4. studija

Ceturtā studija

4. studija

Vai Latvijas ceļi un autovadītāji ir gatavi atļautā ātruma palielināšanai līdz 130 km/h?

Vai ostas pilsētas Jūrmalas osta pilda savas funkcijas?

Lielupes osta joprojām ir vairāk pļava nekā izbraucama upe

Lielupes osta jau pirms gada bija kļuvusi par "pļavu", un burātāji netika jūrā tā iemesla dēļ, ka Lielupe nav padziļināta. Gads ir pagājis, bet nekas nav mainījies. 

"Situācija nav mainījusies, mēs diemžēl visu pagājušo gadu cīnījāmies ar dažādām iestādēm, pašvaldību, rakstījām lūgumus un aicinājām šo avārijas situāciju novērst. Diemžēl rezultāta no tā visa nekāda nebija. Osta joprojām ir slēgta saskaņā ar Jūras administrācijas rīkojumu," apliecināja biedrības "Latvijas jahtklubs" valdes priekšsēdētājs Ģirts Brambergs.

Savukārt burātājs Mārtiņš Brencis pastāstīja, ka kuģošana pa Lielupi notiek no ietekas līdz Lielupes dzelzceļa tiltam. Lai varētu droši burāt un tikt līdz jūrai, dziļumam jābūt no trīs līdz 3,5 metriem, bet šobrīd tas ir tikai 80 centimetri. Brambergs norādīja, ka kuģu ceļā jūrā faktiski ir izveidojušies tādi sēkļi, ka vietām pa tiem var pārvietoties ar kājām, un "tur nevar pat izbraukt lielāki kuteri un laivas".

Pērn Jūrmalas ostas pārvaldē skaidroja, ka iepriekš Lielupes padziļināšanas darbi nenotika, jo nevarēja atrast darbu veicēju, proti, iepirkums tika izsludināts, bet – bez rezultāta. Taču par Lielupes padziļināšanas iespējām aizvadītajā vasarā gan ostas pārvaldē solīja, ka tūlīt, tūlīt viss būšot kārtībā – rakšanas darbi tiks uzsākti.

Daudzi burātāji šo vietu jau ir pametuši, jo principā šī tikai teorētiski ir osta, bet patiesībā – pļava.

Jūrmalas ostas pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Pēteris Pētersons iebilda, ka gluži pļava tā neesot, un uzsvēra, ka ir taču iespēja izbraukt cauri Buļļupei uz Daugavu un tālāk no Daugavas tikt uz jūru. Tas ir diezgan asprātīgs piedāvājums, ņemot vērā, ka jūra atrodas dažu simtu metru attālumā, turklāt – burātāji pārliecinājušies, ka arī Buļļupē ir šķēršļi, kas liedz nokļūt līdz jūrai.

Pērn jūlija vidū tika apgalvots, ka par 69 tūkstošiem eiro uzsākta Lielupes grīvas kuģu kanāla padziļināšana, bet rezultāta nav.

"Diemžēl tā sanāk šobrīd, jo pagājušajā gadā mums darbu veicēji neizpildīja darbu apjomu, līdz ar to padziļināšanas darbi netika veikti pilnā apjomā, un šogad gaidām mērījumus un tad skatāmies. Finansējums no domes ir iedots," pauda Pētersons.  

Jūrmalas pašvaldība komentēt šo situāciju deleģēja tikai ostas pārvaldei, kaut virkne jautājumu ir tiešā mērā pašvaldības kompetencē, piemēram, par finansējuma piešķiršanu.

"Šobrīd jahtklubs darbojas pilnā apmērā, arī pagājušajā gadā, neskatoties uz to, ka nebija padziļināta grīva. Jā, jahtas aiziet prom, bet tajā pašā laikā nāk klāt mazās motorlaivas un viss pārējais," apgalvoja Pētersons.

Ostas pārvaldē uzskata, ka tas, ka burātāji nevar iziet jūrā, nav neizdarība, bet finansējuma trūkums, jo "lielajās ostās ir ostas maksas, iebrauc jahtas – maksā, šobrīd ostā neviens par to nemaksā". Pētersons skaidroja, ka ostai nav finansējuma, un "visu dod pašvaldība". Pēc viņa teiktā, pagājušā gada finansējums netika iztērēts, un šogad vēl nav saņemti mērījumi, lai varētu redzēt, "kas vispār notiek".  

No jauna aktualizēsies jautājums – vai šos darbus kāds arī izdarīs? Burātāji ir izmisuši, jo šī sezona atkal ir sabojāta, tai pat nesākoties. Atkārtojas pagājušā gada stāsts, kad 500 metru upes posms, kas nav padziļināts, liedz tikt uz jūru.

Brambergs pauda, ka ostas pārvaldei un Jūrmalas pašvaldībai bija pienākums realizēt Jūrmalas ostas attīstības plānu, kas apstiprināts ar domes lēmumu.

"Ir Jūrmalas ostas attīstības plāni, kuros ir paredzēti gan krasta stiprinājumi, gan moli, kas ļautu nodrošināt normālu navigāciju. Starp citu, ja šie krasta stiprinājumi un moli būtu izbūvēti, tad šie ikgadējie līdzekļi nebūtu vajadzīgi. Upe nodrošinātu dabisko pašattīrīšanos, un šos līdzekļus varētu ieekonomēt, nevis katru gadu pārpumpēt smiltis," norādīja Brambergs. 

"Mēs, vietējie burātāji, sekojam tam visam līdzi. Tas viedoklis ir izveidojies tāds, ka katru gadu aptuveni 70–100 tūkstoš eiro vajag šai problēmai veltīt līdzekļus, un paralēli vajag tajos līdzekļos iekļaut tādus darbus kā – novērtējums uz vidi, lokālplānojuma izstrādāšana, kas arī ir minēts šajā attīstības plānā, un tad parādās iespēja būvēt hidrobūvi – molu un tad, kad mols tiek uzbūvēts, tad reizi 10 gados jāveic tikai sanitārā uzmērīšana," piebilda Brencis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt