"Dienvidāfrika ir liela piekritēja neitrālai ārpolitikai, līdzsvarojoties starp Rietumiem un Austrumiem. Tā ir spēcīgs BRICS loceklis, pagājušajā gadā uzņemot [šo valstu] samitu. Tā uztur ciešas ekonomiskās attiecības ar Eiropu, ASV, bet arī ar Ķīnu, un politiskas attiecības ar Krieviju," sarunā ar Latvijas Radio domnīcas "Chatham House" Āfrikas programmas vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Kristofers Vandoms skaidroja, kāpēc šīm vēlēšanām šoreiz ir pievērsta pastiprināta starptautiskā uzmanība.
"Parādoties iespējai, ka kaut kādā veidā ienākot valdībā politikas jaunpienācējiem, rodas nepieciešamība izveidot koalīciju, daudz uzmanības pievērsts tam, kāda varētu būt Dienvidāfrikas ārpolitika. Valstij ir ļoti svarīga balss ANO sistēmā ar Izraēlu un Palestīnu saistītos jautājumos, tā Starptautiskajā Krimināltiesā virzījusi lietu [pret Izraēlu]. Nākamgad tā plāno uzņemt "lielā divdesmitnieka" samitu. Vēlēšanām pievērsta liela starptautiska uzmanība, cilvēkiem cenšoties saprast, kas notiks tālāk un kā dažas mazākās partijas un jaunpienācēji turpmāk varētu ietekmēt valsts ārpolitiku, kā arī vispārējo politisko un ekonomisko situāciju," viņš skaidroja.
"Āfrikas nacionālais kongress" (ĀNK) pie varas Dienvidāfrikā ir kopš 1994. gada, kad notika pirmās vēlēšanas, kurā drīkstēja piedalīties melnādainie iedzīvotāji, kuriem līdz tam aparteīda sistēmā tika liegtas balsstiesības.
Pēdējos 20 gados, vēlēšanās saņemot vairāk nekā pusi vēlētāju balsu, Kongresam pat nebija vajadzības meklēt sabiedrotos, lai izveidotu koalīcijas valdību. Taču pēdējos gados atbalstu šim politiskajam spēkam ir mazinājušas krīzes un skandāli. To vidū ir enerģētiskā krīze un elektrības pārrāvumi, atklātībā nākuši dažādi korupcijas skandāli un augstie bezdarba rādītāji. Eksperti paredz, ka šoreiz vēlēšanās ĀNK pirmo reizi valsts vēsturē var iegūt mazāk nekā puses vēlētāju atbalstu, tādējādi liekot tam meklēt koalīcijas partnerus.
Tam piekrīt arī Kristofers Vandoms. Viņš to pamato ar nepieciešamību ĀNK virzīt savus politikas jautājumus. Partijas programmā uzsvars ir uz ekonomiskā stāvokļa atjaunotni un izaugsmi, gluži kā iepriekšējās vēlēšanās.
Lielākais sāncensis ir opozīcijā esošā "Demokrātiskā alianse" (DA). Tā sola labāku pārvaldību, uzskatot, ka salīdzinājumā ar ĀNK viņi spēs labāk vadīt valsti. Pētnieks atzīmēja, ka ekonomikas jautājumos starp ĀNK un DA nebūtu būtisku atšķirību.
DA ir "Daudzpartiju hartas" virzītājspēks – tajā ietilpstošās partijas vēlēšanās kandidēs atsevišķi, bet visas vieno vēlēšanās nepieļaut ĀNK un pašpasludinātās marksistiski ļeņinistiskās partijas "Ekonomiskās brīvības cīnītāji" (EFF) nonākšanu pie varas. Šī spēka pārstāvji sola nacionalizēt resursus, kā arī paātrinātā kārtā atsavināt zemi tās esošajiem īpašniekiem un pārdalīt to līdz šim nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām. Pētnieks atzīmēja, ka starptautiskā kopiena tieši šajā spēkā saskata vairāk risku.
Tam, ka vēlēšanās svarīgākie jautājumi vēlētājiem ir enerģētika un nodarbinātība, piekrīt ne tikai Vandoms, bet arī Keiptaunā dzīvojošā latviete Ieva Tomase.
Ilgus gadus šajā pilsētā dzīvojošā uzņēmēja sarunā ar Latvijas Radio uzsver energokrīzes problēmjautājumu un kā tam pieiet dažādas partijas.
"Tāda paralizējošākā problēma ir enerģijas krīze, kas principā grauj ekonomiku un jebkādu potenciālu izaugsmi. Tā noteikti ir pati lielākā problēma, kas jebkurai partijai, nākot pie varas, būs jārisina. Ja paskatās daudzas partijas, progresīvākās skatās uz atjaunojamiem resursiem un saules enerģiju. Konservatīvākās un EFF, viņi visi skatās atpakaļ, kā varētu turpināt ar to, kas ir, un tā kā nekustināt… jā, man liekas, tāpēc, ka viņiem ir iespēju daudz vairāk gūt dažādus personiskos labumus esošajā sistēmā," skaidroja latviete Keiptaunā.
Sarunu biedre atzīmēja, ka viņai nav pazīstams neviens cilvēks, kas varētu balsot par ĀNK, ņemot vērā skandālus, kuros iesaistītas partijas amatpersonas.
Jāatzīmē, ka vēsturiski Keiptauna un Rietumkāpas province atbalsta DA. Tomase pozitīvi vērtē novēroto jauno cilvēku lielo motivāciju doties balsot – daudziem šīs būs pirmās vēlēšanas viņu dzīvē. Savukārt par sastopamajām vēlēšanu kampaņas izpausmēm Tomase stāsta, ka partiju masu aģitācijas pasākumi tiek vērsti uz zemāku ienākumu saņēmēju grupu, bet ikdienā Keiptaunā var sastapt vides reklāmas un plakātus.
Vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām notiek arī vēlēšanas provinču likumdevējos. Vandoms pieļauj, ka vairākās provincēs sagaidāms iznākums, kas prasīs koalīcijas valdību izveidi, un tur partiju starpā var būt sāncensība. Bet, prognozējot koalīciju scenārijus pēc parlamenta vēlēšanām, Vandoma vērtējumā maz ticams, ka "Daudzpartiju hartas" spēkiem kopā izdosies saņemt vairāk nekā 50% vēlētāju balsu. Viņš neizslēdz iespēju, ka ĀNK un DA pēc vēlēšanām var vienoties par sadarbību, bet jautājums paliek, kādā veidā.
Nav skaidrs, kā vēlēšanu iznākumu var ietekmēt bijušā prezidenta Džeikoba Zumas atbalstītais politiskais spēks "uMkhonto weSizwe" jeb "Tautas šķēps", kura nosaukums ir patapināts no ĀNK kādreizējā militārā spārna.
Bijušais valsts prezidents, pats iesaistīts daudzos skandālos, tai skaitā ar valsts sagrābšanu saistītos, sevi pozicionē kā pastāvošās sistēmas upuri. Un tāds vēstījums atsaucas daļā sabiedrības. Vandoms uzskata, ka šai partijai vajag sasniegt vēlēšanās tādu iznākumu, kas tai ļauj būt par spēku, kurš var izšķirt nākamās koalīcijas sastāvu.
