Dienas ziņas

Ogres muzeja direktore pamet darbu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

ES gatavojas samazināt CO2 emisijas par 55 %

Eiropas Savienība gatavojas samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus par 55%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pēc divus gadus ilgām un grūtām sarunām Eiropas Parlaments (EP) otrdien deva zaļo gaismu tiesību aktiem, kas ļaus sasniegt Eiropas 2030. gada klimata mērķi – samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus par 55%. Tāpēc arī likumu paketei dots nosaukums "Gatavi 55" (Fit for 55).

Viens no vispretrunīgākajiem paketes tiesību aktiem ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotām, lai vietējie ražotāji nepārvirza savas emisijas ārpus ES.

Tiks izveidots oglekļa ievedkorekcijas mehānisms – tas ļaus iekasēt maksu par oglekļa emisijām par importēto tēraudu un citām precēm, kuras ražotas ārpus ES.

Vienlaikus ES pakāpeniski izbeigs bezmaksas kvotu piešķiršanu saviem tērauda un cementa ražotājiem, un tas beigsies 2034. gadā.

"Šie likumi noteiks cenu mūsu saražotajam ogleklim. Un tas nozīmē, ka visvairāk piesārņojošajām nozarēm būs jāpalielina emisiju samazināšanas mērķi. Tas arī noteiks cenu ražotājiem ārpus ES, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai neatstātu savus ražotājus neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar viņu ārējiem konkurentiem. Arī viņiem būs jāmaksā par emisijām, lai pārdotu savus produktus Eiropā," norāda EP prezidente Roberta Metsola.

Tai pašā laikā tiks arī izveidota jauna emisijas kvotu tirdzniecības sistēma — ETS II — kas attieksies uz autotransporta un ēku nozari.

2027. gadā tiks noteikta cena abu nozaru radītajai siltumnīcefekta gāzes emisijai. Tātad būs jāmaksā autovadītājiem un mājsaimniecībām par apkures emisijām, kas nozīmē, ka māju siltināšana kļūs arvien aktuālāka. Bet te gan daži brīdina par politisku pretreakciju, ja ES uzliks papildu nodokli iedzīvotāju apkures rēķiniem.

Pirmo reizi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tiek iekļauta jūras transporta nozare, un tas draud arī aviācijas nozarei, kurai līdz 2026. gadam pakāpeniski atcels bezmaksas kvotas un stimulēs videi draudzīgas degvielas izmantošanu aviācijā.

EP uzsver, ka visi šie stimuli emisiju samazināšanai nav pašmērķīgi – tiem ir jāveicina arī ekonomikas izaugsme, jārada jaunas darbavietas un jānodrošina konkurences priekšrocības jaunajās nozarēs.

"Šie regulējošie instrumenti ir tikpat lielā mērā mūsu kolektīvā drošība, kā arī zaļā pāreja. Tie padarīs mūs efektīvākus un neatkarīgākus attiecībā uz mūsu enerģijas avotiem.

Jo vairāk stimulu mēs radīsim, lai mūsu rūpniecība kļūtu zaļāka, jo neatkarīgāki mēs būsim no fosilā kurināmā, kas importēts no ārpus ES," norāda Metsola.

Jāņem vērā, ka Eiropā būs arī mazaizsargātās mājsaimniecības, mikrouzņēmumi un transporta lietotāji, kuriem nebūs pietiekamu līdzekļu, lai veiktu pāreju uz zaļākiem energoresursiem.

Tāpēc izveidots Sociālā klimata fonds, lai viņus atbalstītu. Fondam nauda pārsvarā nāks no  ETS II kvotu izsolēm – kopā 86,7 miljardi eiro. Tomēr kritiķi spriež, ka tajā trūkst koncentrēšanās uz  nabadzīgākajiem iedzīvotājiem un naudas sadale būs atkarīga no dalībvalstu valdībām.

KONTEKSTS:

Eiropas zaļais kurss, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2019. gada 11. decembrī, paredz mērķi līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Eiropas Klimata aktā nostiprināta ES apņemšanās panākt klimatneitralitāti un sasniegt starpposma mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

ES spēkā esošo klimata un enerģētikas tiesību aktu ietekmē ES siltumnīcefekta gāzu emisijas jau ir kritušās par 24% salīdzinājumā ar 1990. gadu, bet ES ekonomika šajā periodā ir augusi par aptuveni 60%, kas nozīmē, ka izaugsme ir atsaistīta no emisijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti