Latvijai starptautiski atzīta pieredze
Latvijas pārstāvniecībā Briselē sapulcējušies ap 40 cilvēku. Klātesošie tiek mudināti uz mirkli aizvērt acis un iedomāties skaistu ziemeļu metropoli, kur apvienojas kultūra, restorāni, attīstīta infrastruktūra un dabas tuvums. Tā ir Rīga.
Tādēļ, kā uzsvēra uzrunu autori, topošā ES aģentūra cīņai ar naudas atmazgāšanu būtu jāizvieto tieši mūsu galvaspilsētā. Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājs Toms Platacis kā vienu no argumentiem minēja nopietnu Latvijas iestāžu attieksmi pret sankciju ievērošanu.
"Mēs zem Finanšu izlūkošanas dienesta nākamgad centralizējam sankcijas. Ne daudzas valstis to jau ir paspējušas izdarīt. Tam ir atvēlēts budžets, par to ir daudz runāts un domāts, un tas kopā ar faktu, ka [ES] pierobežā izveido šo iestādi, sūtītu ļoti labu ziņu kungiem un dāmām austrumos," sacīja Platacis.
Viņš norādīja, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kas apņēmīgi ievēro visus standartus cīņai ar naudas atmazgāšanu, Rīgā ir pieejami labi speciālisti un informācijas tehnoloģiju risinājumi.
Uz jautājumu, vai Latvijas kandidatūra šādas aģentūras izveidei tomēr neizskatās drusku ironiski, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi banku sektorā, Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale atbildēja, ka tā jau ir pagātne.
"Mēs esam mācījušies no visiem procesiem, kas Latvijā ir notikuši, un tiešām tās izmaiņas, ko mēs esam ieviesuši Latvijā, ir nozīmīgas un šobrīd jau pasaulē atzītas.
Mēs tiešām esam starptautiski atzīti profesionāļi šajā jomā un varam konsultēt citas valstis, kā efektīvi veidot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas [novēršanas] sistēmu.
Noteikti tās ir bijušas mūsu mācības, kas ir bijušas sāpīgas, bet savā mērā vajadzīgas, lai mēs paceltos jaunā līmenī un palīdzētu mūsu valstij palikt starptautiski atpazīstamai un profesionālai šajā jomā," pauda Černaja-Mežmale.
Sīva konkurence
Tomēr konkurence par to, kur tiks izvietota Eiropas aģentūra cīņai ar naudas atmazgāšanu, ir spēcīga. Tajā pašā dienā, kad notika Rīgas prezentācija, sevi reklamēja arī Frankfurte un Dublina. Īrija pat bija izvietojusi lielu reklāmas plakātu Briseles lidostā ar uzrakstu, ka Dublina ir gatava kļūt par šīs iestādes mājvietu.
Lidosta tiek pieminēta arī Rīgas pieteikumā, jo tā ir lielākā Baltijā ar daudziem tiešajiem reisiem.
Bet Rīgai ir arī sen zināmi trūkumi, piemēram, akreditētas Eiropas skolas neesamība aģentūras darbinieku bērniem.
Tomēr Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Līga Kļaviņa uzskata, ka šis projekts palīdzētu senās problēmas risināt:
"Šāds projekts Latvijai spētu mūs visus mobilizēt tam, ka mēs spējam parādīt, ka mūsu infrastruktūra veselības aprūpē, skolu infrastruktūra, īres tirgus – esam gatavi tam. Jo ne jau tikai institūcijām tas ir būtiski. Tas arī jebkuram starptautiskam investoram ir būtiski. Man liekas, ka latvieši ir tādi, kas spētu mobilizēties, kad tas brīdis pienāktu. Ar to mēs ļoti daudz ko ieliktu nākotnei, investoru piesaistei. Ja nav šāda projekta, tad pašiem šādus lēmumus pieņemt bieži vien ir daudz grūtāk."
Jaunās aģentūras mājvietas izvēles process lielā mērā ir politisks. Tādēļ par Rīgas lielāko konkurenti varētu tikt uzskatīta Viļņa.
Tās atbalstītāji lieto ļoti līdzīgus argumentus. Līdz ar to daudz kas būs atkarīgs no politiskās lobēšanas. Latvijas amatpersonas cer, ka neatkarīgi no iznākuma, šis process varētu kalpot arī par zināmu reklāmu finanšu sektora kapitālajam remontam un pozitīvajām pārmaiņām, kas līdz ar to mūsu valstī pēdējos gados ir notikušas.
