Varētu domāt, ka to var izskaidrot ar tirdzniecības ar Krieviju samazināšanos kara un sankciju dēļ, bet tā tas nav. Kā redzams 2. grafikā, eksporta uz Krieviju vērtība eiro 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu būtiski nemainījās; 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājās tikai par 6%, tātad kritums bija daudz mazāks nekā Latvijas eksporta kopējai vērtībai.
Ekonomista Mortena Hansena sleja
Mortens Hansens: "Ceru sniegt neatkarīgu analīzi par ekonomikas jautājumiem, kas ir svarīgi Latvijai. Neatkarīgu, jo neesmu ne uzņēmējs, ne politiķis, ne baņķieris – un pat ne Latvijas pilsonis, jo man ir Dānijas pase. Bet esmu Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs un esmu nodzīvojis šeit trīsdesmit gadus, vērojot valsts ekonomiku un attīstību."
Biogrāfijas pieturzīmes:
- Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs, šajā amatā strādā kopš 2005. gada.
- Pirmais darbs šeit bija Latvijas Universitātes Eirofakultātē, kur bija lektors, bet Rīgas Ekonomikas augstskolā sāka strādāt 1997. gadā.
- Bijis arī Fiskālās disciplīnas padomes loceklis (2014-2022).
-
Galvenokārt interesē fiskālā un monetārā politika, kā arī faktori, kas ietekmē un veicina Latvijas ilgtermiņa izaugsmi un labklājību.
Un tas nav viss. Daudziem ir bijušas aizdomas, ka dažas preces, kas agrāk tika eksportētas uz Krieviju tieši (ne tikai no Latvijas, bet no jebkuras vietas), tagad varētu sasniegt Krieviju caur trešajām valstīm, lai apietu potenciālās sankcijas. Oficiālajā Latvijas statistikas portālā ir ļoti detalizēti dati par Latvijas eksportu, un tas mani pamudināja papētīt, vai tā varētu būt arī Latvijas gadījumā.
Attiecībā uz Latviju izceļas divas valstis, par kurām ir plaši izplatīts uzskats, ka tās ir turamas aizdomās. Uzsveru, ka tas nav pierādījums tam, ka notiek kaut kas slepens, tomēr, kā mēdz teikt, ja kāds iet kā pīle un pēkšķ kā pīle, tad tai jābūt pīlei.
Eksports no Latvijas uz Kazahstānu un Kirgizstānu ir strauji pieaudzis, skat. 3. grafiku.
No 2021. līdz 2023. gadam Latvijas eksporta vērtība uz Kazahstānu palielinājusies par 160%, savukārt Kirgizstānas gadījumā bijis galvu reibinošs kāpums par 754%, tiesa, salīdzinājuma bāze ir ļoti zema.
Jāpiebilst, ka es arī papētīju, vai kaut kas līdzīgs nav noticis ar eksportu uz Baltkrieviju, Gruziju, Tadžikistānu, Turciju un Uzbekistānu, taču neatradu neko, kas pilnībā līdzinātos ainai attiecībā uz Kazahstānu un Kirgizstānu. Jā, eksports uz Gruziju arī ir aizdomīgi (?) palielinājies, taču daudz mazākā mērā.
Urķējoties dziļāk, jau atkal ar Latvijas oficiālā statistikas portāla palīdzību var uziet, par kāda veida precēm vēsta šie skaitļi.
Statistikas portālā ir dati par eksportu tā dēvētajā KN 2 līmenī, kurā eksports sadalīts 100 apakšgrupās.
Izskatīju datus par visām trim valstīm no 2021. līdz 2023. gadam, cenšoties noteikt, kad Latvijas eksports uz Krieviju samazinājies, bet uz Kazahstānu un Kirgizstānu tas vienlaikus būtiski palielinājies.
Rezultāti redzami 1. tabulā. Visi trīs gadījumi, kad skaitļi pievērš uzmanību, ir saistīti ar mehāniskajām ierīcēm, tādēļ domāju, ka būtu pareizi pieņemt, ka tās ir diezgan sarežģītas preces.
Skaitļi atšķiras, taču visos trīs gadījumos ir tas pats stāsts: Latvijas eksports uz Krieviju ir krasi samazinājies, faktiski par apmēram divām trešdaļām, savukārt tas ir spēji pieaudzis uz Kazahstānu un Kirgizstānu.
Nepietiekami, lai nosegtu visu samazinājumu no Latvijas, bet šķiet ticami, ka šo samazinājumu veicina arī eksports no citām valstīm caur Kazahstānu un Kirgizstānu (un, iespējams, caur citām valstīm).
Tabula: Latvijas eksports uz Krieviju, Kazahstānu un Kirgizstānu, 2021–2023, miljonos eiro, atsevišķas preču grupas
Kā jau teikts, šī analīze nav pierādījums ļaundarībai, taču šķiet, ka ir ne tikai dūmi, bet arī uguns.
Latvijai oficiāli ir stingra nostāja pret Krieviju, un tas ir pareizi.
Taču, ja runājam par biznesu ar Krieviju, šķiet, ka tas turpinās, kā ierasts. Ar nelielu atšķirību, ka dažas preces nonāk Krievijā nevis tieši, bet caur trešajām valstīm.
