Ukrainā ir 40 miljoni cilvēku. Dažas dienas pirms zvērīgā Krievijas uzbrukuma mēs Ukrainā satikām četrus no viņiem. Viņu skolas, mājas un darba vietu lādiņi vēl nebija iznīcinājuši.
Autora ziņas
Šodien, Pasaules nieru dienā, Eiropas nefrologu skatieni pievērsti Ukrainai. Tur nieru pacienti mirst, nesaņēmuši palīdzību – piemēram, regulāru pieslēgšanu mākslīgās nieres aparātam. Citus nošauj laikā, kad viņi cenšas sasniegt slimnīcu pagrabus, kur procedūras turpinās. Ukraina izplatījusi aicinājumu uzņemt savus 10 tūkstošus nieru pacientu valstīs, kurās nav kara. Arī Latvija tam ir gatava. Taču pagaidām neviens no nieru slimniekiem, kas sazvanījuši Stradiņa slimnīcu, nav spējis izkļūt no aplenkuma un atbraukt.
Emocionālu aicinājumu Krievijas sievietēm izplatījusi Lidija Lasmane-Doroņina un citas bijušās politieslodzītās. Viņas raksta, ka sirdis sāp par nošautajiem karavīriem. Daudzi no viņiem faktiski vēl ir bērni un mirst Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēlmju dēļ. Bijušās disidentes aicina sievietes Krievijā neklusēt, bet skaļi iestāties pret karu, kurā iet bojā viņu bērni.
Jau otro nedēļu Ukrainā dzimst kara bērni. Dzemdības notiek bumbu patvertnēs, slimnīcu pagrabos un metro stacijās. Lai atbalstītu Ukrainas jaunās māmiņas, šodien no Rīgas ceļā devās ļoti vērtīga krava – viss, kas nepieciešams dzemdību palīdzības sniegšanai. Tajā ir tieši tas, ko ukraiņu vecmātes lūgušas savām kolēģēm Rīgas Dzemdību namā. Un tieši šeit pirms trim dienām pasaulē nāca pirmais bēgļu bērniņš Latvijā – meitenīte Zlata. Uzskaitē pēc ierašanās Rīgā no karadarbības zonas stājušās vēl četras topošās māmiņas.
Krievijas karaspēka vienības 11. dienu turpina uzbrukumu Ukrainai, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzījis par savu mērķi panākt demokrātiski ievēlētās valdības maiņu. Ukrainas bruņotie spēki un iedzīvotāji sīvi pretojas iebrucējiem. Tikmēr dažādu valstu valdības un privātas kompānijas izvērš aizvien jaunas sankcijas pret Krieviju.
Ar tēta fotogrāfiju nelielajā čemodānā un cerību viņu atkal satikt – Latvijā no Ukrainas ieradusies Kilomičenko ģimene. Mamma un trīs bērni. Jaunākajam dēliņam vēl nav divi gadi. Sieviete, kura ir fotogrāfe, stāstīja, ka notiekošais dzimtenē viņai joprojām šķiet kā filmas kadri, nevis realitāte. Un to, kas ir karš, viņu ģimenē zina labi. Jo ģimene karoja Otrā pasaules karā, bet viņas tētis – Afganistānā.
Anatolijs Cīrulis Ukrainas pierobežā pārliecinājies, ka drēbju un ēdiena bēgļiem netrūkst. Simtiem cilvēku katru dienu atved pārtiku, higiēnas preces un citas lietas. Arī galamērķu netrūkst – desmitiem labas gribas cilvēku no visas Eiropas tur rokās plakātus ar savas valsts nosaukumu, lai kara bēgļi var pieņemt lēmumu, kur doties tālāk. Taču pārsvarā ukraiņi izvēlas doties pie saviem radiem uz Poliju vai Vāciju. Un busiņi, kas dodas pakaļ Latvijas braucējiem, atgriežas pustukši.
Viņi cits citu nav redzējuši un, visticamāk, arī neredzēs. Raina Boguža no Ezeres un daudzie ukraiņu bēgļi, kuri telefonā dzird viņas mierīgo balsi. Rainas tēvs ir ukrainis, tādēļ viņai nav problēmu ar valodu. Viņa pati ir piecu bērnu mamma un aktīva nevalstiskā sektora darbiniece. Tas palīdz, organizējot šoferus no Latvijas uz dažādām Polijas pierobežas pilsētām.
Lēmumu evakuēties no Ukrainas pēc Krievijas iebrukuma viņi pieņēma stundas laikā, līdzi paņemot vien pasi un somu. Meitas Ērikas 15. dzimšanas dienu svinēja uz Polijas robežas. Tāda Latvijā no Odesas ieradusies kara bēgle Agita Ļebedenko ar abiem bērniem pusaudžu vecumā. Par galamērķa izvēli sievietei šaubas nebija. Viņas tētis bija latvietis un Latvijā mīt arī radi. Taču šobrīd dzīve jāsāk no nulles, tostarp meklējot dzīves vietu, iespēju bērniem mācīties, bet pašai – strādāt.
Septiņās dienās Latvijas iedzīvotāji platformā "ziedot.lv" saziedojuši 3,8 miljonus eiro. Palīdzība Ukrainai līdz šim sniegta miljona eiro apmērā. Par miljonu nopirkti medikamenti, tostarp morfijs, pārsēji, un aizsardzībai nepieciešamas lietas, piemēram, binokļi un ķiveres.
Mikroautobuss ir sagādāts un pielādēts pilns gan ar nepieciešamo aparatūru, gan dažādām lietām, kas noder, operējot kara apstākļos. Latvijas mikroķirurgu brigāde gatava doties uz Ukrainu operēt karā cietušos.
Karoga mastā – Ukrainas karogs, “ziedot.lv” kontā – miljons eiro Ukrainas atbalstam. Aiz uzņēmuma “Gaujas koks” sienām Vangažos šajās dienās virmo emocijas. Daudziem Ukrainā ir tuvi un mīļi cilvēki. Citi paši ir no turienes.
Liekot gulēt savus zīdainīšus, viņas nespēj nedomāt par mazuļiem, kas aizmieg bumbu patvertnēs. Dzirdot ziņas par nošautajiem karavīriem, viņas domā par mātēm, kuras būs spiestas apglabāt savus dēlus. Aktīvas Latvijas māmiņas sākušas nevardarbīgu protestu. Un turpmāk katru dienu divos dienā pretī Krievijas vēstniecībai būs redzami ratiņi un jaunie vecāki.
Divi Latvijas mikroķirurgi tuvāko dienu laikā cer izbraukt uz Ukrainu, lai dotos palīgā ārstēt civiliedzīvotāju un karavīru ievainojumus. Abu atbalstam šodien saņemts arī 50 tūkstošu eiro liels ziedojums, bet vēl ārsti lūdz izlīdzēt ar transportlīdzekli – mikroautobusu, ja kādam ir tādas iespējas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Apšuciemā gaida ierodamies 10 ukraiņu bēgļu ģimenes – sievietes un bērnus. Viņu vīri Latvijā ir jau labu laiku, jo strādā netālu esošajā būvobjektā Ķesterciemā. Vietējo atsaucība, iekārtojot mītnes vietu un gādājot visu nepieciešamo bēgļiem, ir tik liela, ka nu jau nākas pat atteikt, vēstīja Latvijas Televīzija.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdi pametuši arī pneimonologs Alvils Krams un kardiologs Gustavs Latkovskis.
Emīlijas tētis Uģis dalās atmiņās par meitu, kuras dzīvību janvārī uz gājēju pārejas Rīgā, Saharova ielā, izdzēsa stipri iereibis dzērājšoferis.
Slokas pamatskolas pedagogos un audzēkņu vecākos neizpratni radīja pašvaldības plāns no 1. septembra skolu pievienot Jūrmalas Valsts ģimnāzijai. Tas nozīmē, ka ar laiku audzēkņiem, kuri pēc 6. klases gribēs turpināt mācības iestādē, būs jākārto eksāmeni. Bet tiem, kas tos neizturēs, tuvākā skola būs Ķemeros vai Pumpuros.
Lai atslogotu laboratorijas, kuras strādā diennakts režīmā, analizējot tūkstošiem paraugu, mainīta kovida testu kārtība skolās. Turpmāk pēc pozitīva pūļa jeb visas klases kopējā testa katra skolēna atsevišķo siekalu paraugu paņems un laboratorijās nogādās skolas. Ja šis paraugs būs pozitīvs, Nacionālais veselības dienests (NVD) skolēnam izveidos pārslimošanas sertifikātu. Veselības inspekcijā, kas koordinē un uzrauga jauno kārtību, uzsver, ka uzticas šai metodei, vēstīja Latvijas Televīzija.
Tieši kovids bija iemesls tam, kādēļ alpīnists un zemessargs Juris Ulmanis pērn pavasarī pēc gandrīz divus mēnešus ilgas ekspedīcijas neuzkāpa savā septītajā virsotnē – planētas augstākajā punktā Everestā. Par spīti skābeklim mugursomā vīruss laupīja viņa spēkus un tikai diennakts attālumā no virsotnes viņam lika griezties atpakaļ. No šodienas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatāmi šajā ceļā gūtie iespaidi fotogrāfijās.
No tiem 350 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kam pēc divām nedēļām beigsies Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš, balstvakcīnu nav saņēmuši 60 tūkstoši cilvēku. Vakcinācijas tempa palēnināšanos novēro gan ģimenes ārsti, gan vakcinācijas organizētāji.
Pustukšas klases skolās un pat pilnībā slēgtas bērnudārza grupiņas – tāda šobrīd ir Covid-19 omikrona varianta realitāte Latvijā. Taču labā ziņa ir tā, ka bērni šo vīrusu pārslimo viegli – dažu dienu laikā, ar nelielu temperatūru un kakla sāpēm. Ārsti tikmēr iesaka lietot daudz šķidruma, bet noteikti pieskatīt zīdaiņus. Viņu gadījumā apātija vai nevēlēšanās ēst gan nozīmē, ka jāzvana 113.
Divpadsmit stundu darba diena bez brīvdienām – tāda ir Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatīšanās laika realitāte daudzās ģimenes ārstu praksēs gan Rīgā, gan novados. Patlaban mājās ārstējas aptuveni 73 000 Covid-19 pacientu. Tas ir tā, it kā vienlaikus būtu saslimuši visi Jūrmalas un Valmieras iedzīvotāji, turklāt papildus visiem pārējiem slimniekiem.
Veselības ministrija atslogojusi Latvijas ģimenes ārstus, kuri šajā Covid-19 omikrona varianta laikā strādā gandrīz diennakts režīmā, jo tūkstošiem pacientu ārstējas mājās. Turpmāk ģimenes ārsti neapzvanīs kontaktpersonas, bet kovida pacientus konsultēs tik, cik viņu veselības stāvoklis prasīs. Tāpat no pirmdienas diennakts režīmā darbu sāks ģimenes ārstu konsultatīvas tālrunis 66016001. Katrs, kam nepieciešama konsultācija, aicināts zvanīt uz šo numuru.
Vidēji 40% no visiem ar Covid-19 inficētajiem ir bērni un pusaudži. Viņi ar Covid-19 omikrona paveidu slimo viegli.
Lai laboratorijā nodotu kovida testu no deguna un rīkles, Rīgā un reģionos rindā jāgaida četras darba dienas. Tāpat ieildzis laiks, kad atnāk atbildes. Lai kāpinātu jaudu, "E. Gulbja laboratorija" atsākusi strādāt diennakts režīmā. Vienlaikus laboratoriju pārstāvji aicina cilvēkus sekot līdzi izmaiņām noteikumos un lieki nenākt uz testiem. Lai izbeigtu karantīnu, tests vairs nav jānodod. Arī skolēni nav jāpiesaka un jāved uz iztriepes testu, pietiek ar siekalu testu, ko nodod bez pieraksta.
Iedzīvotājam saslimstot ar Covid-19, turpmāk vakcinācijas sertifikāta darbība tiks apturēta uz laiku līdz septītajai dienai pēc laboratorijā veikta RNS testa pozitīva rezultāta. To paredz grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", informēja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
Divi Covid-19 paštesti katram skolēnam ik nedēļas +20% no kopējā skolas paštestu skaita. Pēc tādas formulas patlaban Latvijas skolām piegādā paštestu kastītes. Veicot testus katru dienu septiņas dienas pēc kārtas, arī vīrusa skarta klase var turpināt apmeklēt skolu klātienē.
Covid-19 vīrusa omikrona paveida dēļ ārsti slimnīcās visvairāk uztraucas par hroniskiem pacientiem. Viņi novērojuši, ka saslimšana, inficējoties ar vīrusa omikrona paveidu, nevis noved pie smagiem plaušu bojājumiem, bet gan dažu dienu laikā saasina esošās slimības.
Visā Latvijā turpinās 1991. gada janvāra barikāžu piemiņas pasākumi. Šodien ugunskurs iedegts Bauskas muzeja pagalmā. Turpat aplūkojami to dienu liecinieki – barikāžu dalībnieku gāzmaskas, apģērbi un pārnēsājamie radioaparāti. Izrādās, ka barikādes pirms 31 gada bija uzceltas ne tikai valsts galvaspilsētā Rīgā, bet arī Bauskā.
Paglābts no dzelzceļa cēlēju piespriestā nāvessoda un nu arī veiksmīgi pārvietots. Tāds šo rītu sagaidīja Rīgas autoostas sarkanais ozols. Pret koka nociršanu iestājās simtiem rīdzinieku. Ozola pārvietošana ilga vairākas stundas. Tika pilnībā apturēta dzelzceļa un tramvaju kustība un atslēgtas jebkādas komunikācijas. Tagad savās pagaidu mājās – turpat netālu pie autoostas iebrauktuves – koks gaidīs brīdi, kad "Rail Baltica" dzelzceļa izbūves darbi būs pabeigti.
Ar spēka rupjmaizes kukuļiem trešdien Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē ceļa vārdus Latvijas olimpiešiem pirms došanās uz Pekinu teica Valsts prezidents Egils Levits. Īpaši emocionāls bija brīdis, kad skeletona aizsācējam Latvijā Dainim Dukuram par mūža darbu pasniedza Valsts prezidenta medaļu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
