Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē. 6. marts (Teksta tiešraides arhīvs)

Krievijas karaspēka vienības 11. dienu turpina uzbrukumu Ukrainai, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzījis par savu mērķi panākt demokrātiski ievēlētās valdības maiņu. Ukrainas bruņotie spēki un iedzīvotāji sīvi pretojas iebrucējiem. Tikmēr dažādu valstu valdības un privātas kompānijas izvērš aizvien jaunas sankcijas pret Krieviju. 

> Tiešraides sākums šeit.


06.03.2022 23.49

Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs publicējis karti, kur ar sarkano krāsu iezīmētas vietas, kas patlaban Ukrainā ir Krievijas kontrolē.


06.03.2022 23.02

Izraēlas premjerministrs Naftali Benets Maskavā ir ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Saruna Kremlī ilgusi trīs stundas. Bet, kas īsti izrunāts vai panākts, nav plašāk izpausts. Izraēlas premjerministram iepriekš ir bijusi saruna arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Izskanējis, ka Izraēla vēlas kļūt par vidutāju miera sarunās. Izraēla ir tā valsts, kas uztur ciešus sakarus gan ar Maskavu, gan Kijevu, un Beneta nav starp tiem līderiem, kas atklāti būtu nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā. Taču arī Kijeva iepriekš tika lūgusi Benetu uzņemties vidutāja lomu konfliktā.


06.03.2022 22.57

Krievijas armija īstenojusi jaunus uzlidojumus Harkivai. Skarts televīzijas tornis. Translācijas Harkivā ir apturētas, bet speciālisti jau strādājot, lai visu atkal varētu atjaunot. Pašvaldība ir aicinājusi cilvēkus izmantot citus uzticamus avotus. Par bojā gājušiem un ievainotajiem pagaidām ziņu nav.


06.03.2022 22.24

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena Zelenska savā "Facebook" lapā nopublicējusi to Ukrainas bērnu fotogrāfijas, kuri gājuši bojā Krievijas karaspēka uzbrukumā. Viņa aicinājusi NATO slēgt debesis virs Ukrainas, lai apturētu ukraiņu nogalināšanu, ziņo Ukrainas medijs "Pravda".

Zelenska savā ierakstā pasaulei jautā, cik vēl bērniem jāiet bojā, lai Krievijas spēki pārtrauktu šaut. Viņa atzīmēja, ka simtiem bērnu var nomirt pagrabos bez pārtikas un medicīniskās palīdzības.


06.03.2022 22.11

Arī ASV maksājumu karšu kompānija "American Express" paziņojusi, ka aptur visas operācijas Krievijā un Baltkrievijā, ziņo "SkyNews". Šāds lēmums pieņemts saistībā ar Krievijas "nepamatoto uzbrukumu Ukrainas iedzīvotājiem". "American Express" globāli izsniegtās kartes vairs nestrādās veikalos un bankomātos Krievijā. Savukārt kartes, ko Krievijā izsniegušas Krievijas bankas, vairs nestrādās ārpus valsts.

Par darbības pārtraukšanu Krievijā šodien paziņoja divas citas ASV maksājumu karšu kompānijas – "Mastercard" un "Visa".


06.03.2022 21.49 

Sociālo mediju platforma "TikTok" lietotāji Krievijā vairs nevarēs straumēt tiešraides un augšupielādēt jaunus video. Šis "TikTok" lēmums saistīts ar Krievijā pieņemto likumu pret "viltus ziņām". Kompānija mēģinot saprast, kā izpildīt jaunās prasības, līdz tam ieviešot šos ierobežojumus, ziņo "Meduza".


06.03.2022 21.40

Krievijas rakstnieks, publicists un raidījumu vadītājs Viktors Jerofejevs intervijā Latvijas Televīzijai atzina, ka Rietumi var negaidīt, kad Krievijas iedzīvotāji masveidā izies ielās un protestēs pret prezidenta Vladimira Putina sākto karu Ukrainā, jo tas nenotiks. Pēc rakstnieka sacītā, Krievijas tauta "reāli atbalsta savu prezidentu". "Tie ir kā dvīņi. Kā spogulī. Tā Krievijā nekad nav bijis. Nekad. Pirmoreiz. Tas ir unikāls gadījums," sprieda Jerofejevs.


06.03.2022 21.11

No Krievijas spēku sabombardētās Vinnicas lidostas gruvešiem glābēji izvilkuši trīs dzīvus cilvēkus un vienu mirušo, paziņojis Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests.


06.03.2022 20.06

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēlreiz vērsies pie rietumvalstu līderiem, lūdzot tomēr slēgt debesis virs Ukrainas un izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas. Šāds lūgums izteikts pēc tam, kad Krievijas spēki sagrāvuši Vinnicas lidostu, raidot pret to astoņas raķetes.

Ukrainas reģionālo padomju deputāti un pilsētu domes vērsušās pie NATO valstīm ar aicinājumu atbalstīt prezidenta Zelenska lūgumu un slēgt gaisa telpu virs Ukrainas.


06.03.2022 19.53

Krievijā 49 pilsētās notikušajos protestos pret karu Ukrainā aizturēti vairāk nekā 4000 cilvēku. Policija pret demonstrantiem izturējusies ar lielu nežēlību. Piemēram, no Jekaterinburgas ziņo, ka policija protestētājus grūda zemē un spārdīja kājām. Maskavā, Teātra laukumā, izvietots liels skaits policijas transporta aizturēto transportēšanai, un arī tur notikušas aizturēšanas.

Tikmēr sociālajos tīklos populārs kļuvis video, kurā redzams, kā Maskavā aizturēšanas brīdī kāds protestētājs dzied Ukrainas himnu.


06.03.2022 19.44

Šodien Rīgā ieradās kārtējais autobuss ar ukraiņu bēgļiem. Tajā bija 34 cilvēki, galvenokārt sievietes ar bērniem. Pirmās piecas dienas viņiem nodrošināta mājvieta galvaspilsētas viesnīcās, pēc tam tiks piedāvātas pastāvīgas izmitināšanas iespējas uz nākamajiem trīs mēnešiem. Bēgļu izmitināšanu koordinē Rīgas vienotais atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, kur apvienojušās dažādas pašvaldības struktūrvienības. 

"Kopumā Rīgā izmitināti jau 154 cilvēki. Protams, šis skaitlis turpinās pieaugt, jo mēs esam aktīvā saziņā ar vēl vairākiem autobusiem, kas ir ceļā uz Latviju vai Rīgu," stāstīja Rīgas pašvaldības policijas  pārstāvis Toms Sadovskis.

Bēgļus uzņem arī daudzas citas pašvaldības. Kopumā Latvija gatava izmitināt līdz 10 000 Ukrainas kara bēgļu.


06.03.2022 19.39

Vašingtona redzējusi ļoti ticamus ziņojumus, ka Krievija pastrādājusi kara noziegumus Ukrainā, sevišķi, uzbrūkot civiliedzīvotājiem, svētdien paziņojis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. "Mēs esam redzējuši ļoti ticamus ziņojumus par apzinātiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, kas atzīstams par kara noziegumu," intervijā telekanāla CNN sarunu šovam "State of the Union" sacīja Blinkens.

Viņš norādījis arī, ka ASV spēj ātri papildināt Polijas gaisa spēkus, lai poļi varētu nodot Ukrainai to rīcībā šobrīd esošos iznīcinātājus.


06.03.2022 19.19

Dažādās konflikta zonās pabijušais Latvijas žurnālists Atis Klimovičs intervijā Latvijas Televīzijā atzina, ka Krievijas karš Ukrainā ir nežēlīgs un ir bažas par "krimināliem un barbariskiem noziegumiem". "Nekad arī žurnālisti nav jutušies tik apdraudēti (..). Šis ir ļoti bīstams karš, pirmkārt, jau pašiem ukraiņiem, bet arī žurnālistiem," teica Klimovičs, kurš nupat atgriezies no Ukrainas. 


06.03.2022 19.11

Kopš kara sākuma Ukrainā no ārzemēm atgriezušies 143 000 cilvēku, no kuriem 80% ir vīrieši. Par to svētdien paziņojusi Ukrainas Robežsardze, ziņo "Pravda.com". Robežu šķērsojuši arī 2450 transporta līdzekļi ar humāno palīdzību, kas atsūtīta no ārvalstīm.


06.03.2022 18.56

Arī šodien neizdevās īstenot civiliedzīvotāju evakuāciju no Krievijas spēku ielenktās Mariupoles, kurai draud humānā katastrofa. Evakuācija arvien nav iespējama, jo notiek nemitīgas apšaudes. Pilsētā nav ūdens, siltuma, pārtikas.


06.03.2022 18.52

Viens no pēdējiem neatkarīgajiem Krievijas medijiem, interneta vietne "Mediazona", svētdien paziņoja, ka varasiestādes ir bloķējušas tās darbību. "Mediazona" redakcija norāda, ka mediju soda, jo tas atļāvās stāstīt taisnību par Krievijas izraisīto karu Ukrainā.


06.03.2022 18.15

Šoferis Anatolijs Cīrulis Ukrainas pierobežā pārliecinājies, ka drēbju un ēdiena bēgļiem netrūkst. Simtiem cilvēku katru dienu atved pārtiku, higiēnas preces un citas lietas. Arī galamērķu netrūkst – desmitiem labas gribas cilvēku no visas Eiropas tur rokās plakātus ar savas valsts nosaukumu, lai kara bēgļi var pieņemt lēmumu, kur doties tālāk. Taču pārsvarā ukraiņi izvēlas doties pie saviem radiem uz Poliju vai Vāciju. Un busiņi, kas dodas pakaļ Latvijas braucējiem, atgriežas pustukši.


06.03.2022 17.40

Savu vārdu Ukrainas atbalstam teikuši arī grafiti jeb ielu mākslinieki. Vienotās krāsās, bet neietekmējot katra rokrakstu, Rīgā, Vesetas ielā, apgleznota vesela kvartāla siena. Mākslinieki, kuru ar krāsas baloniņu veidotie darbi citkārt pilsētvidē raisa dažādas emocijas, šoreiz vienbalsīgi iestājas par mieru.


06.03.2022 17.15

 


06.03.2022 17.00

Kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma 24. februārī Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji un vēl 707 ievainoti. Tā paziņojis ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs. Bojāgājušo vidū ir 28 bērni.

Tikmēr Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova paziņojusi, ka Krievijas karaspēka agresijas rezultātā kopš iebrukuma sākuma Ukrainā gājuši bojā 38 bērni un 71 bērns ievainots. Šie dati neesot pilnīgi, jo pagaidām vēl neesot iespējams noteikt precīzu informāciju par nogalināto un ievainoto iedzīvotāju skaitu Doneckas apgabala pilsētā Mariupolē un Kijevas apgabala pilsētā Irpiņā.


06.03.2022 16.30

Vismaz trīs cilvēki miruši, mēģinot aizbēgt no Kijevai netālu esošās Irpiņas.

BBC ziņo, ka visi trīs bija vienas ģimenes locekļi. Viņi tika nogalināti, kad mēģināja šķērsot bojātu tiltu, kuru apšaudīja Krievijas spēki.


06.03.2022 16.15

Ukrainas ģenerālprokuratūra izdevusi aresta orderi kinorežisoram Ņikitam Mihalkovam un dziedātājam Oļegam Gazmanovam. Tā savā "Facebook" profilā paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova. Mihalkovam un Gazmanovam izvirzītas apsūdzības pēc Ukrainas Krimināllikuma par "tādu darbību finansēšanu, kuru mērķis ir vardarbīgi mainīt vai gāzt konstitucionālo kārtību vai sagrābt valsts varu".  


06.03.2022 15.58

Rietumu sankcijas pret Krieviju ir vērienīgas, bet varam darīt vairāk, intervijā Latvijas Televīzijas speciālajā izlaidumā par Krievijas iebrukumu Ukrainā sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere ("Jaunā Vienotība").

"Šis ir ļoti izšķirīgs brīdis. Jo vairāk palīdzēsim Ukrainai tagad, jo ātrāk beigsies karš, un, cerams, nevis ar agresora, bet ar cietušā uzvaru," sacīja Vaidere.


06.03.2022 15.35

Aptuveni 200 cilvēkiem izdevies aizbēgt no Irpiņas, kas atrodas ap 20 kilometru attālumā no Kijevas, ziņo Latvijas Televīzija. Evakuācija notika apšaudes laikā. Aizbēgušo vidū ir arī bērni, no kuriem viens ir ievainots.

Vīrietis palīdz vecāka gadagājuma sievietei skriet, lai paslēptos no apšaudes Irpenā (06.03.2022)

06.03.2022 14.58

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievijas raķešu triecienā svētdien pilnībā iznīcināta Vinnicas lidosta, kas atrodas aptuveni 250 kilometru attālumā no Kijevas.

Medijs "Meduza" vēsta par Zelenska teikto, ka lidostai trāpījušas astoņas raķetes. Viņš uzsvēris, ka Vinnicā bija civilā lidosta.


06.03.2022 14.46

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens apsolījis Moldovai finansiālu palīdzību, lai viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm spētu tikt galā ar milzīgo bēgļu pieplūdumu no kara pārņemtās Ukrainas. Blinkens svētdien, 6. martā, apmeklēja Kišiņevu, kur tikās ar Moldovas prezidenti Maiju Sandu un citām valsts augstākajām amatpersonām.


06.03.2022 14.42

Ukrainas speciālo uzdevumu vienības "Azov" vēsta, ka Krievijas karaspēka šaušanas dēļ nav izdevies arī otrais mēģinājums izveidot "zaļo koridoru" civiliedzīvotāju evakuēšanai no Mariupoles. Aģentūra LETA, atsaucoties uz "Ukrainska Pravda", vēsta, ka civilpersonu evakuāciju no krievu ielenktās Mariupoles bija paredzēts uzsākt plkst.12.

Arī dienu iepriekš krievi neturēja solījumu ļaut civilistiem atstāt ienaidnieka ielenkto pilsētu un plānoto evakuāciju nācās atcelt.


06.03.2022 14.32

Organizācijas "OVD-Info" jaunākā informācija liecina, ka svētdien līdz plkst.14.27 Krievijā protestos pret karu aizturēti jau vairāk nekā 1700 cilvēki. Maskavā policija izturoties nežēlīgi, sitot protestētājus. Sanktpēterburgā savukārt ticis aizturēts kāds tēvs, kurš pastaigājās ar savu mazo dēliņu.


06.03.2022 14.21

Pagaidām nav ziņu, vai Mariupolē izdevies sākt paredzēto civiliedzīvotāju evakuāciju. Humanitārais koridors paredzēts līdz Zaporižjai, vedot cauri vairākām pilsētām un ciemiem.

Parādījušies arī aculiecinieku video, kuros redzams, kā Mariupoles virzienā dodas autobusi, acīmredzot, lai evakuētu cilvēkus.

Bet tikmēr ir liecības, ka šādi mēģinājumi neizdodas no citām pilsētām, kurās arī ir katastrofāla situācija, piemēram, Irpiņas, kur cilvēkus vienkārši apšauda. Pie Sumi pilsētas fiksēti kadri, kur cilvēki mēģinājuši aizbēgt privātās automašīnās, bet tikuši apšaudīti.


06.03.2022 14.20

Aģentūra LETA ziņojusi par ukraiņu rīcībā nonākušu dokumentu, kurā Krievijas Aizsardzības ministrija devusi rīkojumu karavīriem, kas piedalās uzbrukumā Ukrainai, atņemt personu apliecinošos dokumentus un izvērtēt iespēju kritušos apglabāt brāļu kapos Baltkrievijas teritorijā.

Ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Hiršs Latvijas Televīzijai komentēja, ka Krievija nevarēs noslēpt savā pusē kritušo karavīru skaitu, jo viņiem ir ģimenes.


06.03.2022 14.00

Reaģējot uz notiekošo karu Ukrainā, Pareizticīgās baznīcas Sinode aicināja savus garīdzniekus svētdien, 6. martā, tieši pusdienlaikā skandēt dievnamu zvanus un aizlūgt par kara pārtraukšanu un miera stiprināšanu.

Līdzīgu aicinājumu izteikusi arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, aicinot cilvēkus ikdienas steigā apstāties un aizlūgt par Ukrainu, Latviju un visu pasauli. Savukārt Talsu evaņģēliski luteriskā draudze pat radusi iespēju baznīcas zvana skaņās atskaņot Ukrainas himnas motīvu.


06.03.2022 13.35

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien uzrunājis Krievijas pilsoņus, mudinot izbeigt šo karu:

"Ukraiņi! Mēs jau esam uzvarējuši cīņu par savu nākotni. Bet mēs vēl šodien cīnāmies par savējiem. Mēs cīnāmies par to, kur pāries robeža. Starp dzīvi un verdzību. 

Un Krievijas pilsoņi šodien izdara tādu pašu izvēli – starp dzīvi un verdzību.

Šodien, rīt, nākamnedēļ – tas ir laiks, kad var apturēt ļaunumu bez neatgūstamiem zaudējumiem. Kad par nostāju draud atlaišana vai arests, nevis gulags, materiāli zaudējumi, nevis nošaušana. Nepalaidiet garām šo iespēju. Sociālie tīkli, draugi, kolēģi, radinieki – viņiem ir jūs jāsadzird. Mēs, ukraiņi, mēs gribam mieru. Krievijas iedzīvotāji – tā nav cīņa tikai par mieru Ukrainā, bet arī par jūsu valsti – to labāko, kas tajā bija."


06.03.2022 13.20

Pieņemoties spēkā sankcijām, kam Maskava pakļauta pēc kara uzsākšanas pret Ukrainu, Krievijas mazumtirgotājiem nāksies ierobežot pirmās nepieciešamības pārtikas produktu tirdzniecību, lai tādējādi cīnītos ar spekulāciju "melnajā tirgū", svētdien paziņojusi valdība.

Rūpniecības un tirdzniecības ministrija nedēļas nogalē pavēstījusi, ka novēroti gadījumi, kad pirmās nepieciešamības pārtikas produkti tiek iepirkti "acīmredzami lielākos apmēros, nekā tas nepieciešams privātam patēriņam," lai tos atkal pārdotu par augstāku cenu.

Mazumtirgotāju organizācijas ierosinājušas atļaut tirgotājiem normēt konkrētu preču pārdošanas apmērus vienai personai, teikts ministrijas paziņojumā.

Tas attiecas uz pirmās nepieciešamības precēm, kuru cenas regulē valsts, tostarp maizi, rīsiem, miltiem, olām, kā arī atsevišķiem gaļas un piena produktiem.


06.03.2022

Krievijā protestos pret karu svētdien aizturēti gandrīz 700 cilvēku, atsaucoties uz organizāciju "OVD-Info", vēsta BBC. Tas noticis pēc tam, kad cietumā esošais Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs aicināja cilvēkus iziet ielās.

"OVD-Info", atsaucoties uz vietējiem medijiem, ziņoja, ka ap 200 cilvēku aizturēti Novosibirskā, mazāk – 83 Krasnojarskā. Demonstrācijas notiek 26 Krievijas pilsētās.

Kopumā, pēc aktīvistu datiem, Krievijā protestos pret karu bijuši aizturēti vairāk nekā 9000 cilvēki.

Mediji svētdien ziņo arī par demonstrāciju Kazahstānas lielākajā pilsētā Almati. Tajā bija sapulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku, kuri pauda atbalstu Ukrainai un nosodīja Putinu.


06.03.2022 12.52

Pēdējās desmit dienās Ukrainas teritoriju pametuši vairāk nekā 1,5 miljoni iedzīvotāju, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aplēses. "Desmit dienās vairāk nekā 1,5 miljoni Ukrainas bēgļu devušies uz kaimiņvalstīm – tā ir strauji augošākā bēgļu krīze Eiropā kopš Otrā pasaules kara," paziņoja ANO augstais pārstāvis bēgļu jautājumos Filipo Grandi.

Ukrainas kaimiņvalsts Polijas robežsardze svētdien ziņoja, ka kopš Krievijas iebrukuma no Ukrainas Polijā iebraukuši 922,4 tūkstoši cilvēku.


06.03.2022 12.37

Mariupolē, kas atrodas Ukrainas spēku kontrolē, no plkst.12.00 sākas civiliedzīvotāju evakuācija, atsaucoties uz Doneckas apgabala amatpersonu, vēsta BBC.

Humanitārais koridors būs līdz Zaporižjai, vedot cauri vairākām pilsētām un ciemiem. Evakuācija notiks no trim vietām Mariupolē ar autobusiem, cilvēki varēs pārvietoties ar personīgo transportu, iekļaujoties kolonnā.

Kolonnas priekšā būs Sarkanā Krusta pārstāvji. Visus autovadītājus aicina ņemt līdzi tik daudz cilvēku, cik var satilpt mašīnā.


06.03.2022 12.26

Turpinoties Ukrainas atbalsta pasākumiem, arvien vairāk cilvēku Latvijā vēlas iegādāties Ukrainas karogus. Uzņēmumā "Latvijas tekstils" stāstīja, ka, lai apmierinātu pieaugušo pieprasījumu pēc karoga, darbinieki strādā virsstundas. Tiesa, sāk trūkt izejmateriāla – audumi Ukrainas karoga krāsās pieprasīti visā Eiropā. 

"Karogu ražošana šobrīd aizņem visas mūsu jaudas, jo pieprasījums pārsniedz jebkādas ikdienas normas, ko var uzskatīt par saprātīgām.

Arī mūsu kolēģiem citos uzņēmumos, kas ražo karogus, ir darba pilnas rokas. Te ir tas priecīgais kopā ar bēdīgo. No vienas puses, tiešām labi, ka ir darbs," stāstīja uzņēmuma "Latvijas tekstils" vadītājs Oskars Polmanis. 

Augstais pieprasījums audzējis arī karogu cenas, redzams vairāku ražotāju un tirgotāju mājaslapās. Lētākie piedāvājumi šobrīd lielākoties nav pieejami, savukārt atkarībā no izmēra karoga cena dažviet tuvojas 100 eiro.


06.03.2022 11.47 

Smaga humānā situācija saglabājas Ukrainas dienvidaustrumu pilsētā Mariupolē, kas atrodas Krievijas spēku ielenkumā. Pilsētas mērs Vadims Boičenko apgalvoja, ka pēdējās dienās apšaudēs ir nogalināti vai ievainoti tūkstošiem iedzīvotāju. 400 tūkstošu iedzīvotāju lielajā pilsētā jau gandrīz nedēļu nav apkures, elektrības un ūdens.

Mariupoles apgabala administrācijas vadītājs Pāvels Kirilenko paziņojis, ka Mariupolē šodien no pulksten 10.00 līdz 21.00 spēkā būs "klusuma režīms", bet pulksten 12.00 jāsākas civiliedzīvotāju evakuācijai.

Arī starptautiskā nevalstiskā organizācija "Ārsti bez robežām" paziņojusi, ka humānā situācija Mariupolē ir katastrofāla, tāpēc esot būtiski pēc iespējas drīzāk izvest no pilsētas civiliedzīvotājus.

Humānā situācija ir sarežģīta arī Krievijas karaspēka sagrābtajā dienvidrietumu pilsētā Hersonā. Ukrainas valdība uz Hersonu esot nosūtījusi 30 kravas automašīnas ar humāno palīdzību, bet iebrucēji bloķējot piegādi.

Smagākās cīņas norisinās ap galvaspilsētu Kijevu; Mariupolē – humānā katastrofa
00:00 / 04:06
Lejuplādēt

06.03.2022 11.36

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņojis, ka vissmagākās cīņas norisinās ap galvaspilsētu Kijevu, kas ir iebrucēju mērķis numur viens. Sadursmes notiek Irpiņā, Hostomeļā, Bučā un Makarivā. Jauni uzlidojumi notikuši Čerņihivā, caur kuru Krievijas karaspēks cenšas izlauzties uz Kijevu. Savukārt Žitomiras apgabalā raķešu uzbrukumos vairākās pilsētās sagrautas 25 privātmājas un nogalināts viens civiliedzīvotājs.

Ukrainas militārie izlūkdienesti apgalvo, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt Kaņivas hidroelektrostacijas aizsprostu, kas atrodas uz Dņepras upes aptuveni 150 kilometrus uz dienvidiem no Kijevas. 

Krievijas spēki aizvadītajā naktī veikuši jaunus gaisa triecienus pa Ukrainas otru lielāko pilsētu Harkivu. Spēcīgi sprādzieni bijuši dzirdami gan pilsētas centrā, gan mikrorajonos. Niknas cīņas notiekot dienvidu pilsētas Mikolajivas pievārtē. Mikolajiva ir stratēģiski svarīga, jo caur to iet šoseja uz Melnās jūras ostas pilsētu Odesu. Pagājušajā naktī ar raķetēm "Smerč" ir apšaudīti Mikolajivas dzīvojamie rajoni, esot vairāki bojāgājušie. Tomēr pilsēta joprojām atrodas ukraiņu kontrolē.


06.03.2022 10.47 

Ukrainas armijas Ģenerālštābs paziņojis, ka Krievijas karaspēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 11 000 karavīru. Kopš kara sākuma Krievija esot zaudējusi 44 lidmašīnas, gandrīz 50 helikopterus, vairāk nekā 280 tankus, 980 bruņutransportierus, gandrīz 110 lielgabalus un vēl aptuveni 600 citu militāro tehnikas vienību.

Lielais gūstekņu skaits licis Ukrainai domāt par gūstekņu nometņu izveidi.

Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka kopš "speciālās militārās operācijas" sākuma cietuši vairāk nekā 2200 Ukrainas militāro objektu. To skaitā esot 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punkti un sakaru mezgli, 111 zenītraķešu kompleksi un 71 radiolokācijas stacija. Tāpat esot iznīcinātas 93 lidmašīnas, 778 tanki un cita bruņutehnika.

Jāpiebilst, ka, izvērtējot šādu informāciju, jāņem vērā, ka kara laikā abas puses mēdz krietni pārspīlēt savas uzvaras un samazināt zaudējumus, tādēļ ir grūti iegūt objektīvu informāciju par abu pušu zaudējumiem.


06.03.2022 09.10

Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim bijusi saruna ar "SpaceX" dibinātāju un izpilddirektoru Īlonu Masku, kurš jau ir ziedojis un piegādās vēl jaunas "Starlink" satelītu sistēmas, kas nodrošina bezvadu internetu. Ukraina tās plāno izvietot visvairāk sapostītajās pilsētās.

Zelenskis savā nepārspējamā spēkā un optimismā aicināja Masku apmeklēt Ukrainu, kad karš būs beidzies. Uz to Masks atbildēja, ka noteikti gribētu atbraukt, kad būs iespējams.


06.03.2022 09.02

Ukrainas bruņotie spēki uzskata, ka Krievijas karaspēks ir izraudzījies jaunus mērķus, proti, plāno ieņemt hidroelektrostacijas aizsprostu uz dienvidiem no Kijevas, kas uzbūvēts uz Dņepras. Krievijas armijas vienības cenšoties iekļūt Kijevas dienvidrietumu nomalēs, un karavīri mēģinājuši tuvoties šosejai, kas ved uz Borispoles lidostu pie Kijevas. 

Galvenie triecienu mērķi esot Kijeva, Harkiva un Mariupole.


06.03.2022 08.59

Lai cīnītos pret Krievijas iebrukumu, Ukrainā plāno ierasties aptuveni 3000 brīvprātīgo no ASV, paziņojis Ukrainas armijas preses dienests. Brīvprātīgie ir gatavi iestāties Starptautiskajā teritoriālās aizsardzības bataljonā, kas tika izveidots Ukrainā, sākoties karam.

Amerikāņu brīvprātīgo vidū ir armijas veterāni, kas cīnījušies Irākā un citās konflikta zonās, kā arī cilvēki, kuru saknes meklējamas Gruzijā un Baltkrievijā. Kopumā vairāk nekā 16 000 ārvalstu brīvprātīgo izteikuši gatavību karot pret Krieviju, aizstāvot Ukrainu.


06.03.2022 08.10

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons nācis klajā ar sešu soļu plānu pretstāvei Krievijas bruņotajam iebrukumam Ukrainā. Tostarp viņš rosina "starptautiskās humānās koalīcijas" izveidi, lai palīdzētu Ukrainai un atbalstītu Ukrainu tās centienos nodrošināt savas aizsardzības spējas.


06.03.2022 07.26

Smaga humānā situācija saglabājas Ukrainas dienvidaustrumu pilsētā Mariupolē, kas atrodas Krievijas spēku ielenkumā. Pilsētas mērs Vadims Boičenko paziņojis, ka pēdējās dienās apšaudēs ir nogalināti vai ievainoti tūkstošiem vietējo iedzīvotāju, bet konkrētus skaitļus viņš nenosauc.

Boičenko uzskata, ka Krievijas spēki ir saņēmuši par ķīlniekiem 400 tūkstošus Mariupoles iedzīvotāju, jo viņiem ir liegts pamest pilsētu, kurā jau gandrīz nedēļu nav apkures, elektrības  un ūdens, samazinās pārtikas krājumi.

Centieni pārtraukt karadarbību Mariupolē, lai varētu izvest daļu civiliedzīvotāju, cieta neveiksmi. Arī starptautiskā nevalstiskā organizācija "Ārsti bez robežām" paziņojusi, ka humānā situācija Mariupolē ir katastrofāla, tāpēc esot būtiski pēc iespējas drīzāk izvest no pilsētas civiliedzīvotājus.

Ukrainas valdība paziņojusi, ka uz valsts dienvidu pilsētu Hersonu ir nosūtītas trīsdesmit kravas automašīnas ar humāno palīdzību, bet pilsētu kontrolējošie Krievijas spēki tām neļaujot iebraukt Hersonā.


06.03.2022 07.21

Krievijas spēki ir apšaudījuši ar artilēriju un bombardējuši Kijevu, Harkivu, Čerņihovu un Sumi.

Ahtirkas pilsētā Sumu apgabalā aviācijas uzlidojumā ir sagrauta termoelektrostacija un uzbrukumā ir nogalināti vismaz pieci civiliedzīvotāji. Gandrīz 50 tūkstošu iedzīvotāju lielajā pilsētā vairākas dienas nav apkures, bet daļai māju netiek piegādāts arī ūdens un elektrība.

No aplenktajām Bučas un Hostomeļas pilsētām Kijevas apgabalā nevarot izvest cilvēkus, jo Krievijas karavīri apšaudot arī civiliedzīvotājus.

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ir paziņojis, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt Kaņivas hidroelektrostaciju, kas atrodas uz Dņepras upes.


06.03.2022 07.10

ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" paziņoja, ka pārtrauc darbību Krievijā, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

Savukārt Krievijas lielākā banka "Sberbank" paskaidroja, ka Krievijā izsniegtās "Mastercard" un "Visa" kartes darbosies Krievijā, taču ar tām nebūs iespējams veikt transakcijas ārzemēs. 


Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu: 5. marta teksta tiešraides arhīvs.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt