Anatolijs Cīrulis viens no pirmajiem devās pakaļ bēgļiem, kuri gribēja nonākt tieši Ventspilī, un pavisam drīz viņš būs ceļā atkal. "Formāli es neesmu Ukrainas pilsonis, bet savā pārliecībā es tāds esmu. Arī mana zeme. Un, ja tur ir grūti, savai zemei jāpalīdz. Citas motivācijas jau nav. Un, ja es varu ar kaut ko palīdzēt, es darīšu visu iespējamo," viņš saka.
Uz robežas redzētais liek domāt, ka palīdzības sniedzēju tur uz vietas pietiek.
"Visu cieņu poļu tautai. Tur organizēta pieņemšana, laukums ar teltīm, kur var ieiet apsildīties. Ēdiens siltais, zupiņas. Viss tur ir. Higiēnas preces, drēbes. To visu ziedo," stāsta Anatolijs.
Tajā pašā laikā notiekot burtiski tāda kā sacīkste – kurš uzņems bēgļus, kuru valsti viņi izvēlēsies.
"Stāv pūlis bēgļus pieņemt gribētāju no visas Eiropas. Norvēģija, Zviedrija, Šveice, Austrija, Vācija, Polijas. Visi stāv ar tiem plakātiem... ja nebūtu tik sāpīgi. Neviens uz Latviju negribēja, Vācija, Polija, tas saprotams, tur daudziem radi," saka Anatolijs.
Anatolija tētis ir ukrainis. Bet, kad piedzima Anatolijs, padomju pasu galda darbinieks izlēma, ka tēta uzvārdu Ciruļs dzimušajam puisītim nevajag. Dzimšanas apliecībā ierakstīts Cīrulis.
Ja viņš būtu gados jaunāks, viņš tagad nestrādātu par bēgļu šoferi. Viņš karotu Ukraiņu armijā pret okupantiem.
"Kolīdz likums atļāva, es būtu tur. Tad jau ar automātu rokās (..) Es par cilvēku viņu negribu saukt. Tas ir radījums. Putins. Viņam beigas. Viņam būs beigas," saka Anatolijs.
Viņš pat apsver domu par "busa" iegādi. Lai atkal varētu doties uz robežu. "Kolīdz būs transports, šis ir pa mazu, vajag deviņvietīgo busu. Nevar salikt. Sasēdināt var, bet mantas..."
Aizkustinoši bijis saņemt ziņu no bēgļu uzņēmējiem Ventspilī. Ģimenes esot iekārtojušās un mīļi sveicina savu šoferīti.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
