ĪSUMĀ:
- 2017. gadā izveidotā dienesta uzdevums ir sniegt deputātiem objektīvu informāciju un datus.
- Pērn veikti trīs pētījumi un sagatavoti astoņi tematiskie apskati, visi brīvi pieejami Saeimas mājaslapā.
- Deputātu vērtējums par dienesta pienesumu ir atšķirīgs – to gan kritizē, gan novērtē.
- Politologs: Neatkarīgie pētījumi deputātu darbam nāk par labu.
Dienesta uzdevumi – objektīva informācija, dati un fakti
Saeimas Analītiskais dienests izveidots 2017. gadā. Tam ir trīs galvenie uzdevumi, kā palīdzēt likumdevējam, – iegūt objektīvu informāciju, kas palīdzētu gatavot kvalitatīvākus likumprojektus, izvērtēt valdības rīcību, lai palīdzētu parlamentam kontrolēt izpildvaru, un iegūt faktus un datus, lai politiskās diskusijas parlamentā balstītos argumentos, nevis tikai emocijās un pieņēmumos.
Kopš dienesta izveides to vada politikas zinātņu doktore Inese Grumolte-Lerhe. Viņa norādīja, ka bez iepriekš minētajiem Analītiskajam dienestam ir vēl kāda būtiska funkcija – atspēkot dezinformāciju vai lobistu mēģinājumus manipulēt ar informāciju kādas šauras grupas interesēs.
"Mums ir jāņem vērā visi mūsu laikam raksturīgie izaicinājumi, mērķtiecīga dezinformācija, gan arī vienkārši nepārbaudītas informācijas apjoms, kas cirkulē apkārt. Ir būtiski šo visu līdzsvarot ar objektīvu, no dažādu pušu ietekmes neatkarīgi analizētu informāciju," skaidroja dienesta vadītāja.
Vairāki pētījumi un apskati gadā par ļoti dažādiem tematiem
Sākotnēji dienestā bija tikai trīs darbinieki, bet nu jau to skaits pieaudzis līdz septiņiem – 6 pētnieki un vadītāja. Ar šādu sastāvu gan nepietiek, lai pētītu jebkuru jomu, par ko kādam deputātam radusies interese. Tādēļ pētāmos jautājumus katra gada sākumā nosaka komisiju un frakciju vadītāji un tos izsijā Saeimas prezidijs.
Pērn parlamenta Analītiskais dienests veicis trīs pētījumus:
- par klimata pārmaiņu ietekmi uz civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas plāniem;
- par institucionālo līdzdalību sabiedriski saistošu lēmumu pieņemšanā;
- par faktoriem, kas kavē likumprojektu "ex-post" (pēc pieņemšanas) novērtēšanu Latvijas publiskajā pārvaldē.
Sagatavoti arī astoņi tematiskie apskati:
- par Latgales iedzīvotāju uzskatiem un mediju lietošanas paradumiem;
- sabiedrisko mediju apvienošanas pieredzi citās valstīs;
- pedagogu slodzi Baltijas jūras reģiona valstīs;
- sportistu sociālajām garantijām dažādās ES valstīs;
- pasaules pieredzi obligātā militārā dienesta izmantošanai valsts aizsardzībā;
- nodarbinātības politikas izaicinājumiem;
- bērnu sporta sistēmu un finansējumu;
- centrālo vēlēšanu komisiju regulējumu Eiropas valstīs.
Saeimas Analītiskā dienesta pētījumi un apskati ikvienam brīvi pieejami Saeimas mājaslapā.
Deputātu vērtējums par dienesta pienesumu ir atšķirīgs
Deputātu vērtējums par Analītiskā dienesta pienesumu viņu ikdienas darbā gan ir atšķirīgs. Viens no skeptiskākajiem – ekspremjers, pašreizējais "Apvienotā saraksta" frakcijas deputāts Māris Kučinskis.
Viņaprāt, Saeimā jau esošā un pie valdības iecerēta dienesta vietā vajadzētu veidot vienotu, atsevišķu ekselences centru, kas apkalpotu visu publisko sektoru.
"Nezinu, kur ir vaina – tajos pētniekos vai tajos, kas man pretī, bet mans secinājums – rezultāta no tā nav!" komentēja Kučinskis.
"Jānoraksta ka tā ir bijusi neveiksme izpildījumā un jāveido spēcīgs [dienests], kas kalpotu gan Saeimai, gan valdībai," sprieda ekspremjers.
Saeimas deputāts Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība") savukārt atcerējās, ka dienests pirms četriem gadiem sagatavoja deputātiem atbildi uz kādu jautājumu un "diemžēl jāsaka, [..] šī atbilde nebija kvalitatīva, bet, strādājot Aizsardzības komisijā, nācies sastapties arī ar citiem pētījumiem, kur bija vērtīgi, lai saprastu kādu konkrēto lietu".
Deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) stāstīja, ka laikā, kad viņš kad vadīja Tautsaimniecības komisiju un viens no strīdīgākajiem jautājumiem bija depozīta sistēmas ieviešana, "bija tiešām ļoti sarežģītas diskusijas".
"Tad no analītiskā dienesta bija pētījums, kur deputāti varēja redzēt kaimiņvalstu pieredzes. Es domāju – uz strīdīgiem momentiem, kur nepieciešama dziļāka, neitrāla izpēte, šis dienests var palīdzēt," sacīja Vitenbergs.
Saeimas deputāts Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") atzina, ka deputāti vai frakcijas saņēma no dienesta atbildes uz saviem jautājumiem, bet "cik daudz izmanto – kā secinājums vai likumdošanas iniciatīvu, tas tālāk ir pašu frakciju vai deputātu rokās".
Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, kas prezidijā atbild par analītiskā dienesta darbu, savukārt pārliecināta, ka "analītiskais dienests ir neatņemama sastāvdaļa modernā, demokrātiskā parlamentā. Mūsu analītiskā dienesta pētījumi ir ļoti noderīgi darbā un tieši būtiskajos likumdošanas jautājumos."
Politologs: Neatkarīgie pētījumi deputātu darbam nāk par labu
To, ka no dažādām interešu grupām neatkarīgi pētījumi deputātu darbam nāk tikai par labu, apstiprināja arī politologs Juris Rozenvalds.
"Tas nav nekādā gadījumā Latvijas izgudrojums.
Mēs varam teikt, ka visās civilizētajās valstīs, stabilās demokrātijās tādi dienesti pastāv," norādīja Rozenvalds.
"Viena no Latvijas politikas problēmām ir tā, ka ļoti bieži jautājumi tiek risināti uz revolucionārās pārliecības pamata, kas nav slikti, bet tajā pašā laikā jābūt arī priekšstatam, kādas var būt konsekvences, kādas var būt blaknes," skaidroja politologs.
Viņš arī uzteica, ka Saeimas Analītiskā dienesta līdz šim veiktie pētījumi patiešām bijuši saistīti ar reālo dzīvi – tā brīža aktuālajiem politiskajiem jautājumiem.
Viņš gan neņemas spriest, cik lietderīgi būtu veidot vēl vienu šādu dienestu pie valdības.
