● Oryginał w języku polskim można przeczytać tutaj.
● Русский перевод доступен здесь.
Es pats daudzkārt esmu bijis Viļņas Kaziukas viesis, pat pilsētās, kas ir samērā tālu no Viļņas, piemēram, Nemenčinē.
Arī šogad Viļņa nolēmusi izklaidēties ar lielu vērienu. Piektdien, 8. martā, pa Ģedimina prospektu notiks iestudētais Kazimira gājiens, kuru vadīs aktieris, atveidojot Svētā Kazimira lomu. Kopā ar princi Kazimiru pa Viļņas galveno ielu (cik nosaukumu tā nomainīja ХХ gadsimtā?) dosies amatnieki un folkloras kopas no vairākiem Lietuvas reģioniem. Tā kā Lietuva šogad atzīmē simto gadadienu kopš pirmajiem Dziesmu svētkiem, kas 1924. gadā notika "pagaidu galvaspilsētā" Kauņā (latvieši un igauņi savus Dziesmu svētkus rīkoja jau XIX gadsimtā), Viļņas iedzīvotāji ieskandinās tradicionālo tautasdziesmu "Eisva mudu abudu" ("Iesim mēs abi divi"), kas šogad ir gadatirgus devīze.
Sestdien pie Viļņas katedrāles notiks interesanti pasākumi un koncerti: būs iespēja piedalīties seno amatu darbnīcās (kurš gan nevēlētos iemācīties dekorēt piparkūkas vai pīt klūgas?), savukārt svētdien Viļņas centrā notiks koncerts, kura laikā tiks apbalvoti labākie un radošākie gadatirgus dalībnieki. Droši vien ikvienu apburs projekts "Elektro Folk LT", kura laikā Viļņas iedzīvotāji izbaudīs tautas melodijas un tekstus, izpildītus mūsdienu stilistikā.
Un kāds bija "Viļņas Kaziukas" līdz 1939. gadam, kad Otrais pasaules karš pārtrauca vecās Viļņas – poļu, ebreju, baltkrievu, krievu un lietuviešu harmoniskas līdzāspastāvēšanas pilsētas – darbību?
"Neliels laukums Viļņas Sv. Jāņa baznīcas priekšā ir pilns līdz malām. Stendu rindas ir pārpildītas ar "Smorgoņas barankām" no pilsētas Smorgoņa (tagad Baltkrievijā – RUS.lsm.lv piezīme), tās pašas Smorgoņas, kas savulaik kļuva slavena ar savu lāču akadēmiju. Šīs barankas – "cukura", "vaniļas", "sausiņi", "ar melno ķimeni" – ir katra Viļņas gadatirgus svarīga sastāvdaļa. Tos sauc arī par "Kaziukiem", jo vietējie iedzīvotāji lielos daudzumos atveda tās uz lielo Kazimira tirgu"
– rakstīja Elžbieta Minkeviča (Elżbieta Minkiewicz) 1936. gadā laikrakstā "Tygodnik Ilustrowany" ("Ilustrētais laikraksts") (citāts ir ņemts no bloga "Sto smaków Aliny" ("Simts Alinas garšas")).
Kas vēl tiek pārdots Kaziukas jeb Kazīša svētkos, izņemot barankas un piparkūkas?
"Viļņas gadatirgus raksturīgās preces gadsimtiem ilgi ir koka un klūgu izstrādājumi. Grozi, karotes, bļodas, mucas, svilpes – neatlaidīga darba rezultāts, kas aizņēma garus ziemas vakarus. Slavenās "Viļņas palmas" arī ir neatņemams gadatirgus simbols,"
– atcerējās Poļu Preses aģentūras korespondente no Viļņas, Aleksandra Akiņčo (Aleksandra Akińczo) (arī šodien Koronas iedzīvotāji ir izsalkuši pēc ziņām no Lietuvas, ar kuru veidoja savienību līdz 1795. gadam).
"Viļņas gastronomijas" sliktās pieejamības dēļ (melnā maize, senkačs, kartupeļu desas un lietuviešu kvass) poļi Krakovā, Poznaņā un Gdaņskā iemīļoja palmas, kuru veidotājiem ir maz kopīga ar Viļņu (tomēr populārākas, protams, paliek palmas, kas atvestas no Viļņas).
Jāatgādina, ka pēc 1945. gada "Viļņas Kaziukas", kas līdz 1939. gadam svinēts tikai Viļņā un Grodņā, pārcēlās uz Poliju, kuras robežas tika "pārvietotas". 80. gados Lidzbarka Varmiņska, pilsēta Polijas ziemeļos, bija pirmā, kas rīkoja savu "Kaziuku", un vēlāk šī tradīcija parādījās visās lielākajās valsts pilsētās neatkarīgi no tā, vai tās atradās austrumu vai rietumu daļā. Šogad Lidzbarkas Varmiņskas iedzīvotāji atkal izbaudīs "Kaziuki-Vilniuki", kurā piedalīsies poļu mākslinieki, amatnieki un izstāžu organizētāji no Viļņas. Būs arī koncerts, ko vadīs "Viļņas stāstnieki": "tante Franukova" un "Vincuk Balbatunščik" ("Vincuk" ir Viļņas vārda "Vincent" pamazinājuma forma, vārds ir populārs arī baltkrievu vidū).
Mazākumtautību multimediju platforma Rus.LSM.lv publicē materiālus vienā no Latvijas nacionālo minoritāšu valodām – poliski, un šie materiāli būs pieejami arī latviski un krieviski.
Projekts “Łotwa po polsku” (Latvija poļu valodā) realizēts ar jaunās poļu paaudzes pārstāvju – J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas audzēkņu un Polijas profesionālo žurnālistu – līdzdalību.
Žurnāla “Przegląd Bałtycki” (“Baltijas apskats”, www.przegladbaltycki.pl) galvenā redaktora vietnieks Tomašs Otockis ir poļu žurnālists, kurš atspoguļo notikumus Baltijā. 12 gadus viņš raksta par tematiem, kas saistīti ar Baltijas valstīm. Kopš 2013. gada regulāri apmeklē Latviju, iemīlējis Rīgu, Ventspili un Cēsis.
No poļu valodas tulkoja Alina Smiļgina, J. Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas audzēkne.
Runājot par Baltkrieviju: 2001. gadā atdzima arī "Grodņas Kaziukas", nozīmīgā bijušās Lietuvas lielhercogistes pilsētā, kas saistīta ar poļu, lietuviešu un baltkrievu tradīcijām. Kaziuki Grodņā organizēja Baltkrievijas Poļu savienība, neatzīta Aleksandra Lukašenko režīmā. Diemžēl tagad pasākuma organizēšanu pārņēmušas republikas oficiālās varas iestādes, un žurnālisti sūdzas, ka tie kļuvuši par "rijības svētkiem", kam sakara ar tradīcijām ir maz.
Visbeidzot, atklāsim svētku izcelsmi, ko šodien svin Viļņā, citās Lietuvas pilsētās un Polijā.
To vēsture aizsākās XVII gadsimta sākumā, kad kņazs Kazimirs (1458–1484), Kazimira IV Jagelona dēls un Vladislava Jagello mazdēls (abi bija Polijas karaļi un Lietuvas lielkņazi), tika beatificēts, un pāvests Urbāns III atļāva jubilejas svinības saistībā ar viņa atzīšanu par Lietuvas aizbildni. Svētais Kazimirs, kuram Polijā un Lietuvā valdošās Jagelonu dinastijas vārdā bija jākļūst par Ungārijas karali, jau jaunībā izcēlās ar lielu dievbijību, empātiju un iejūtību. Viņa apģērbs bija līdzīgs mūku sutanai, viņš gavēja un daudz lūdzās. Sv. Kazimirs nomira 1484. gada 4. martā no tuberkulozes, tāpēc Kaziuki arī ir svinēti 4. martā, tomēr diezgan bieži tie tiek pārcelti uz nākamo sestdienu un svētdienu. Šogad svinības norisināsies gan Polijā, gan Lietuvā nedēļas nogalē no 8. līdz 10. martam.
