Saeima konceptuāli atbalsta pat par «kurkuli» nosaukto 2024. gada valsts budžetu

ĪSUMĀ:

• Saeimas vairākums pēc ilgām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja valdības sagatavoto 2024. gada budžetu.
• Valdība budžetu nodēvējusi par drošības un ilgtspējas budžetu.
• Valsts budžetā izvirzītas trīs prioritārās nozares, kurām novirzīts lielākais papildu finansējums.
• Budžetā paredzētas arī vairākas nodokļu izmaiņas.
• Saeimas deputāti valdības piedāvājumam veltīja dažādus tēlainus apzīmējumus, tostarp budžetu nodēvējot par "kurkuli".
• Vairāki opozīcijas deputāti vērsa uzmanību uz to, ka budžetā neesot risinātas valsts demogrāfiskās problēmas.
• Atsevišķi politiķi norādīja uz latviešu diasporas atstāšanu novārtā.
• Trūkstot arī valdības plāna ēnu ekonomikas apkarošanai.
• Prezidents: Izdevumi iekšējai drošībai pat ir par mazu.

Budžeta projektu pirmajā lasījumā atbalstīja 53 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši. 

Saeimai 2024. gada budžeta projekts vēl būs jāskata otrajā – galīgajā – lasījumā, un paredzēts, ka tas notiks 7. decembrī.

Budžets drošības un ilgtspējas stiprināšanai

2024. gada valsts budžeta projekts veidots, koncentrējoties uz valsts drošības un ilgtspējas stiprināšanu. Finanšu ministrija norādījusi, ka nākamā gada valsts budžets atbalsta valdības deklarācijā ietverto ekonomiskās politikas mērķi – sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, audzējot investīcijas, produktivitāti un eksportu. Eiropas Savienības fondi un Atveseļošanas fonds ir nozīmīgs investīciju avots.

Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,5% 2024. gadā, savukārt 2025. un 2026. gadā – par 2,9%. Prognozes liecina, ka nākamajā gadā vidējā gada inflācija būs 2,2% un 2025. un 2026. gadā – attiecīgi 2,5% un 2,3%.

Budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no IKP. Vispārējās valdības parāds tiek prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.

2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,763 miljardiem eiro vairāk nekā 2023. gada budžetā. Savukārt izdevumi plānoti 16,2 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,54 miljardiem vairāk nekā 2023. gada valsts budžetā. 

Klikšķināt uz bultiņas: 

Avots: Finanšu ministrija

Trīs prioritātes ar lielāko finansējuma pieaugumu

2024. gada valsts budžetā piedāvāts papildus esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības programmas un prioritātes 783 miljonu eiro apmērā.

Ministru kabinets noteicis trīs galvenās prioritātes, kurām novirzīts lielākais finansējuma pieaugums – iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība, kurām paredzēts papildu finansējums kopumā 486,4 miljonu eiro apmērā.

Drošības jomā papildu finansējums 91,9 miljonu apmērā paredzēts atalgojuma palielināšanai iekšlietu un tieslietu jomā nodarbinātajiem, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai, ārējās robežas infrastruktūras izveidei, robežapsardzei, kiberdrošības, kā arī ugunsdzēsēju un glābēju kapacitātes stiprināšanai.

Izglītības jomā pasākumiem plānots papildus novirzīt 119,5 miljonus eiro, ievērojamus līdzekļus piešķirot algu palielināšanai pedagogiem ar zemāko stundas likmi. Tāpat papildu līdzekļi plānoti augstākajai izglītībai, zinātnei, kā arī tam, lai īstenotu pāreju uz mācībām valsts valodā.

Veselības jomā plānots finansējums 275 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību, iekļaujot jaunus medikamentus, mazinātu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un medicīniskajām procedūrām, kā arī citiem pasākumiem.  

Citām nozaru prioritātēm 2024. gadā paredzēti gandrīz 176 miljoni eiro.

Gaidāmās nodokļu izmaiņas

Budžeta likumprojektu pakete ietver vairākas izmaiņas attiecībā uz nodokļiem:

• ikgadējas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksas noteikšana 20% apmērā kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem;
• UIN nepiemērošana ekspluatācijas izdevumiem, kas rodas, izmantojot reprezentatīvos automobiļus, kuri ir reģistrēti uzņēmuma turējumā vai valdījumā vairāk nekā 60 mēnešus;
• paaugstināts ar algas nodokļiem neapliekamā darba devēja kompensācijas apmērs par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu (līdz 40 eiro mēnesī);
•  iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojuma sliekšņa paaugstināšana veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām (līdz 750 eiro gadā);
• IIN atvieglojumu un neapliekamā minimuma piemērošana arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja persona vienlaicīgi gūst ienākumus, kas tiek aplikti ar progresīvo IIN likmi;
• speciālā nodokļu režīma nereģistrētiem autoratlīdzības saņēmējiem darbības laika pagarināšana un vienotas nodokļu likmes noteikšana;
• vienotas mikrouzņēmumu nodokļa likmes noteikšana 25% apmērā;
• azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšana;
• pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas sliekšņa Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā paaugstināšana līdz 50 000 eiro, zaudēto parādu vērtības sliekšņa noteikšana 1000 eiro, PVN atbrīvojuma piemērošana sporta nodarbībām, priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojuma attiecībā uz izdevumiem reprezentatīvajiem auto pārskatīšana;
• izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs, jauni nodokļa objekti, atvieglojuma atcelšana un sadalījumu maiņa starp valsts un pašvaldību budžetiem;
• akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un dīzeļdegvielai un petrolejai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. 
• minimālā alga no 2024. gada pieaugs līdz 700 eiro mēnesī.

Arvien nav pieņemts lēmums par 12% samazinātas PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Lai likmi varētu noteikt plānotajā samazinātajā 12% apmērā, budžetā vajadzēs atrast 16 miljonus eiro, un tas būs Saeimas uzdevums darbā ar budžetu.

Deputāti budžetam velta tēlainus apzīmējumus

Edgars Tavars (Latvijas Zaļā partija/"Apvienotais saraksts") norādīja, ka šodien deputāti skata savā ziņā vēsturisku budžetu – 30. kopš Saeimas darba atsākšanas 1993. gadā.

"Mums zālē šodien ir arī kāds gaviļnieks, un šodienas gaviļnieks ir "Jaunā Vienotība", jo šis budžets ir 15. budžets, ko gatavojuši šīs partijas pārstāvji," sacīja Tavars, aicinot izsvērt, vai šie budžeti ir nodrošinājuši Latvijas valsts attīstību un devuši iemeslu priecāties iedzīvotājiem.

Tavars pievērsa uzmanību tam, ka 2024. gada budžetā lielākais finansējums tiks piešķirts tieši "Jaunās Vienotības" ministru vadītām nozarēm, pārējiem valdības partneriem atvēlot mazāk, vienlaikus neapšaubot, ka veselība, izglītība un iekšlietas ir nozares, kurām vajag atbalstu un ieguldījumus.

"Šis budžets man atgādina kurkuli ar milzīgu "Jaunās Vienotības" galvu un sīkām ZZS un "Progresīvo" kājelēm. Jāatzīst, ka kurkuļiem vieta ir dīķī vai purvā, nevis Saeimas namā," sacīja Tavars,

norādot, ka "Apvienotais saraksts" budžeta projektu neatbalstīs.

"Progresīvo" deputāts Andris Šuvajevs pauda pārsteigumu par šādu metodi katrai nozarei piešķirtos līdzekļus sasaistīt ar koalīcijas partijām.

"Paldies Dievam, jūs esat opozīcijā," Tavara sacīto komentēja Šuvajevs. "Ja mēs šādi turpinātu, tad mēs turpinātu šo pašu fragmentēto stagnāciju, kas mūs ir raksturojusi pēdējos gadus, kur tieši šāda veida pieeja, sastādot valsts budžetu, ir bijusi norma. Prioritātes nekad nebija skaidras, jebkāda veida finanšu līdzekļi tika dalīti, vadoties pēc politiskām kvotām."

Šuvajevs norādīja, ka budžeta finansējuma sadalījums liecina par to, ka valdība domās nevis partejiski, bet valstiski.

Tikmēr Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, deputāts Harijs Rokpelnis pauda, ka budžets ir kā līdzeklis, lai apturētu asiņošanu vairākās nozarēs, bet uz pilnīgu tautsaimniecības izveseļošanos vēl ceļš ir ejams.

"Kā es te stāvu, – tuvākajos gados situācija finanšu sektorā tiks būtiski uzlabota, paplašinot uzņēmīgu cilvēku iespējas celt savu un Latvijas labklājību," budžeta projektu raksturoja Rokpelnis, aicinot deputātus to atbalstīt, jo, lai gan tas neesot izcils, tas "ir labs solis, lai aizbāztu sūces un droši ietu uz priekšu".

Tikmēr deputāts Artūrs Butāns viņa pārstāvētās Nacionālās apvienības vārdā nodēvēja valdības sagatavoto budžetu par "mazdūšības budžetu", vēršot uzmanību, ka valdībā uz priekšu nevirzās iecere ieviest banku virspeļņas nodokli. Nacionālā apvienība uzskata, ka tas būtu lielākais budžeta finansējuma avots.

Savukārt deputāte Aiva Vīksna ("Apvienotais saraksts") sacīja, ka Finanšu ministrija un valdība ir ieslīgusi "viltus pieticības kompleksā", jo netiek celts neapliekamais minimums pensijām.

Viņa norādīja, ka strādājošajām paaudzēm tiekot rādīts piemērs, ka Latvijas politiskajai elitei nevar uzticēties, jo nabadzību vecumdienās tā uzskata par normu.

"Kolēģi, nemānīsim sevi! Atzīstam, ka budžets ir tapis steigā, ignorējot mērķtiecīgu investīciju nepieciešamību, kas nodrošinātu ekonomikas izaugsmi turpmākajos gados. Tas ir līdzekļu pārdales, ne radīšanas, tērēšanas uz dullo, ne ieguldīšanas budžets. Vai tā ir tā piesauktā ilgtspēja?" vaicāja Vīksna.

Nacionālās apvienības deputāts Jānis Vitenbergs piedāvāto budžeta projektu nodēvēja par "cinisma budžetu", paužot, ka valdība, izstrādājot budžetu, nav ieklausījusies sociālajos partneros.

Tikmēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) deputātiem pauda pārliecību, ka 2024. gada budžets nebūs jālāpa uzreiz pēc tā pieņemšanas, kā tas esot bijis iepriekšējā budžeta pieņemšanas laikā.

Nacionālās apvienības deputāte Ināra Mūrniece vērtēja, ka par Siliņas valdības iesniegto budžetu "nav lāga sajūtas" ne tikai opozīcijai, bet arī pozīcijai.

"Gribētos redzēt, kādai ir jābūt Latvijai nākamgad, trīs gadu periodā un arī ilgākā, vismaz 10 nākamo gadu periodā. Šeit mēs šos mērķus neredzam," pauda Mūrniece, iesakot premjerei Siliņai vispirms veidot valsts nākotnes vīziju, jo tad izdošoties izveidot arī budžetu. Viņa neizslēdza, ka šajā budžetā pēc tā pieņemšanas nāksies veikt grozījumus.

Debatēs uzsver demogrāfiskās problēmas

Vairāki Saeimas opozīcijas deputāti kritizēja valsts budžetu, vēršot uzmanību uz valsts demogrāfiskajām problēmām, zemo dzimstību un iedzīvotāju lēmumus pamest valsti.

Deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") aicināja izstrādāt skaidru rīcības plānu, kādā veidā valstī varētu veicināt dzimstību un sekmēt atbalstu ģimenēm: "Mājoklis, it sevišķi reģionos, varētu būt tas galvenais, kas varētu pieturēt to ģimeni, lai viņi neaizbrauc prom. Jo liela daļa neiet protestos, viņi vienkārši paņem un aizbrauc projām, un trakākais, ka tie ir jauni cilvēki."

Līdzīgu viedokli pauda arī Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!"), norādot, ka Latvijai nav naftas un gāzes, bet ir cilvēki.

"Latvieši ir ārkārtīgi efektīvi cilvēki, kas spēj ģenerēt gan darbavietas, gan katrā savā darbavietā strādāt ar milzīgu potenciālu un efektivitāti. Šajā ziņā latvieši, es domāju, visā Eiropā var lepoties ar savu efektivitāti," pauda Rosļikovs.

"Nav labi, ka mūsu cilvēki brauc un stiprina Vāciju vai Lielbritāniju. Tas nav labi."

Viņš aicināja ieklausīties opozīcijas priekšlikumos, kā budžeta projektu uzlabot. Rosļikovs norādīja, ka "Stabilitātei!" Saeimas frakcija iesniegšot vairāk nekā 100 priekšlikumu.

Tikmēr Butāns norādīja, ka rūpes par mātēm un bērniem valdībā ir tikai politiskās retorikas, nevis politiskās rīcības sastāvdaļa. Viņš aicināja finansējumu ģimenēm ar bērniem rast, piemēram, paaugstinot nodokli izlozēm un interaktīvajām azartspēlēm.

Arī deputāts Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība) norādīja, ka budžetā vajadzēja atrast naudu arī bērna kopšanas pabalsta palielināšanai, jo tas nav mainīts jau 10 gadus.

"Kāds šo budžetu varēs dēvēt un arī dēvēs par Latvijas padošanās budžetu tautas ataudzē un dzimstības veicināšanā," sacīja Mitrevics.

Pārmet diasporas atstāšanu novārtā

Atsevišķi opozīcijas politiķi norādīja, ka valsts budžetā nav padomāts arī par diasporas latviešiem.

Butāns norādīja, ka trūkst finansējuma diasporas latviešu valodas apguvei un diasporas medijiem, turklāt tas viss laikā, kad ārlietu ministrs ir diasporas latvietis.

Savukārt deputāts Ingmārs Līdaka ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, budžeta sakarā pieminot atbalstu diasporai, dzirdētas tikai smagas nopūtas. "Nožēlojami," vērtēja Līdaka.

Viņš sacīja, ka Latvijā lepojas ar desmitiem diasporas deju un dziesmu kolektīviem Dziesmu svētkos, bet nevar nodrošināt pilnvērtīgu skolotāju apmācību un deju kolektīvu vadītāju repertuāra apguvi, netērējot viņu personiskos līdzekļus.

"Dzirdot, ka šis ir labākais šobrīd iespējamais valsts budžets, saprotu, ka nekas jau nākošgad būtiski nemainīsies, bet ļoti ceru uz aiznākošo gadu, jo bez skaidri iezīmētas cerības uz nākotni mēs pazaudēsim daudzus tūkstošus latviešu," pauda Līdaka, norādot, ka iesniegts priekšlikumu budžetā iekļaut arī 10 000 eiro atbalsta sniegšanu muzejam "Latvieši pasaulē".

"Ja 10 000 eiro var sagraut valsts budžetu, tad tiem 400 tūkstošiem [diasporas] tautiešu ir pēdējais laiks atteikties no mums."

Līdaka aicināja kolēģus, tiekoties ar diasporu ārvalstīs, atcerēties Raiņa dzeju, citējot: "Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi, dzird par grūtdienīšu raudām, tūdaļ kabatā bāž roku, izvelk savu nēzdodziņu."

Trūkstot plāna ēnu ekonomikas apkarošanai

Opozīcijas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), vērtējot valdības sagatavoto budžetu, sacīja, ka tas nav dēvējams par drošības un ilgtspējas budžetu, bet gan "turpināt pa vecam" budžetu.

"Mēs turpinām lipināt to ekseļa tabulu kopā un nedomājam par ekonomikas palielināšanu, par eksporta kāpināšanu, radot konkurētspējīgākus apstākļus uzņēmējiem, bet tikai par to, kā smalki, viltīgos veidos iekasēt vairāk," sacīja Kulbergs. Viņš norādīja, ka budžetā neesot atrodami veidi, kā valdība iecerējusi apkarot ēnu ekonomiku.

"Ēnu ekonomika ir mūsu gangrēna. Mēs esam līderi mūsu reģionā un vieni no līderiem arī Eiropas Savienībā," norādīja deputāts.

"Ēnu ekonomikas plānā nav ambīciju. Budžetā jūs neatradīsiet nevienu ēnu ekonomikas mazināšanas plānu."

Atbalsta trūkumu uzņēmējiem, kuri nespēj iziet no pelēkās zonas, Saeimas debatēs pieminēja arī deputāts Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"). "Laikam uzņēmējs nav cilvēks, ja valdība saka, ka galvenā rūpe ir cilvēks," sprieda Sprindžuks.

No opozīcijas deputātiem debatēs izskanēja arī kritika par Latgales reģionu atstāšanu novārtā, kā arī nepietiekami lielu finansējumu valsts iekšējās drošības sektoram.

Prezidents: Ir jomas, kurās jāiegulda vairāk

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzskata, ka nākamā gada budžetā ir rasts pietiekami labs līdzsvars starp izdevumiem un deficīta ierobežošanu.

Prezidents uzskata, ka ir arī jomas, kurās vajadzētu ieguldīt vairāk līdzekļu, nekā pašlaik paredzēts, un vajadzību ir patiešām daudz. Šādu nostāju Rinkēvičs pauda vizītes laikā Briselē, reaģējot uz Eiropas Komisijas rudens ekonomisko prognozi, kurā norādīts, ka Latvijā gan šogad, gan nākamgad būs augstākais budžeta deficīts starp Baltijas valstīm, proti, nedaudz virs 3%.

"Pašreizējā situācijā es tomēr domāju, ka vismaz attiecībā uz deficītu, protams, ideāli būtu, ka viņš būtu mazs vai nebūtu nemaz, bet pie tā vajadzību apjoma, man liekas, ka tas ir samērā optimāls lēmums. Es pat teiktu to, ko esmu daudz publiski teicis, ka man pat liekas – iekšējai drošībai izdevumi pat ir par mazu šobrīd. Es ļoti labi saprotu visas tās lietas, kas valdībai un Saeimai ir jālīdzsvaro," pauda prezidents.