Artjoms Konohovs: Vispirms, paldies, ka piekritāt šai sarunai. Katalonijas valdība un to veidojošā partija Katalonijas Kreisie republikāņi ir parakstījuši vienošanos par atbalstu Pedro Sančesa kabienetam. Kādēļ jūs to darījāt?
Meritsela Sereta: Paldies par šo iespēju. Katalonijas valdības un arī mūsu partijas, Katalonijas Kreiso republikāņu, pozīcija ir, ka Spānijas parlamenta vēlēšanas ir nesušas skaidru vēstījumu. Liels Katalonijas iedzīvotāju vairākums nevēlās, lai pie varas nonāktu galēji labējie. Viņi gribēja novērst iespēju, ka pie varas nāktu Tautas partijas un "Vox" vadītā valdība. Līdz ar to arī mēs gribējām sekot mūsu vēlētāju loģikai.
No otras puses vēlēšanu iznākums deva mūsu partijai un arī citiem neatkarības spēkiem iespēju ietekmēt valdības veidošanas procesu.
No paša sākuma mēs gribējām būt ambiciozi sarunās ar Spānijas Sociālistisko partiju, ar Pedro Sančesa partiju. Bet mēs arī gribējām noslēgt tādu vienošanos, kas nestu stabilitāti. Tas nozīmē, ka mums bija svarīgi panākt vienošanos par trim svarīgākajiem punktiem: par amnestijas likumu, par sarunu procedūras izveidi starp abām valstīm, lai mēs varētu turpināt strādāt pie politiskā konflikta risināšanas, kas joprojām ir dzīvs, un par dažādiem ekonomiskiem un investīciju jautājumiem.
Sarunas bija sarežģītas, tomēr vēlme rast visām pusēm izdevīgu, konstruktīvu un pozitīvu vienošanos ļāva mums panākt labu vienošanos par trim galvenajiem punktiem.
Amnestija ir centrālais jautājums, par ko tiek runāts šīs vienošanās kontekstā. Šis jautājums tiek pretrunīgi vērtēts arī Spānijā. Ir bijuši vairāki protesti ne tikai Madridē, bet arī Barselonā. Daži teiktu, ka tas viss ir nedaudz negodīgi. Valdība, kuras sastāvā jūs toreiz bijāt, apzinājās, ko tā dara, ka tā zināja, ka tiek pārkāpts likums, ka līdzekļi tiek nepienācīgi izlietoti un ka tiek darīts daudz kas cits, ko Madride toreiz neatbalstīja. Tādēļ jums tagad vajadzētu par to uzņemties atbildību, bet jūs tā vietā mēģināt no tās izvairīties.
Es gribētu pateikt divas svarīgākās lietas. Vispirms, saskaņā ar Krimināllikumu referenduma organizēšana nav noziegums. Tas nekad nav bijis noziegums un tas nebija arī toreiz. Arī toreizējais Spānijas ekonomikas ministrs atzina, ka mēs neizmantojām budžeta līdzekļus, lai organizētu referendumu.
Aizvadītajos gados tādas starptautiskās organizācijas kā Eiropas Padome un dažādi Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņotāji ir teikuši, ka neatkarības kustības līderu, aktīvistu un pat juristu un žurnālistu tiesiskā vajāšana ir cilvēktiesību pārkāpums.
Amnestija ir nākamais solis, kas seko vienošanām, kas tika panāktas iepriekšējā parlamenta sasaukuma laikā, piemēram, apcietināto apžēlošana, Spānijas krimināllikuma pārskatīšana, lai musināšana tiktu izslēgta no noziegumu saraksta, šādi pietuvinot Spānijas Krimināllikumu Eiropas standartiem. Tie visi ir bijuši soļi, kas sekoja starptautisko organizāciju prasībām. Līdz ar to amnestija ir nākamais solis, lai izbeigtu politisko oponentu tiesisko vajāšanu, lai izbeigtu politiskā konflikta kriminalizēšanu.
Turklāt amnestijas kā politiskā līdzekļa izmantošana nav nekas jauns. Aizvadīto 40 gadu laikā Eiropā amnestija tika izmantota dažādās valstīs un dažādiem mērķiem. Pastāv zināma vienprātība, ka tas ir labs līdzeklis, lai rastu politisku risinājumu politiskiem konfliktiem.
Arī Spānijā ir bijušas dažādas amnestijas dažādu iemeslu dēļ. Savulaik tās skāra pat cilvēkus, kas nepārprotami ir tikuši pieķerti korupcijā. Šoreiz neviens no vairāk nekā 400 cilvēkiem, kurus varētu skart amnestija, nav apsūdzēts korupcijā. Šis solis palīdzēs rast politisku stabilitāti gan Spānijā, gan Katalonijā un tas ir mērķis, par ko mēs esam vienojušies.
Kāpēc tad tiesneši un citu juridisko profesiju pārstāvji pret to protestē?
Ir atsevišķi tiesneši un atsevišķas asociācijas, ka arī cilvēki, kuri balstoties uz savu politisko pārliecību, varētu būt pret šo soli. Tas ir pilnīgi normāli, ka cilvēkiem demokrātiskā sabiedrībā varētu būt dažādi viedokļi. Mūsuprāt, ir svarīgi, lai šie viedokļi tiktu izteikti cieņpilnā veidā.
Vēlēšanu rezultāti ir skaidri. Mēs dzīvojam parlamentārā demokrātijā un esam vienojušies par Pedro Sančesa iecelšanu premjerministra amatā. Tam sekos amnestija, kas būs pilnīgi tiesiska un atbilstoša konstitūcijai. Tas palīdzēs mums turpināt politisku un demokrātisku procesu, lai stiprinātu demokrātisko sistēmu mūsu valstī un novērstu politiskā konflikta eskalāciju.
Es domāju, ka lasītājiem būtu interesanti zināt to, ka arī jums bija jāpamet Katalonija un jāpavada dažus gadus ārzemēs, jo jūs 2017. gadā bijāt Karlesa Pudždemona valdības sastāvā. Pastāstiet, kā jums ir izdevies atgriezties? Turklāt es pieļauju, ka šī amnestija skars arī jūs, ne tikai Pudždemonu, kas ir redzamākā šī stāsta seja.
Īsumā ir tā, ka es patiešām biju ministre tajā Katalonijas valdībā, kas 2017. gada 1. oktobrī organizēja neatkarības referendumu. Es atbraucu uz Briseli kopā ar valdības vadītāju Pudždemonu uz dažām dienām, lai izskaidrotu to, kas tobrīd notika. Mēs ieradāmies te 30. oktobrī un 2. novembrī mani valdības kolēģi, kas nebija kopā ar mums atbraukuši, tika arestēti. Pēc šiem arestiem es nolēmu palikt te, jo arī pret mani bija izvirzītas apsūdzības un izsludināts aresta orderis.
Trīsarpus gadus es pavadīju Briselē un biju Katalonijas valdības oficiālā pārstāve, mēģinot palīdzēt rast politisku un demokrātisku konflikta risinājumu.
Viņiem nebija nekādu pierādījumu, ka es būtu nepareizi izlietojusi budžeta līdzekļus. Tāpēc viņi nemaz nepieprasīja Eiropas aresta orderi pret mani. Es varēju atgriezties 2021. gada martā, jo reģionālajās vēlēšanās es tiku ievēlēta Katalonijas parlamentā. Es brīvprātīgi ierados tiesā un tas, ka es tiku ievēlēta par deputāti, palīdzēja man izvairīties no pirmstiesas apcietinājuma. Tiesa mani attaisnoja apsūdzībās par nepareizu līdzekļu izmantošanu, bet es saņēmu sodu, kas paredz aizliegumu vienu gadu ieņemt valsts pārvaldes amatus, kā arī sodu. Esmu to pārsūdzējusi un tagad gaidu atbildi.
Ir arī cilvēki, kas teiktu, ka amnestija ir egoistiska, jo jūs un Pudždemons to kārtojat sev.
Šis ir tikai mans stāsts. Kopš 2017. gada tūkstošiem cilvēku ir sastapušies ar apsūdzībām un tiesvedību. Tie ir domju vadītāji, dažādu iestāžu darbinieki, aktīvisti, žurnālisti, advokāti. Viņi ir apsūdzēti par dažādām lietām, kas lielākoties ir politiska rīcība un politiski izteikumi, kas ir saistīti ar referenduma organizāciju vai neatkarības kustību. Daudzas no šīm apsūdzībām pēdējos gados ir atsauktas, bet joprojām spēkā ir vairāk nekā 400. Dažas var novest cilvēkus cietumā par viņu politiskiem izteikumiem.
Amnestija nav tikai individuāls risinājums, tas ir kolektīvs risinājums. Tā atbilst starptautisko cilvēktiesību organizāciju un ekspertu ieteikumiem izbeigt cilvēktiesību pārkāpumus, kā vārda brīvības, kā arī politiskās un pilsoniskās brīvības aizskārumus, kas pēdējos gados regulāri notika pret neatkarības kustības dalībniekiem.
Tas ir nepieciešams, jo pēdējo četru gadu laikā, kamēr notika sarunas starp abām valdībām, mēs esam piedzīvojuši dažādas represijas. Viens no tiem ir izspiegošana ar "Pegasus". Gan es, gan Katalonijas valdības vadītājs Pere Aragoness tikām izspiegoti. Tas notika, kamēr viņš piedalījās sarunās ar Spānijas valdību. Tas nav godīgi. Demokrātijā mēs to nevaram pieļaut.
Tādēļ mums ir jāstrādā, lai spēcinātu demokrātiskos instrumentus, kas ļautu atrast risinājumu politiskam konfliktam. Mums ir ļoti atšķirīgas pozīcijas. Sociālistu nostāja ir ļoti tālu no Katalonijas Kreiso republikāņu pozīcijas. Bet vismaz mēs esam varējuši vienoties apsēsties pie galda un mēģināt vienoties par to, kā mēs varam nodrošināt līdzvērtīgu tiesību ievērošanu, mierīgu līdzāspastāvēšanu un progresu ekonomiskajā, sociālajā un vides jomā.
Tas nav vienkārši, bet mēs ticam, ka mēs speram pareizos soļus.
KONTEKSTS:
Katalonijas valdība 2017. gada oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu par spīti Spānijas valdības aizliegumam un tiesu atzinumam, ka tas ir pretrunā konstitūcijai. Vēlāk oktobrī Katalonijas parlaments pasludināja neatkarību, uz ko Madride atbildēja, ieviešot tiešo pārvaldi pār autonomo reģionu un atlaižot tā brīža Katalonijas premjera Karlesa Pudždemona valdību.
