Latvijas pacients ir Eiropas pacients
Elīna Vrobļevska
Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētāja un pētniece.
Pētnieciskā specializācija – Krievijas ārpolitikas un identitātes mijiedarbība, padziļināti pēta tieši Vladimira Putina naratīvu.
Papildus pētnieciskā un profesionālā sfērā pievērsusies arī starptautisko organizāciju darbības analīzei, kā arī sabiedrības veselības politikas veidošanas aspektiem.
Neskatoties uz to, ka veselības politika ir katras Eiropas Savienības dalībvalsts pārziņā, kā arī uz sabiedrības apziņā iesakņojušos dalījumu par sevi un ES iedzīvotāju kā atsevišķām vienībām, Latvijas pacients ir Eiropas pacients. Tas nozīmē, ka mums ir jāseko mūsdienīgiem standartiem par pakalpojumu pieejamību un terapiju, piemēram, onkoloģisko saslimšanu ārstēšanā, par ko Eiropai ir savs redzējums.
Par šo perspektīvu runā Eiropas Komisijas izstrādātais Eiropas vēža uzveikšanas plāns, kas ir Eiropas Veselības savienības stūrakmens, kura ietvaros tiek meklēti veidi, lai izveidotu drošāku, labāk sagatavotu un noturīgāku ES.
Ar 4 miljardu eiro budžetu, tai skaitā 1,25 miljardu eiro no "EU4Health" programmas, plānā ir paredzēti risinājumi, piemēram, vēža profilaksē, agrīnajā diagnostikā un ārstēšanā, kā arī vēža pacientu un izdzīvojušo dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Šis plāns simbolizē nozīmīgu politisko apņemšanos cīnīties ar vēzi visā Eiropas Savienībā, lai līdz 2030. gadam uzlabotu vairāk nekā 3 miljonu cilvēku dzīves,
veicinot profilaksi, ārstēšanu un paaugstinot dzīves kvalitāti tiem, kurus skārusi šī slimība – pacientiem un viņu tuviniekiem.
Uzziņai:
Vairāk par plānu, tā aktivitātēm, pārskatiem un ar to saistīto dokumentāciju iespējam iepazīties šeit.
Plāna galvenās iniciatīvas koncentrējas uz dažādiem vēža aprūpes aspektiem, ieskaitot profilaksi, piemēram, vakcinācijas veicināšanu pret HPV un Hepatītu B, lai novērstu ar tiem saistītos vēžus, mērķi līdz 2040. gadam sasniegt no tabakas brīvu paaudzi un samazināt kancerogēnu vielu iedarbību. Tas uzsver agrīnas atklāšanas un skrīninga nozīmi, apņemoties līdz 2025. gadam ievērojami palielināt krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga apjomus.
Turklāt tiek meklēti veidi, kā nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi augstas kvalitātes aprūpei, diagnostikai un ārstēšanai visās ES dalībvalstīs, atzīstot izdzīvošanas rādītāju un piekļuves vēža medikamentiem pastāvošās atšķirības.
ES pieeja ietver ne tikai minēto plānu, bet arī ES Vēža apkarošanas misiju – pētniecībā un inovācijās balstīta iniciatīvu – ES Vēža apkarošanas misiju –, kas kopā ar vēža plānu mērķē risināt slimības cēloņsakarību noteikšanu no pētniecības un inovācijām līdz aprūpei un profilaksei. Izceļot izaicinājumus, ko rada vēža saslimstības pieaugums, kas tostarp saistāms arī ar iedzīvotāju novecošanu, neveselīgu dzīvesveidu un vides apstākļiem, šīs misijas mērķis ir uzlabot slimības diagnostiku un ārstēšanu, novērst nevienlīdzību dalībvalstu starpā pieejamās ārstniecības un aprūpes jautājumos, kā arī izmantot tehnoloģiju un datu priekšrocības labākai vēža pacientu aprūpes nodrošināšanai.
Latvijai, īstenojot Eiropas vēža uzveikšanas plānu un ES Vēža misiju, tiek piedāvāta iespēja uzlabot valsts centienus vēža profilaksē, aprūpē un saslimšanas pētniecībā.
Tas piedāvā izmantot ES finansējumu, ekspertīzi un sadarbības tīklus, lai uzlabotu vēža pacientu saslimstības iznākumu rādītājus, risinātu nevienlīdzību onkoloģisko pacientu aprūpē un integrētu inovatīvas tehnoloģijas un pētnieciskās atziņas nacionālajā veselības aprūpes sistēmā. Kā piemēru varam minēt šogad jau pieņemtos Ministru kabineta noteikumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta saņemšanai vēža apkarošanas jomā. Kopējā atbalsta summa būs 500 000 eiro, un finansējuma saņēmējs būs Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca.
Plānots, ka onkoloģijas jomas metodiskā vadība jānodrošina līdz 2026. gada augustam, bet Vēža centrs jāizveido un vadlīnijas onkoloģiskās aprūpes infrastruktūrai jāpieņem līdz 2025. gada augustam.
Politikas un demokrātijas loma pacienta interesēs
Kā ierasts politika un plāni to rakstiskā formā vienmēr izklausās skaisti un sola atrisināt visus identificētos problēmjautājumus. Taču praksē tas visbiežāk nozīmē patiesu drosmes un demokrātijas vingrinājumu, un kompromisa panākšanu konkrētu risinājumu īstenošanai.
Vienkāršāk sakot – visbiežāk lēmumi, kas ietekmē pacientus, jāizcīna pašiem pacientiem, pat sastopoties ar sistēmiskām neizdarībām.
Kāpēc tā? Šoreiz par divām lietām.
Pirmkārt, Latvijas budžeta plānošanas sistēma paredz, ka veselības aprūpes finansējumu budžetā apstiprina katru gadu no jauna. Tas attiecas arī uz onkoloģijas medikamentiem. Pacientu organizācijas spiestas atkal un atkal pamatot, kāpēc ir vajadzīgas tieši tādas un ne citas zāles, kāpēc Latvijas iedzīvotājam pieeja mūsdienīgiem preparātiem ir tikpat svarīga, kā citiem Eiropā. Šīs sarunas nekad nav vieglas.
Mūžīgā nabadzības budžeta apstākļos burtiski vienas diagnozes tiek pretnostatītas citām, un sekmes reizēm atkarīgas no pacientu organizāciju aktivitātes vai dzirdīgām ausīm politiķu aprindās, kuriem pašiem vai viņu tuviniekiem ir pieredze ar onkoloģiskām saslimšanām.
Kur šeit ir risinājums?
Beidzot ir jāuzsāk diskusija par veselības budžeta plānošanas struktūras maiņu – medikamentu pieejamība onkoloģijā (arī retajās slimībās un sirds un asinsvadu saslimšanās) ir jāplāno vismaz trīs gadu perspektīvā bez iespējas atteikties vai neizpildīt plānoto.
Nav nekā pazemojošāka kā katru gadu stāvēt ar plakātu pie Saeimas, lai pierādītu, ka laicīgi un atbilstoši ārstēts vēzis ļauj cilvēkiem izdzīvot un pat pilnībā atjaunot savu veselību,
nodrošinot pilnvērtīgu un kvalitatīvu mūžu kā ekonomiski un sociāli aktīvam sabiedrības un valsts loceklim.
Otrkārt, cīņa ir arī par demokrātiju un lēmumu pieņemšanas procesu. Politikas zinātnē tiek pieņemts, ka augstākās kvalitātes lēmumi tiek pieņemti mijiedarbībā ar pierādījumos balstītu rīcībpolitiku (evidence based policy). Uz veselības jomu tas attiecas vēl jo vairāk – nebūt ne visi lēmumu pieņēmēji orientējas veselības aprūpes jautājumos, taču viņiem ir mandāts veidot politiku, ar kuras realizāciju esam bieži spiesti sadzīvot, nevis pieņemt un apsveikt.
Ieguldījums veselībā ne vienmēr nozīmē, ka valsts budžetam uzreiz un acīmredzami kaut kas izmaksās lētāk. Šauri raugoties – tieši pretēji – ar mūsdienīgām zālēm ārstēts un pieejamību veselības aprūpes sistēmai nodrošināts cilvēks dzīvos ilgāk, bet arī zāles viņam būs jālieto, iespējams, ilgāk, jo vēzis ir hroniska slimība. Turklāt mēs kā sabiedrība dzīvojam ilgāk, tāpēc arī pacientu kļūst vairāk.
Līdz ar to – jo labāka diagnotiska un vairāk cilvēku jāārstē, jo lielāks spiediens uz budžetu (un jo vairāk cilvēku izdzīvo).
Protams, ja aprēķinā ietver visus ieguvumus no dzīva un vesela cilvēka – viņa ģimenei, darba devējam, sabiedrībai – bilance ir pilnīgi skaidra. Vēzis ir jāatklāj pēc iespējas ātrāk, tad to var ārstēt un kopumā tas arī valstij izmaksā lētāk. Tikai šādus aprēķinus politikas plānotāji reti ņem vērā. Arī aprēķinus, ko jau sen veikusi Pasaules veselības organizācija vai kādi gūti citu valstu pieredzēs.
Datos balstīti lēmumi
Kāds šeit ir risinājums? Tikai un vienīgi kvalitatīva demokrātija un lēmumu pieņemšana.
Ko tas nozīmē ārpus šī saukļa? Tas nozīmē, ka lēmumos par veselības aprūpi ir jārespektē un jāieklausās ārstu organizācijās un pacientu organizācijās – ne tik daudz retorikā, cik datos un pētījumos balstītā informācijā. Lēmumi ir jāpadara caurspīdīgi un visiem caurredzami.
Šobrīd bez pārspīlējuma varu teikt, ka bieži par zāļu iekļaušanu valsts kompensējamo sarakstā notiek "cīņas kā zirnekļu burkā" – aiz slēgtām durvīm, balsoties nesaprotamos ekonomiskos pamatojumos.
Taču politikas izstrādes procesā viss, kas notiek aiz slēgtām durvīm un informācijas trūkuma apstākļos, ir kaitniecisks a priori. Starp citu uz nesaprotamo loģiku šajā jomā norāda arī Valsts kontrole savā pēdējā ziņojumā.
Šogad valsts ķersies klāt arī jauna onkoloģiskās aprūpes plāna izstrādei nākamajam periodam. Novēlu, lai plāna izstrāde balstās aprēķinos, datos un ietver ārstu un pacientu klātbūtni un pieredzi. Vēl jo vairāk – lai plāns atbalsta ideju par ilgtermiņa domāšanu cīņā ar vēzi.
Pāri visam – onkoloģiskā aprūpe nav tikai to cilvēku problēma, ko šī saslimšana skar. Veids, kā valsts atbalsta cīņu ar vēzi, un pieņem politiskus lēmumus šajā jautājumā, faktiski ir lakmusa papīrs visiem lēmumiem, ko valsts pieņem, domājot (vai nedomājot) par Latvijas pilsoņiem. Mēs būsim kā Eiropas pacienti, tikai tad, ja pieprasīsim un veicināsim demokrātiskus un caurspīdīgus procesus.
