Šajā namā Strenčos pirms gandrīz divdesmit gadiem tika atrasts unikāls fotomateriālu krājums, kas pažobelē bija gulējis daudzus gadus desmitus. Kopš 1909. gada te darbojās leģendārā Strenču fotodarbnīca, un tikai 2004. gadā bēniņos tika atrasta stikla plašu kolekcija ar gandrīz 13 tūkstošiem vēstures liecību.
"Jumts bija jāmaina, un pažobele bija jāiztīra, un Kraukļa dēls Jānis mani sameklēja Rīgā.
Es atbraucu, un man vajadzēja minūti vai pusotru saprast, ka tas ir miljonu vērts, es esmu piecpadsmit gadus muzejā strādājis, ir muzejnieka pieredze.
Stāv, iedomājieties, metru augsts krāvums ar kastītēm, es paņemu vienu, tur iekšā ir attīstītas plates, droši vien pa 12, paņemu pirmo, es redzu – pērle, paņemu otro – pērle, un tur viņu ir tūkstošiem. Es sapratu, ka ir jātaisa ciet un jābrauc uz Rīgu atpakaļ. Bija jāmeklē nauda, lai to visu izglābtu," tā šo stikla plašu kolekcijas atkāšanas mirkli atceras Mārcis Bendiks, kura tēvs savulaik draudzējies ar fotodarbnīcas vadītāju.
Šobrīd mākslinieku apvienība "Orbīta" mazpilsētā sarīkojusi festivālu "Mākslas vasara Strenčos", kas veltīts mākslinieciskai vērošanai un fiksācijai fotogrāfijā un skaņā, pie nama izvietojot videoekrānu, kurā redzams ieskats fotoizstādē "Pirms nokrīt egle".
Apvienības "Orbīta" mākslinieks un festivāla organizators Vladimirs Svetlovs stāsta: "Mūs tik ļoti iespaidoja pilsētas vēsture un tas mākslinieciskais gars, kas piemīt tā laika fotogrāfiem, kas darbojās šajā darbnīcā šajās telpās, ka mēs gribējām pieskarties tam."
Par vienu no objektiem Svetlovs skaidro: "Tas ir mobilis, tas kustas no gaisa. Tas ir veltījums vecajiem, modernajiem māksliniekiem, kuri aizrāvās ar kinētiskām figūrām un taisīja telpiskus objektus. Viņš ir uztaisīts no stikla platēm, kuras ir tapušas praktiski divas nedēļas iepriekš šeit Strenčos, kad mēs uztaisījām meistarklasi, uzaicinājām ķīmiķi Amandu Andži no "Baltic analog lab", kurš mums palīdzēja uztaisīt emulsiju, pārklāt stiklus, un pēc tam mēs gājām pilsētā un fotografējām uz stikla platēm, kas šeit bija uztaisītas pēc simt gadiem, kad pēdējo reizi šeit tika bildēts uz stikla platēm."
Fotodarbnīcas bēniņos uzglabātā stikla plašu kolekcija kopš 2021. gada iekļauta UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā, un daļa no šīs kolekcijas apkopota "Orbītas" izdotajā un starptautiski godalgotajā fotogrāmatā "Stikla Strenči".
Jaunākais veikums – izstāde "Pirms nokrīt egle" – turpina iesākto. To ierosinājis šajā ēkā nesen atrasts fotonegatīvs – Gaujas krastā krītoša egle, kas savulaik pārzīmēta uz audekla un Strenču fotostudijā izmantota kā fons daudzām fotogrāfijām.
Izstādes kuratore Anna Volkova stāsta: "Tās ir drukātas bildes, kas ir drukātas no stikliņiem, sākumā bija stikla negatīvi, kas tika uzņemti šeit studijā uz fona. Pirms simt gadiem šeit bija stikla jumts, lai fotogrāfam būtu labi fotografēt."
"To egli mēs pamanījām, kad strādājām pie grāmatas "Stikla Strenči". Sēdējām Fotomuzejā, pārskatījām Strenču stiklaplašu kolekciju, un tur diezgan daudz portretu ir nofotografēti tieši uz krītošās egles fona. Mēs atbraucām uz šejieni un atradām to stikliņu ar krītošo egli, un sapratām, ka tā ir mūsu zīme. Tāpēc ir nosaukums "Pirms nokrīt egle", jo mēs saprotam, ka tā egle ir mūžīgā kritienā – mainās cilvēki, laiki, bet, kamēr pastāv attēls, tā egle nekad nenokritīs," teic kuratore.
"Fotogrāfija mūsu izpratnē ir vērošana un fiksācija, ar fokusu uz vērošanas procesu. Arī audio darbi, audioinstalācijas, kas atrodas pilsētas vidē un bijušā doktorāta Līvānu mājā, tie arī ir fokusēti uz to, lai aptvertu vidi, lai piefiksētu to, kas notiek šeit, tagad, ar mūsdienu mākslas paņēmieniem parādītu to, kas šeit notiek," festivāla idejas iezīmē Volkovs.
Strenču pilsētvidē izvietota apvienības "Orbīta" radītā brīvdabas skaņu un gaismu instalācija "No ētera" – antenas, kas uztver skaņas intensitāti. Savukārt bijušajā doktorāta ēkā ieskanas "Strenču sonifikācijas stacija".
Dzejnieka Artūra Puntes senči nāk no Strenčiem, tāpēc viņam šī šķiet īpaša vieta, kur rīkot mākslas vasaras notikumus: "Te vairāk sakrita vērtības novadam, Strenčiem un mums, tādā veidā, ka mēs esam orientēti uz vērojošu mākslu, kas vai nu skatās pagātnē, pēta arhīvus kā fotodarbnīcas gadījumā, vai ieskatās tajā vidē, kas ir mums apkārt – daba, antropogēnā ietekme uz dabu. Tāda vērojoša māksla, tas ir tas apvienojošais faktors."
Viņš atzīmē, ka festivāla uzdevums ir mazāk kaut ko prezentēt, kaut ko rādīt vai izklaidēt iedzīvotājus, vai atvest šeit cilvēkus: "Tas ir vairāk tāds laboratorijas režīms, kad mēs pie kaut kā strādājam, mēs varam to ik pa brīdim parādīt."
Festivāls "Māksla vasara Strenčos" turpināsies līdz 3. septembrim.
