Rīgas Zooloģiskajā dārzā dzīvnieku barošana ir stingri aizliegta, taču Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītāju pārsteidzis redzētais video no zoodārza Berlīnē, kur kontaktā ar dzīvnieku nonākt esot vieglāk. Rīgas Zoodārzā skaidroja, ka, pirmkārt, cilvēku piebarojuma dēļ bijuši gadījumi, kad aiziet bojā kāds no dzīvniekiem, tāpat var tikt izjaukts uztura balanss, jo dzīvnieki saēstos, piemēram, burkānus, un no cita noderīgā atteiktos. Turklāt zoodārzā ir pārliecinājušies, ka atļauja visiem barot dzīvniekus mēdz beigties ar nekārtību.
Autora ziņas
Veselības inspekcija šajā peldsezonā ūdens kvalitātes monitoringu veiks 58 iecienītās pludmalēs un peldvietās. Arī Vakarbuļļu pludmalē, kur informācijas stendā gan lasāms, ka ūdens kvalitāte ir izcila, tomēr pārbaudes šeit tiks veiktas četras reizes peldēšanas sezonā. Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" skaidroja, kādā veidā tas notiks.
Viestura prospektā Rīgā jau ilgāku laiku notiek vērienīgi pārbūves darbi, taču tur redzams, ka pērn uzklātais asfalta segums vietām jau sācis plaisāt. Rīgas domē skaidroja, ka pēc apsekojuma būvnieks informēts – šādā kvalitātē darbi netiks pieņemti un defekti ir jālabo, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Rīgā, Imantas mikrorajonā iedzīvotāji sašutuši, ka, iepriekš nebrīdinot, demontēts viņu bērnu rotaļu laukums. Līdzīgs liktenis sagaida vēl vismaz 50 rotaļu laukumus galvaspilsētā, jo no pagājušā gada 1. maija dome pārņēmusi visus bērnu laukumus un plāno tos sakārtot – gan izvietot citās domei piederošās teritorijās, gan arī izveidot tajos jaunu infrastruktūru, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Cēsīs, veicot ceļu remontdarbus, paredzēts likvidēt aleju un nocirst gandrīz 200 koku. Vietējie iedzīvotāji tam iebilst un ir vīlušies, ka iecere ar viņiem netika apspriesta. Tikmēr Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) norādīja, ka vēl ir iespējams veikt izmaiņas un panākt, lai daļa koku tiktu saglabāta, jo, vizuāli apskatot, šķietami, ka dažu koku nociršanas plāniem nav pamatojuma.
Patlaban, apkures sezonai noslēdzoties, daudzi iedzīvotāji ar bažām gaida nākamo, izskanot prognozēm par lieliem rēķiniem nākamruden. Tikmēr cilvēki, kuriem mājokļos nav centrālās apkures, prāto par lokālām apkures sistēmām un to, kādus skursteņus drīkst būvēt, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Lai arī to izbūve ir atļauta, ne vienmēr jumtiņš ir piemērotākais risinājums, skaidroja sertificēts skursteņslaucītājs.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "4. studija" vērsās kāda skatītāja, kura cēla trauksmi par to, ka beidzamo mēnešu laikā obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) polise kļuvusi pat par trešdaļu dārgāka. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB) atzina, ka OCTA polises cenas Latvijā kopumā ir pieaugušas, taču ne tik lielā apmērā.
Jelgavā īrniece iesūdzējusi tiesā daudzdzīvokļa nama apsaimniekotāju, jo mājoklī gadu netika nodrošināts pietiekami karsts ūdens un īrniece uzskatīja, ka ir pārmaksājusi gandrīz 200 eiro. Tiesvedība turpinājās gadu, taču pūles attaisnojušās – spriedums bija par labu dzīvokļa īrniecei. Tikmēr nama apsaimniekotājs uzskata, ka šajā situācijā ir ķīlnieks, jo paši mājas iedzīvotāji neesot bijuši ieinteresēti situāciju risināt, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Rīgā, Lubānas ielā 56A, pie daudzdzīvokļu nama parādījusies zīme, kas aizliedz pie tās staidzināt suņus, un notiekošo filmē videonovērošanas kameras, samulsinot vietējos iedzīvotājus un liekot uzdot jautājumu – vai tā vispār drīkst. Tikmēr nama apsaimniekotājs atzīst – ir pāršauts pār strīpu, jo patiesais zīmes mērķis bija mudināt cilvēkus sakopt pēc sava suņa, tāpēc sola zīmi drīzumā nomainīt.
Rīgā, Brekšu apkaimē, iedzīvotāji jūtas nošķirti no pārējās galvaspilsētas un raizējas par savu drošību, jo līdz tuvākajam veikalam ved divus kilometrus gara brauktuve, kuras malā nav ne riteņbraucēju, ne gājēju celiņa – vien iestaigāta taka, kas liecina par šī maršruta izmantošanu. Lai arī jau pirms vairākiem gadiem bijuši solījumi problēmu risināt, līdz šim nekas tā arī nav izdarīts, turklāt pašreizējos plānos celiņu izbūves nav.
Lai arī autoskolām nav pienākums atmaksāt naudu, ja students ilgstoši nav ticis pie kārotās autobraucēja apliecības, tomēr arī uz tām gulst liela atbildība, jo, vairākkārt nosūtot uz braukšanas eksāmenu nesagatavotu kursantu, tās riskē zaudēt atļauju darbības turpināšanai, Lavijas Televīzijas raidījumam "4. studija" skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes lektors Juris Zīvarts.
13. janvāra ielā Rīgā ieviesusies "it kā bezmaksas autostāvvieta", kur novietot transportlīdzekļus "it kā drīkst", bet lai to izdarītu, jāpārkāpj Ceļu satiksmes noteikumi. Tomēr Rīgas Pašvaldības policijā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" atzina, ka pēc likuma izmaiņām, "nepieķerot pie rokas", sodīt pārkāpējus vairs nav iespējams.
Lielajā talkā dalību ir apstiprinājušas visas Latvijas novadu pašvaldības, izņemot Ogres novadu. Ogres novada dome oficiāli talkā nav piedalījusies arī iepriekšējos trīs gados. Vietvarā skaidroja, ka, viņuprāt, talkas formāts sevi izsmēlis, jo gadu no gada atkritumu mazāk nekļūst, turklāt cilvēki pasākumu izmanto, lai atbrīvotos no saviem uzkrātajiem atkritumiem.
Dreiliņu mežā regulāri tiek izmesti atkritumi, turklāt drazu kaudzes ilgstoši netiek savāktas. Uzmanību šai situācijai pievērsa Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītājs Alfrēds Stinkuls, kurš pirms četriem gadiem no dzīves ASV pārcēlās uz Latviju un regulāri dodas garās pastaigās pa mežu. Viņš mežā rīkojis gan talku, gan vērsis atbildīgo iestāžu uzmanību atkritumu problēmai. "Rīgas mežos" skaidroja – Dreiliņu meža atrašanās vietas un apmeklētāju nolūku dēļ situācija tur ir vissarežģītākā.
Lielupes osta jau pirms gada bija kļuvusi par "pļavu", un burātāji netika jūrā tā iemesla dēļ, ka Lielupe nav padziļināta. Gads ir pagājis, bet nekas nav mainījies.
Kāda daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja turpat pie mājas zālājā regulāri izgāž vēmekļus. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija" saņēma savādu lūgumu pēc palīdzības no daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem, kuri sūdzējās par kaimiņieni, un diemžēl "šausmu stāsts" izrādījās patiess. Pateicoties kaimiņu bažām par dabas piegānīšanu, atklājās 70 gadus vecās sievietes dzīvesstāsts un cīņa ar mazmeitas ēšanas traucējumiem.
Apkures sezona vēl nav beigusies, un, uzspīdot pavasara saulei, dzīvokļos nereti kļūst karsti. Ar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu “4. studija” sazinājās kāds rīdzinieks, kurš novērojis – namā, kurā viņš dzīvo, iestājoties siltākam laikam, apkures temperatūra netiek noregulēta uz zemāko rādījumu; līdz ar to – ļaudīm jācieš no karstuma un jātur vaļā logi.
Visa gada garumā dievkalpojumu tiešraides no dažādu konfesiju dievnamiem nodrošina Latvijas Televīzija (LTV), un aptaujātie mācītāji neslēpj – pirms tiem ir gan gatavošanās, gan arī kameras acs dod impulsu draudzei sasparoties, lai parādītu labāko. Tāpat pēc televīzijā pārraidītajiem dievkalpojumiem mācītāji gūst atpazīstamību un saņem uzaicinājumus uz kristībām un izvadīšanām.
Gadiem ilgi Rīgas pašvaldības teritorijā esošie mazdārziņi nīkuļoja. Patlaban nelielas teritorijas, kurās ne tikai sauļoties, bet arī iesēt dilles un izaudzēt kartupeļus, ir tik pieprasītas, ka cilvēki nepacietīgi gaida pat garās rindās, lai varētu noīrēt kaut nelielu zemes gabalu. Tiek dibinātas biedrības, kas apsaimnieko dārzu teritorijas, attīstīti projekti zemes darbu cienītājiem, veidojas ģimenes uzņēmumi, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Sākoties siltam laikam, Rīgā parādās aizvien vairāk elektrisko skrejriteņu. Tas, ka skrejriteņi bieži vien ir pa kājām gājējiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem un pat invalīdiem, galvassāpes sagādā ne tikai tiem, kuriem traucēta pārvietošanās, bet arī pašiem skrejriteņu operatoriem. Tie sola strādāt ar sabiedrību, lai izglītotu par pieklājību.
Fotogrāfijās un videomateriālos arvien vairāk redzamas krievu karaspēka marodierisma sekas Ukrainā. Kas ir marodierisms, kāda par to draud atbildība, un ko tas liecina par karaspēku?
Latvijas Kara muzeja direktora pienākumu izpildītājs, vēsturnieks Juris Ciganovs skaidroja, ka marodierisms ir zagšana un laupīšana kaujas laukā jeb kara apstākļos. Kā stāstīja Ciganovs, kaujas laukā marodierisms ir bijis vienmēr, visās karojošajās pusēs, visos kontinentos un visās valstīs.
Latvijas Kara muzeja direktora pienākumu izpildītājs, vēsturnieks Juris Ciganovs skaidroja, ka marodierisms ir zagšana un laupīšana kaujas laukā jeb kara apstākļos. Kā stāstīja Ciganovs, kaujas laukā marodierisms ir bijis vienmēr, visās karojošajās pusēs, visos kontinentos un visās valstīs.