"Rokas nost no mežiem!", "Bioloģiskā daudzveidība ir ekonomiskā vērtība", "Cik var cirst?" - ar šādiem saukļiem uz plakātiem pulcējās aptuveni 50 protestētāju.
Protesta akcija sākās, ar klusuma brīdi pieminot dabas vērtības, kas gājušas bojā valdības pieņemto grozījumu rezultātā.
Protestētāju rindās bija tādi cilvēki, kas paši ir meža īpašnieki.
"Manai ģimenei arī pieder meži. Es zinu, ko nozīmē iet tīrīt mežu, es zinu, ko nozīmē iet gādāt mežā malku. Mēs cenšamies atgādināt par šo sabiedrības daļu, kurai meži nav tikai koksne, bet tai ir arī daudzas citas vērtības," sacīja protesta dalībnieks Reinis Boters.
Protesta dalībnieks, z/s "Gaiķēni" īpašnieks Mārtiņš Gaiķēns savukārt stāstīja, ka vienkārši redz šo kā pirmo soli – "samazinām, vēl cērtam, pēc pieciem gadiem būsim izcirtuši nākamo kārtu, atkal samazināsim un atkal cirtīsim".
"Ar draudzīgu mežsaimniecību var panākt to pašu, un ilgtermiņā to naudiņu lēnām ņemt ārā," uzsvēra Gaiķēns.
Sanākušie dziedāja latviešu tautasdziesmas, kā arī daļa dalībnieku uzrunāja protestētājus. Tāpat akcijas dalībniekiem rokās bija plakāti ar tādiem saukļiem kā "Saule, pērkons, cirvis", "Mēžs ir mājas. Nē kailcirtēm!".
Akcijas rīkotāji vēlas atgādināt, ka meži nav uzlūkojami tikai kā koksnes ieguves resurss un ekonomiska vērtība, bet kā nozīmīga ekosistēma, kas uztur bioloģisko daudzveidību, uzkrāj oglekli, nodrošina cilvēku dzīves vides kvalitāti. Arvien jaunāku koku izciršana to apdraudot, jo 8 centimetru atšķirība koka caurmērā nozīmējot vairākus gadu desmitus koka vecuma.
Iniciatīvas "100 kailcirtes" pārstāvji pulcējušies pie Satversmes tiesas, lai paustu atbalstu mežu saglabāšanai un to ilgtspējīgai apsaimniekošanai.
Mītiņa iemeslu Latvijas Radio skaidroja akcijas rīkotāju pārstāvis Reinis Boters: "Šajā gadījumā parādīt sabiedrības daļu arī mirklī, kad Satversmes tiesā norit process par nesenajiem grozījumiem. Man personīgi liekas absurdi. Man tāda sajūta, ka mežrūpniecības nozare un viņu lobijs, protams, tiek uzklausīts, un ir tāda sajūta, ka dabas organizācijas netiek uzklausītas. Un, lai veiktu kādas pārmaiņas, ir jāvēršas Satversmes tiesā. Šajā gadījumā mēs, protams, pulcēsim tos cilvēkus, kuru ieskatā šie grozījumi būtu jāatceļ.
Un skaļi paust arī to, ka tie nav tikai emocionāli apsvērumi vai dažu cilvēku iedomas, jo tas ir valstiski svarīgi un patiesībā skar ikvienu šīs valsts iedzīvotāju."
Lieta pret valdību ierosināta tieši pēc "Latvijas Dabas fonda", "Pasaules dabas fonda" un "Latvijas Ornitoloģijas biedrības" pieteikuma. Vides organizāciju ieskatā, pirms pusotra gada valdībai pieņemot Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus, kas samazina cērtamo koku caurmēru, nav izvērtēti vides riski un ietekme uz bioloģisko daudzveidību.
Arī 2022. gadā Dabas aizsardzības organizācijas vērsa uzmanību uz nepietiekamo grozījumu ietekmes izvērtējumu, bet valdība ārkārtas lēmumu pamatoja ar enerģētikas krīzi un vajadzību palielināt tieši šķeldas ieguvi.
Protesta laikā līdzās esošajā Satversmes tiesas namā noritēja noslēdzošā tiesas sēde, kurā pieaicinātā eksperte - tiesību zinātņu doktore Žaneta Mikosa vērtēja šos grozījumus Eiropas tiesību kontekstā. Viņa secināja, ka stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums bija nepieciešams, jo grozījumi nav pieņemti vien ārkārtas situācijas dēļ.
Tāpat šīs dienas sēdē uzstājās Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kurš vērsa uzmanību, ka Latvijā joprojām ir stingrākie noteikumi attiecībā uz cērtamo koku caurmēru, salīdzinot ar Igauniju, Somiju un Zviedriju. Un nozares ieskatā apstrīdētā norma cērtamo koku vecumu praksē būtiski nemazina.
Satversmes tiesa lietā par koku ciršanas caurmēra samazināšanu vērtē, vai ir pārkāpts tieši Satversmes 115. pants, kas paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un lēmumu pieņems mēneša laikā.
KONTEKSTS:
Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") pirmā valdība 2022. gada vasarā pieņēma lēmumu atļaut cirst jaunākus kokus. Pret to iebilda vides organizācijas, kas vērsās Satversmes tiesā.
