8. aprīlī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) beidzot piedāvāja Rīgā, Ogrē un Rēzeknē saņemt pakalpojumus rindas kārtībā, nevis iepriekš piesakoties. Labā doma beidzās ar lielu fiasko, jo Rīgā jau drīz pēc pulksten 9.00 dzīvo rindu slēdza un daudzi gaidītāji netika pat līdz numuriņam.
"Skatāmies, kur tuvāk pierakstīties, Rīgā jau bija divi mēneši uz priekšu, man ir tuvākais pieraksts Valmierā uz 2. maiju, Rīgā – uz 12. maiju. Tā problēma ar to nebeidzas, izrādās, ka meitai no skolas ir brauciens uz ārzemēm jau 7. maijā. Mēģinājām kaut kā šo dokumentu ātrāk dabūt," tā pastāstīja Aija, kas centusies nokārtot dokumentus.
Vienīgā iespēja parādījusies, kad beidzot pēc pandēmijas pirmoreiz izsludināta "dzīvā rinda" aprīļa sākumā.
"Mēs bez divdesmit astoņos, pusastoņos pa ceļu braucam, skatāmies – rinda jau līkumā, lielā, milzīgā, stāvi rindā. Pēc divām stundām zvana, ka viss ciet, rinda ir aizvērta, policija priekšā, numuriņus vairs nedod. Tas bēdīgākais, ka viņa pirms pašām durvīm palikusi ārā. Ne tikai viņa, bet gara tā rinda bija, un cilvēki bija dusmīgi," skaidroja Aija.
"Mūsu darbinieki no rīta izprintē konkrētu numuriņu daudzumu un izdala atnākušajiem, lai tie, kas stāv rindā, nenostāvētu visu dienu, tāpēc ka viņus nevar apkalpot. Tas ir tāds organizēšanas veids," skaidroja PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe.
Todien bez iespējas nokārtot tik nepieciešamos dokumentus palikuši daudzi un, lai cik dīvaini izklausītos, saņēmuši ieteikumu no Rīgas doties uz pavisam citu Latvijas malu.
"Man bija žēl tā bērna, kas bija stāvējis ar asarām acīs, un iet uz skolu, un raud, policija ir bijusi, un viņš nav ticis klāt tai pases kārtošanai. Aizsūtīju PLMP vēstulīti, uz ko viņi man atbildēja ar atvainošanos un ieteikumu, ka varu vērsties Ludzā, Balvos, Madonā, pierobežā pilsētiņās. Jā, paskatījos, ka varu pierakstīties," stāstīja Aija.
PMLP atzina, ka situācija šobrīd ir sarežģīta. "Pirmkārt, mēs sastopamies ar personālresursu problēmu, tas gan šobrīd ir risinājuma iznākumā. Ar lielu Iekšlietu ministrijas atbalstu esam lūguši 30 personālvietas, lai varētu stiprināt savu kapacitāti, un mums ir informācija, ka Finanšu ministrija 20 amatvietas ir apstiprinājusi," tā norādīja Puķe.
Situāciju sarežģījis Covid–19 laiks, kad nebija iespējas veidot dzīvās rindas. Papildu slodzi radījis tas, ka visai bieži bijuši gadījumi, kad cilvēki dokumentus zaudēja, jo pandēmijas laikā tos nemitīgi vajadzēja kaut kur uzrādīt, un nu korekcijas darba kārtībā ieviesa karš Ukrainā.
"Kopš kara sākuma mēs esam saskārušies ar milzīgu Latvijas iedzīvotāju interesi noformēt personu apliecinošus dokumentus bērniem, ļoti, ļoti maziem bērniem, un salīdzinājumā tie dati ir tādi – pirms Ukrainas kara mēnesī tika noformēti 5000 dokumenti maziem bērniem, martā tie bija 25 000. Tas bija ļoti, ļoti milzīgs un negaidīts pieplūdums," skaidroja PMLP pārstāve.
Vēl viens aspekts – bez rindas uzņemtie Ukrainas civiliedzīvotāji, kas, pēc Puķes teiktā, nodaļā ir papildu slodze. Dokumenti ir vajadzīgi visiem, taču situācija, kad no Rīgas sūta pierakstīties rindā uz Ludzu, nešķiet nedz pārāk nopietna, nedz arī praktiski īstenojama.
"Tas ir vesela diena – uz turieni aizbraukt. Problēma ir tajā, ka tā viena lieta ir aizbraukt, pasi nokārtot, nofotografēties, samaksāt valsts nodevu, otra lieta, ka jābrauc jau viņai pakaļ uz Ludzu, var rēķināt – tā ir darba diena pagalam, divas jau. Tās ir ceļa izmaksas uz Ludzu. Skumīgi," atzina Aija.
Tiek gan solīts, ka maijā situācija uzlabosies. "10% klientu neatnāk, tas arī ir ļoti liels skaitlis, viņi piesakās, neanulē, un diemžēl cieš pārējie klienti. No 16. maija pārvalde ir pieņēmusi lēmumu, lai tās rindas mazinātu un izvairītos no tā, ka cilvēki piesakās un neatnāk, atgriezties atkal pie pirmspandēmijas apkalpošanas kārtības," norādīja Puķe.
"Es nezinu, cikos jānāk ieņemt rinda, jānāk vakarā ar telti, termosu uz šejieni, nu nezinu," bažījās Aija.
"4. studija" aicina pārbaudīt savu personas dokumentu derīguma termiņu ļoti, ļoti savlaicīgi, jo strauju situācijas uzlabošanos PMLP pagaidām nesola.
