainas tautai joprojām ir vajadzīga praktiskā palīdzība, tādēļ Latvijas sabiedriskie mediji sadarbībā ar Ziedot.lv aicina ziedot akūti nepieciešamo lietu iegādei.

Ziedot iespējams, zvanot pa tālruni 90204020 (maksa par zvanu – 1,50 eiro ar PVN) vai tiešsaistē ziedot.lv/ukrainai.

Visu saziedoto naudu sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā novirzīs Ukrainas atbalstam.

Viņš arī pieminēja šausminošos notikumus Bučā, Irpiņā un Borodjankā: "Pilsētas, kas pirmās 2022. gada pavasarī Kijivas pievārtē piedzīvoja to, ko sauc par "krievu pasauli" – beztiesiskumu, laupīšanas, ukraiņu spīdzināšanu, izvarošanu un nogalināšanu."

"Dažkārt šķiet, ka Krievija rīkojas par spīti un tik šausmīgi, ka šausmīgāk vairs nevar. Un tad tā pierāda, ka var gan. Ļaunums kļūst ļaunāks. Tumsa kļūst tumšāka. Nedzīvosim ilūzijās. Diemžēl Krievijas agresija pret Ukrainu var turpināties gadiem," atzina prezidents.

Rinkēvičs atzina, ka divi gadi ir daudz par daudz un tieši tik, lai cilvēki pasaulē, toskait Latvijā sāktu pagurt. Taču "nogurums no kara, nogurums palīdzēt, nogurums uzmanīties ir liela greznība". 

"Cilvēkiem Ukrainā neviens nav devis iespēju pagurt. Viņiem neviens neprasa, vai viņi nav noguruši saņemt ziņas par tuvinieku nāvēm. Viņiem neprasa, vai viņus nenogurdina cīņa frontē. Viņiem nav izvēles," uzsvēra prezidents. 

Tikmēr mums šāda izvēle ir, tādēļ ir jārīkojas un jāpieņem lēmumi, ir vajadzīgs rezultāts. "Tieši šobrīd ir svarīgi, ko mēs izdarām, nevis ko esam tikai iecerējuši! Gan attiecībā uz atbalstu Ukrainai, gan mājasdarbu izpildīšanu pašu drošības stiprināšanai," uzsvēra prezidents.

Latvijas neizdarītie mājasdarbi

Viņš arī uzskaitīja vairākus mājasdarbus, kas Latvijai jāpaveic: jāpabeidz austrumu robežas izbūves epopeja, jāizveido NATO brigāde Latvijā, jāstiprina valsts aizsardzības dienests un Zemessardze, iekšlietu dienestos strādājošajiem "jāsniedz atlīdzības perspektīva", jāiegulda aizsardzības industrijā, jāpieņem ilgtermiņa militārā atbalsta programma Ukrainai.

Tāpat tiesu varai jāaptver, ka "noziegumi pret valsti nav ierindas huligānisms – sodiem ir jābūt bargiem un taisnīgiem". Savukārt pašvaldībām un iedzīvotājiem jābūt skaidrībai, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā. 

Pašvaldībām un iedzīvotājiem ir jānodrošina skaidrs rīcības algoritms, iespējas to nekavējoties uzzināt un īstenot apdraudējuma gadījumā. Tas attiecas arī uz patvertnēm.

"Ekonomiskie sakari ar Krieviju ir jāizbeidz. Tā nauda, ko mūsu uzņēmumi cer nopelnīt, mums labklājību nenesīs. Katrs cents ir atbalsts Krievijas karadarbībai.

Jābeidz Krievijas kara mašinērijas finansēšana, importējot Krievijas graudus. Sankciju apiešana ir atbalsts Krievijas patmīlībai un agresijai. Tas nav tikai valdības vai valsts varas, bet arī Latvijas uzņēmumu un sabiedrības morālās izvēles jautājums. Aizliegumi daudz nepalīdzēs, ja visi kopā nerīkosimies. Es neesmu naivs. Tas nenotiks uzreiz, bet ir jāsāk," aicināja prezidents.

Prezidents uzsvēra, ka "Latvijai ir jāturpina būt Ukrainas stingrajam plecam un sabiedrotajam visās starptautiskajās organizācijās". Viņš arī apliecināja turpmāku Latvijas atbalstu Ukrainai "gan darbos, gan vārdos". 

"Atbalstot Ukrainu, mēs sargājam savu brīvību. Un tas mums ir  jādara, cik spējam un vēl vairāk. (..) Nav iespējams brīvību sargāt pārāk daudz, jo bez brīvības mums nebūs iespējas izvēlēties pagurt.

Bez brīvības mums nebūs vispār nekādas izvēles. Tāpēc aicinu – saņemties, nepagurt un darīt tagad! Rīkoties tagad!" runas noslēgumā mudināja prezidents.

Saeimas spīkere: Jārīkojas nekavējoties

Arī Saeimas spīkere Daiga Mieriņa uzrunā akcentēja Krievijas pastrādātos šausminošos noziegumus Ukrainā. Taču vienlaikus viņa, citējot Ukrainas prezidenta Volodimira vēstījumu nesen notikušajā Minhenes drošības konferencē, akcentēja: "Esam darījusi daudz, bet vēl neesam darījuši visu nepieciešamo agresora sakaušanai."

"Krievija nekad nav tik spēcīga, kā izskatās, un tā nekad nav tik vāja, kā izskatās," citējot Lielbritānijas valstsvīra Vinstona Čērčila raksturojumu, sacīja Mieriņa.

Viņa aicināja rīkoties nekavējoties Eiropas drošības aizsardzībai un Ukrainas atbalstam, lai panāktu iespējami ātrāku Ukrainas uzvaru karā.

"Nav nekādu šaubu par Krievijas agresijas iznākumu. Sabiedroto potenciāls ģenerēt Ukrainai nepieciešamās militārās spējas ir vairākas reizes lielāks par Krievijas spējām nodrošināt kara resursus. Krievija neizbēgami piedzīvos stratēģisku sakāvi Ukrainā. Mūsu varā ir neļaut Krievijai līdz tās pilnīgai sakāvei gūt pat mazākās taktiskās uzvaras," norādīja Mieriņa, apliecinot arī turpmāku Latvijas atbalstu Ukrainai. 

Saeima ceturtdien arī pieņēma paziņojumu "Godinot Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai", kurā arī mudina stiprināt palīdzību Ukrainai un vērst stingrākas sankcijas pret Krieviju.

Premjere: Latvijas militārā palīdzība sasniegs 0,25% no IKP

Premjere Evika Siliņa runas sākumā akcentēja, ka Ukraina jau 10 gadus cīnās pret Krievijas agresiju, kas sākās ar nelikumīgo Krimas aneksiju 2014. gadā, bet divus gadus ukraiņu tauta aizstāvas pret pilna mēroga Krievijas iebrukumu. 

"Krievija ir okupējusi brīvu zemi, laupījusi, izvedusi Ukrainas bērnus, tās armija ir izvarojusi Ukrainas sievietes, slepkavojusi un spīdzinājusi miermīlīgus civiliedzīvotājus," uz Krievijas pastrādātajiem šausmīgajiem noziegumiem norādīja Siliņa.

Premjere uzsvēra nepieciešamību vēl vairāk atbalstīt Ukrainu. Piemēram, Latvijas atbalsts līdz šim bijis 1% no iekšzemes kopprodukta, bet šogad tas pārsniegs 200 miljonus eiro. "Militārā palīdzība turpināsies, tā sasniegs 0,25% no mūsu kopprodukta arī šogad," pavēstīja Siliņa.

Latvijas veidotajai dronu koalīcijai, pēc Siliņas vārdiem, ir ambīcijas nodrošināt miljonu dronu Ukrainas armijai. 

Runājot par Latvijas drošību, premjere uzsvēra, ka esam spēcīgākajā militārajā aliansē pasaulē – NATO un Eiropas Savienībā:

"Mūsu vēstījums agresoram ir skaidrs – "nemaz šeit nenāc", jo kopā ar saviem NATO sabiedrotajiem mēs aizstāvēsim savu zemi no pirmā centimetra."

"Vienlaikus Krievija mēģinās pārbaudīt mūsu sabiedrības noturību, cenšoties sēt neuzticību, radīt bailes un mazināt mūsu ticību pašiem saviem spēkiem. Bet mēs neļausimies tam, strādāsim kopā gan ar saviem sabiedrotajiem, gan savā starpā, mēs izvērtēsim kritisku informāciju, kas parādās publiskajā telpā, un, galvenais – būsim lepni par savu valsti, aktīvi stiprināsim to un atbalstīsim Ukrainu, jo tā mēs gādāsim arī par savu drošību," runas noslēgumā sacīja Siliņa.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.