Panorāma

Panorāma

Panorāma

Plāno daļu sociālo iemaksu novirzīt veselības aprūpei

Sāk sārtoties pirmās zemenes

Uz laukiem sārtojas pirmās pašmāju zemenes; cena būšot atkarīga no poļu ogu importa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

No plūdiem līdz sausumam. Abas dabas stihijas saimniecībā "Zemeņu ielejas" piedzīvotas ar mazāk nekā divu mēnešu atšķirību. Tomēr zemeņu raža būs, nupat kā sākušas sārtoties pirmās ogas. Tas nozīmē, ka priekšā rīti, kas sākas pulksten trijos uz lauka, lai pēc pāris stundām jau ogas liktu uz tirgus letes Daugavpilī. Zemeņu cena gan būs atkarīga ne tikai no pašmāju piedāvājuma, bet arī no tā, cik liels būs poļu zemeņu imports, spriež audzētājas.

Augšdaugavas novada Līksnas pagasta saimniecības "Zemeņu ielejas" zemeņu laukā šobrīd augi ir visdažādākajās stadijās. Vēlīnajām šķirnēm vien tikko kā zied baltie ziedi, citām ogas jau pavisam apaļas un dažas jau sārtojas. Vēl nedēļa, pusotra un tad sāksies zemeņu lasīšanas, pārdošanas un, protams, ēšanas maratons.

Lai līdz ēšanai tiku, vēl būs pamatīgi daudz darba jāiegulda. Saule karsē zemi, kas sen nav jutusi pamatīgu mitrumu, ko nestu lietusgāze.

Zemeņu audzētāja Skaidrīte Kudiņa pastāstīja, ka zemeņu lauku nācies laistīt visu dienu: "Ogām vajag, kad viņas zied, it īpaši tad, vajag to lietu. Šodien mēs jau atsākām citā laukā laistīšanu ar mucu. Visu dienu šodien laistījām."

Salnas šeit gandrīz nekādu skādi nav nesušas, taču pavasaris tik un tā bija trauksmains.

"Mums bija plūdi, pavasara pali. Tur mums ir melleņu lauks aiz mājām. Mums bija applūdusi daļa melleņu, bet mēs viņas, kā nāca ūdens, rakām un likām kalnā, lai neietu bojā," pastāstīja Skaidrīte.

Krūmmelleņu stādi plūdus pārdzīvojuši un tagad zaļo, tiesa, tie vēl ir jauni, raža tik un tā vēl nebūs liela. Zemeņu ražai gan te gatavojas lielai.

Pieredze liecina, ka nenolasītas ogas uz lauka nepaliek, taču pārdot lielus apjomus īsā laika sprīdī gan ir grūti. Tāpēc tās saldēs, žāvēs un vārīs džemu.

Vēl šeit šogad ieguldīts zemeņu stādāmās mašīnas iegādē, jo algoto strādnieku stādītos stādus nācies pārstādīt. Arī tagad uz gaidāmo lasīšanu strādāt gribētāji jau piesakās, rakstot "Facebook", taču saimnieces māc šaubas.

Zemeņu tirgotāja Evita Kokina uzskata, ka lasīt zemenes ir grūtāk, nekā izskatās no malas. "Visticamāk, viņš divas dienas palasīs zemenes un sapratīs, ka tas ir grūti un viņš to negrib darīt. No malas izskatās, ka tas ir vienkārši, bet pielasīt kasti zemeņu nav nemaz tik viegli. No rīta ir auksti, no rīta salst rokas, jo ir rasa. Un pirmās 20–30 minūtes tas tiešām ir mokošs process, jo ir ļoti auksti," viņa sacīja.

Strādniekus gan šeit algo aizvien mazāk, bet aicina pašus ogu pircējus nākt un lasīt. Atsaucība ir pietiekama, vērtēja saimniece. Zemeņu tirgošana viņai tiek uzticēta jau kopš pusaudzes vecuma. Līdz ar to ir arī novērojumi.

"Cenu ļoti ietekmē tas, cik daudz ir poļu ogu tirgū un kāda cena ir poļu ogām. Pirms kovida laika bija tā, ka mūsu vietā stājās cilvēki un teica, ka tirgo mūsu [Latvijas] ogas, lai gan mēs nemaz nepazīstam tos cilvēkus."

Tomēr kopumā svarīgais tirgošanā saimniecei šķiet izveidot uzticamu klientu loku. Un pavisam drīz to arī varēs pārbaudīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti