ĪSUMĀ:
- Rīgā pie valdības otrdien protestē mežsaimnieki, tikmēr lauksaimnieki devās gājienā no Doma laukuma.
- Mežsaimnieki prasa taisnīgas kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
- Ministrs apņēmies to panākt: "Ja sabiedrība vēlas dabas aizsardzību, tad sabiedrībai šim konkrētajam cilvēkam jāsamaksā godīga atlīdzība."
- VARAM: ļoti stingri mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi noteikti tikai 2% no privāto mežu platības.
- Lauksaimnieki protestā atgādina par savām prasībām, ko pauda pirms mēneša.
- Daļa lauksaimnieku gan nepiekrīt protestētājiem, ka vides prasību ievērošana grauj attiecīgās nozares.
Mežsaimnieki prasa taisnīgas kompensācijas
Latvijas mežu īpašnieki un mežrūpniecības un kokrūpniecības uzņēmumu darbinieku protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos. Meža īpašnieku biedrības uzskata, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi, tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.
Protesta organizatori valdībai prasa paredzēt taisnīgas kompensācijas, kā arī neveidot jaunas teritorijas ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kamēr taisnīgās kompensācijas nav ieviestas.
Ko meža nozare pieprasa?
- Pārskatīt un palielināt pašreizējo kompensāciju par dabas liegumiem. Pašreiz tie ir 50-190 eiro par hektāru gadā. Par cik to vajadzētu palielināt – protesta organizatori neatklāja, bet skaitlim jābūt tādam, lai īpašnieks pārskatāmā periodā saņemtu sava meža tirgus vērtību.
- Meža īpašniekam jāparedz iespēja brīvprātīgi pieteikt savu mežu vai tā daļu kā aizsargājamu dabas teritoriju, slēdzot par to līgumu ar valsti un saņemot kompensāciju. Līdzīga sistēma jau ir Somijā. Latvijā pašlaik šādas iespējas neesot, mežs kļūst par aizsargājamu dabas teritoriju tikai tad, ja dabas eksperti tur atklājuši īpašu sugu.
- Meža īpašnieki vēlas iespēju dabas aizsardzības apgrūtinājumus arī atcelt, piemēram, ja aizsargājamā suga teritorijā vairs nemājo. Pašlaik tie tiek saglabāti pat gadījumā, ja aizsargājamā suga jau gadiem ilgi nav mājojusi konkrētajā aizsargātajā teritorijā.
- Meža īpašnieki vēlas tikt ciešāk iesaistīti dabas aizsardzības plānu un tamlīdzīgu dokumentu izstrādē, arī ar balsstiesībām.
Sanākušie sauca valdības pārstāvju vārdus, kā arī dalījās ar pieredzi par to, kā dažādas dabas aizsardzības prasības ietekmē nozarē strādājošos.
Meža īpašnieku biedrība norāda, ka kompensācijas patlaban ir netaisnīgas, jo par vienu hektāru, kurā liegta vai būtiski ierobežota saimnieciskā darbība, tiek maksāti 50 līdz 190 eiro gadā, kas neesot pat 1% no reālās meža vērtības. Mežinieki aplēsuši, ka, ieviešot Eiropas jauno biotopu regulējumu, saimnieciskajai darbībai pieejamās mežu platības varētu samazināties pat par 40%. Attiecīgi, nāktos atlaist arī darbiniekus.
Mežu īpašnieku prasības sadzird un izprot arī lēmumu pieņēmēji. Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un zemnieku savienība) ir gatavs panākt taisnīgu kompensāciju sistēmu par mežiem, ko īpašnieks dabas liegumu dēļ nevar izstrādāt. Tā bija viena no galvenajām prasībām, kuru dēļ mežsaimnieki pulcējās pie valdības nama. Šī situācija nav risināta jau gadiem un faktiski uzskatāma par šo meža īpašumu nacionalizēšanu, uzskata Krauze.
"Ir jāaizsargā daba, tas pats par sevi.
Un, ja sabiedrība vēlas dabas aizsardzību, tad sabiedrībai šim konkrētajam cilvēkam jāsamaksā godīga atlīdzība, kas vienāda ar meža vērtību.
Tas ir galvenais uzdevums – izstrādāt šo sistēmu un šos īpašumus apgrūtināt tikai tad, kad samaksāta kompensācija. Piemēram, ja [meža īpašniekam] vajadzīgi līdzekļi veselības problēmu risināšanai vai kādām citām sadzīviskām vajadzībām, vienkārši pateikt, ka neko nevar darīt, es to pielīdzinātu situācijai, ka valsts varētu pateikt, ka jums četru istabu dzīvoklis ir par lielu un divas istabas jāatvēl, piemēram, bēgļiem no Āfrikas. Apgrūtinām un viss. Tas nav pieņemts mūsu Latvijas Republikā, un mums jārīkojas atbilstoši un tiesiski," sacīja ministrs.
Krauze pauda atbalstu nepieciešamībai pēc taisnīgām kompensācijām: "Ja sabiedrība vēlas, lai daba tiek aizsargāta sabiedrībai, arī šim cilvēkam konkrētam būtu jāsamaksā godīga atlīdzība, kas ir vienāda ar šī meža vērtību. Tas ir galvenais uzdevums – beidzot izstrādāt sistēmu un šos īpašumus apgrūtināt tikai tad, kad ir samaksāta kompensācija."
To apliecināja arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"): "Protams, ja valsts aprobežo kāda tiesības izmantot savu īpašumu, tad jāskatās, kādā veidā tas aprobežojums ir saprātīgs un kā tas tiek kompensēts, tur es neko nevarētu iebilst. Ir jāizvērtē veids, kā mēs to darām un cik ilgā laikā un tā tālāk. Tas ir jārisina, un tikko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pateiks, kas ir tie aprobežojumi, un Zemkopības ministrija pateiks aptuvenās vērtības, tad no viena gala sāksim šķetināt šo jautājumu. Reti kad valdība ver vaļā budžetu gada vidū, bet šis ir diskutējams nākamā gada budžeta kontekstā."
Tiesa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati liecina, ka aizsargājamo teritoriju "Natura 2000" tīklā no iekļauto gandrīz pusmiljona hektāra meža zemju 155 000 hektāri ir privātie meži. Tie ir 10% no privāto mežu platības Latvijā, un tas automātiski nenozīmē mežsaimnieciskās darbības aizliegumu šajās teritorijās.
VARAM norādīja, ka
ļoti stingri mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi ir noteikti 2% no privāto mežu platības.
Savukārt, kailcirtes aizliegums skar vēl 3-7 %. Savukārt lauksaimniecības zemes aizsargājamās teritorijās pamatā ir privātīpašumā, kur 90% gadījumu lauksaimnieciskā darbība, tostarp uzaršana netiek ierobežota.
Lauksaimnieki atgādina par savām prasībām
Tikmēr lauksaimnieki protesta akcijā grib vērst valdības uzmanību uz draudiem, ka aiz Eiropas Savienības (ES) zaļās iniciatīvas saukļiem patiesībā slēpjoties privātā īpašumā esošās lauksaimniecības zemes apgrūtinājumi, kas nodara zaudējumus Latvijas zemniekiem. Tā iepriekš skaidroja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Latvijas Radio uzrunātie lauksaimnieki pauda neapmierinātību ar kopējo lauksaimniecības politiku, jo līdz ar jaunām prasībām daļai saimniecību pieejamie maksājumi esot mazāki. Tāpat lauksaimnieki joprojām norāda uz birokrātiju un zaļajām prasībām, kuras netiekot pietiekami kompensētas.
"Ja sabiedrība ir mainījusies un uzskata, ka mums pietiek pārtiku ievest no trešajām valstīm, mums pašiem nevajag ražot un mums vajag atgriezt dabisko vidi, pat nav skaidrs, uz kuru termiņu, kas ir reference dabiskajai videi, bet, ja tas tā ir, labi, bet tad kādam par to ir jāmaksā. Ir tikai noteikti jauni aprobežojumi absolūti bez kompensācijas mehānismiem. Ko darīt ar tām zemēm, kas ir iegādātas par milzu kredītlīdzekļiem, maksājumiem? Tie ir ilgtermiņa ieguldījumi. (..) Mums radusies sajūta, ka ierēdņi strādā, kad mēs atbraucam, pabikstām viņus ar traktoriem," sacīja kāda protesta dalībniece.
"Mēs neesam nekādā ziņā pret dabas vērtībām. Mēs pat esam gatavi brīvprātīgi lielu daļu no šīm platībām sargāt, bet tad, kad tas tiek uzspiests tādā īpatsvarā, ka tas sāk apdraudēt saimniecību dzīvotspēju, tad tā kļūst problēma. Un šobrīd mēs redzam, ka nākotnē tā arī varētu būt," sacīja protesta dalībnieks.
Nākamos protestus plāno rudenī, ja nebūs virzības jautājumos, ko lauksaimnieki ir pieteikuši.
Par lauksaimnieku pagājušajā mēnesī paustajām un nu vēlreiz atgādinātajām prasībām zemkopības ministrs Krauze norādīja – valdība apstiprinās ziņojumu par krietni plašāku Krievijas preču importa pārtraukšanu Latvijā. Ir apņemšanās arī vienkāršot lauksaimnieku darbu uzskaites sistēmu. Savukārt par pazemināto pievienotās vērtības nodokli Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem saruna turpināsies nākamā gada valsts budžeta izstrādes kontekstā.
Procesā ir arī lauksaimniecības darbu uzskaites sistēmas vienkāršošana, savukārt par pazemināto pievienotās vērtības nodokli Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem saruna turpināsies nākamā gada valsts budžeta izstrādes kontekstā, iepretī valdības ēkai sanākušajiem protestētājiem klātienē norādīja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"):
"Kopumā tas būs diezgan liels produktu klāsts, un jūs varat nešaubīties, ka šie produkti nebojās mūsu tirgu. Arī Lietuva un Polija gatavas pievienoties šai iniciatīvai. Šis darbs turpināsies Eiropas Savienības līmenī, bet jūs esat panākuši to, ko gribējāt – šādu produktu vairs nebūs."
Premjere solīja jau drīzumā turpināt iesāktās sarunas ar lauksaimniekiem un mežkopjiem: "Uz sarunu es drīzāk aicināšu jau Ministru kabinetā, kad būs varbūt jau noapaļojušās kādas skaidrākas iniciatīvas, bet šodien, es saprotu, jūs esat pievienojušies tiem protestiem, kas ir Eiropā. Es saprotu, ka gribat tikt sadzirdēt. Jūs esat gan sadzirdēti, gan ieraudzīti!"
Tikmēr Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Zemnieku federācija paziņoja, ka norobežojas no citu lauksaimnieku un mežsaimnieku organizāciju publiski paustās nostājas, ka dabas atjaunošana vai vides prasību ievērošana grauj attiecīgās nozares. Tieši pretēji – vājinot dabas aizsardzību, Latvijā vēl vairāk palielināšoties lauksaimniecības piesārņojuma un cita veida ietekmes radītās problēmas, saasināšot nespēju pielāgoties klimata pārmaiņām un pieaugšot arī sabiedrības neapmierinātība ar lauksaimnieku rīcību.
Otrdien pie protestētājiem iznāca premjere Siliņa, zemkopības ministrs Krauze un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").
Mežinieki premjerei un ministriem dāvanā pasniedza priežu stādiņus, bet ar saņemtajām atbildēm pilnībā apmierināti nebija.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: "Mēs varbūt dzirdējām tādas cerīgas norādes, bet diemžēl nedzirdējām konkrētu solījumu šī gada laikā atrisināt kompensāciju jautājumu. Bet dzirdējām, ka šis kompensāciju jautājums viņu ir uzrunājis, viņa to sadzirdējusi un izskanēja, ka varētu sekot līdzi šī jautājuma attīstībai."
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts: "Man bija sajūta, ka premjerministre ir lietas kursā par lauksaimniecības jautājumiem, bet īsti par mežu nozares jautājumiem un to saistību ar kokrūpniecību un tālāko tautsaimniecību... tur vēl, kā saka, ir vieta izaugsmei."
Valdība jau uzdevusi VARAM, ZM un Klimata un enerģētikas ministrijām līdz 31. maijam sagatavot priekšlikumus pašreizējās kompensāciju sistēmas pilnveidošanai. Ja tas netiks izdarīts, mežinieki sola atgriezties Rīgā vēl kuplākā skaitā.
KONTEKSTS:
Tieši pirms mēneša, 5. februārī, plašu protestu Latvijas reģionos rīkoja lauksaimnieki, kuri ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem bija izbraukuši ielās kopumā 16 Latvijas pilsētās.
Gada iesākumā zemnieki protestējuši arī citās valstīs. Polijā 9. februārī notika plaši lauksaimnieku protesti, kas līdz šim bijuši vieni no lielākajiem. Zemnieki ar traktortehniku izbraukuši ielās visā valstī. Lauksaimnieki ir neapmierināti arī ar lielo birokrātiju, protestēja pret importu no Ukrainas un pret Eiropas Savienības prasībām.
Februāra pirmajā pusē Polijas lauksaimnieki protestu laikā bija uz autoceļa izgāzuši no Ukrainas ievestos graudus, kas bija ceļā uz Eiropas Savienības valstīm. Incidents noticis vairākas dienas pēc tam, kad poļu kravas auto šoferi bija izbeiguši divus mēnešus ilgo robežas blokādi. Notikušais Ukrainā tiek vērtēts ļoti negatīvi. Vēl pērnā gada nogalē Polijas autopārvadātāji bloķēja robežu, radot milzīgus zaudējumus Ukrainas pārvadātājiem un zemniekiem, tagad to dara lauksaimnieki.
