Apstākļi perfektai vētrai
Tobrīd daudzas pazīmes liecināja, ka ir izveidojušies apstākļi tam, ko angliski sauc par "perfect storm" (perfekta vētra) – vienlaikus sabiedrības dienas kārtībā bija trīs īpaši polarizējoši jautājumi: viendzimuma partnerattiecību regulējums, Stambulas konvencijas ratificēšana, kā arī parakstu vākšana par jaunām Saeimas vēlēšanām.
Nesen bija mainījusies valdība, ko joprojām vadīja "Jaunā Vienotība" – partiju apvienība, kuru, kā rādīja sabiedriskās domas aptaujas, tobrīd valdībā noteikti nevēlējās redzēt 27% no Latvijas pilngadīgajiem iedzīvotājiem. Tas bija vairāk nekā jebkurai citai Saeimā pārstāvētajai partijai (otrajā vietā bija partija "Stabilitātei!", pret kuras atrašanos valdībā nopietnas pretenzijas tobrīd bija 25% no iedzīvotājiem).
"Jaunās Vienotības" bijušie koalīcijas partneri bija noskaitušies un pie katras iespējas asi kritizēja jauno valdošo koalīciju.
Savu vēlmi 1. novembrī sākt vākt parakstus referendumam par Saeimas atlaišanu jau labu laiku bija pieteikušas divas Saeimas opozīcijas partijas – "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Stabilitātei!".
Ja salīdzina ar citām Saeimas partijām, referenduma ierosinātajiem bija visprofesionālākā un efektīvākā pārstāvība sociālajos tīklos, kā arī 2023. gada rudens sākumā ļoti liela atsaucība no šo tīklu auditorijas.
Caurmērā vienas nedēļās laikā tobrīd abas šīs partijas spēja ģenerēt aptuveni 70 sociālo tīklu ierakstus, kuriem auditorijas reakcijas ("laiki", dalīšanās u.tml.) pārsniedza 500. Salīdzinot ar citām Latvijas partijām, tas bija ļoti augsts rādītājs.
Sabiedriskās politikas centrs "Providus" monitorēja referenduma iniciatoru aktivitātes sociālajos tīklos, kā arī pētījumu centram SKDS pasūtīja sabiedriskās domas aptauju par sabiedrības noskaņojumiem (pielikumā var atrast svarīgāko monitoringa un aptaujas datu apkopojumu).
Mūsu pamatmērķis bija pētīt,
vai šajā īpašās turbulences laikā lietā tiks likti naratīvi, kurus līdzīgās situācijās dažādās valstīs ir izmantojis Kremlis, lai šķeltu sabiedrības un destabilizētu politiku.
Piemēram, Latvijas kā izgāzušās, neveiksmīgas valsts naratīvs, Eiropas vērtību nonicināšana vai tādu jautājumu aizstāvēšana, kas acīmredzami nāktu par labu Krievijas politiskajām vai ekonomiskajām interesēm.
Ko mēs novērojām 2023. gada nogalē?
Oktobra vidū sabiedriskās domas aptauja liecināja, ka nedaudz vairāk nekā puse no Latvijas balsstiesīgajiem pilsoņiem bija gatavi piedalīties referendumā par Saeimas atlaišanu. No viņiem aptuveni puse vēlējās nobalsot par Saeimas atlaišanu.
Tātad aptuveni ceturtā daļa Latvijas balsstiesīgo pilsoņu bija gatavi pašrocīgi atlaist Saeimu. Vai tas ir daudz vai maz?
Nav ļoti daudz, jo Saeimas atlaišanai būtu vajadzīgs, lai referendumā par to nobalso vismaz 40% no balsstiesīgajiem pilsoņiem. Bet vienlaikus 25–27% ir vairāk nekā pietiekami, lai savāktu parakstus šāda referenduma rīkošanai (vajadzīgi 10% no balsstiesīgajiem pilsoņiem).
Saeimas atlaišanas parakstu vākšanas fonā bija sabiedrībā kopumā nepopulārie partnerattiecību reģistrācijas un Stambulas konvencijas jautājumi, par kuriem oktobrī un novembrī bija gaidāmi Saeimas balsojumi.
Tādēļ nav brīnums, ka Saeimas atlaišanas ierosinātāji savās kampaņās īpaši uzsvēra vērtību jautājumus, lai noskaņotu pilsoņus parakstīties par Saeimas atlaišanu.
"Providus" sociālo tīklu monitorings liecina, ka vērtību jautājumi bija otra populārākā tēma parakstu vākšanas iniciatoru sociālo mediju kontos – uzreiz aiz valdības darba kritizēšanas. Uzsvērtas tika arī Latvijas sociālās problēmas, kā arī norādes uz to, ka Latvija tiek pārvaldīta neprofesionāli, tādēļ grimstot nabadzībā.
Tādēļ īpašu skaidrojumu prasa tas, kādēļ parakstu vākšana 2023. gadā neizdevās. Ļoti ātri savācot sākotnējos 27 000 parakstu, tālāk jau parakstu vākšana notika gliemeža tempos – maz palīdzēja pat decembra sākumā izvietotās reklāmas tradicionālajos medijos. Līdz 2024. gada 20. februārim ir savākti mazāk nekā 38 000 parakstu referenduma ierosināšanai. Tā ir aptuveni ceturtā daļa no tiem, kas vajadzīgi, lai notiktu referendums.
Kādēļ neīstenojās "perfektās vētras" scenārijs?
Balstoties monitoringa un socioloģiskās aptaujas datos, varam izteikt piecus pieņēmumus par svarīgākajiem faktoriem tam, kādēļ perfektā vētra izgaisa neatnākusi:
1. Nepietiekami daudz dusmīgo vēlētāju, kuri vēlētos tūlītējas pārmaiņas
Lai gan socioloģiskās aptaujas rezultāti 2023. gada oktobrī liecināja par lielu sašutumu un aizvainojumu, kā arī vēlmi pēc pārmaiņām, šāds "dusmu līmenis" Latvijas sabiedrībā ir teju konstants jau vismaz piecus gadus. Atklājās, ka nesenā Valsts prezidenta un arī valdības nomaiņa (attiecīgi maijā un septembrī) bija kļuvušas par savdabīgu zibens novedēju.
Lai kā varētu ironizēt par kritiķu stigmatizēto "Levita–Kariņa režīmu", tomēr abiem šiem politiķiem 2024. gada rudenī uzticējās ievērojami mazāk cilvēku nekā jaunajam Valsts prezidentam un Ministru prezidentei.
SKDS aptauja liecina par fenomenāli augstu sabiedrības uzticēšanos Edgaram Rinkēvičam (viņam uzticējās pat vairākums no LPV atbalstītājiem), kas krasi kontrastēja ar iepriekšēja prezidenta Egila Levita ļoti zemajiem uzticēšanās rādītājiem.
Arī valdības maiņu Latvijas sabiedrība bija novērtējusi vairāk kā pārmaiņu uz labu, nevis uz sliktu.
Paradoksāli, bet par valdības maiņu neitrāli pozitīvas noskaņas dominēja pat opozīcijā palikušo partiju – "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības – vēlētājiem.
Par jauno premjeri – Eviku Siliņu – vēl liela daļa no sabiedrības nezināja, ko domāt. Šie "dusmu mazināšanas" faktori bija svarīgi tam, lai vidējo vēlētāju nebūtu viegli mobilizēt parakstīties par jaunām Saeimas vēlēšanām.
2. Vēlētāji vēl nebija vīlušies tajās partijās, par kurām balsoja 2022. gadā
Tāpat aptauja rāda, ka vēlētāji vēl nebija paspējuši vilties nevienā no Saeimā pārstāvētajām partijām. Visas Saeimā pārstāvētās partijas uz 2023. gada oktobri bija saglabājušas aptuveni 60% no savas 2022. gada vēlētāju bāzes.
Nenostrādāja arī partiju apvienības "Apvienotais saraksts" taktika vēlētājus pārliecināt par to, ka ZZS ņemšana koalīcijā ir bijusi nodevība.
Dati rāda, ka mazāk nekā 20% no "Jaunās Vienotības" vēlētājiem bija nopietnas pretenzijas pret ZZS atrašanos koalīcijā. Starp "Apvienotā saraksta" vēlētājiem pretenzijas pret ZZS bija vēl retākas.
Tādēļ parakstu vākšanas laikā nebija daudz tādu vēlētāju, kuri nekavējoties vēlētos redzēt Saeimas sastāva nomaiņu, jo būtu vīlušies iepriekšējā.
3. Referendumu atbalstīja politiķi, kuru atbalstītāju loks bija salīdzinoši šaurs, turklāt pārklājās
Nozīmīgs faktors tam, kādēļ netika savākti paraksti referenduma, bija arī tas, ka par jaunām vēlēšanām no Saeimā pārstāvētajām partijām aģitēja tikai LPV un "Stabilitātei!".
Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts", par spīti nonākšanai opozīcijai, šiem aicinājumiem nepievienojās.
Mērot sabiedrības uzticēšanos Aināram Šleseram un Aleksejam Rosļikovam, varēja novērot, ka viņiem uzticas tikai viņu pašu partiju vēlētāji un vēl arī kāda daļa no otras partijas vēlētājiem, tātad uzticēšanās ir lokalizēta salīdzinoši šaurā pilsoņu lokā.
Ne vienam, ne otram nebija gandrīz nekādas autoritātes citu partiju vēlētāju acīs.
4. Kampaņa "pārkarsa" pirms oficiālās parakstu vākšanas sākšanās
Referenduma ierosinātāji bija parakstu vākšanas kampaņu gatavojuši ilgāku laiku, vismaz pusgadu.
Mūsu novērojumi liecina, ka viņu aktivitātes vislielāko sabiedrības interesi spēja piesaistīt 2023. gada septembrī un oktobrī, kad Latvijā "sprāga" skandāli, kas bija saistīti ar jautājumiem par bērnu dzimumu izglītību un dzimumu identitāti. Tobrīd abas referenduma iniciatoru partijas šos jautājumus mērķtiecīgi sasaistīja ar Saeimas dienas kārtībā esošo Partnerattiecību regulējumu, kā arī Stambulas konvencijas ratifikāciju.
Abstrahējoties no šādas sasaistes korektuma vai ētiskuma, politiskā loģika šeit bija skaidra: sabiedrībā jau tā nepopulāros Saeimas lēmumus ielikt maksimāli skandalozā, sabiedrības uzmanību piesaistošā mērcē.
Septembra beigās ap šiem tematiem sabiedrības interese un sašutums sociālajos tīklos sasniedza maksimumu – mūsu monitorings liecina, ka jau otrajā oktobra nedēļā bija jūtams sabiedrības pagurums.
Novembra sākumā, kad sākās oficiālā parakstu vākšanas kampaņa Saeimas atlaišanas referendumam, plašāku sabiedrību šie jautājumi bija pārstājuši satraukt.
Sociālajos tīklos vairs bija tikai minimāla atsaucība argumentam, ka Saeima būtu jāatlaiž par tās attieksmi pret LGBT vai dzimuma identitātes jautājumiem.
5. Nepareizs pieņēmums, ka liela interese sociālajos tīklos nozīmē tikpat plašu interesi plašākā sabiedrībā
Mūsdienu informatīvā vide ir tik fragmentēta, ka plašākas sabiedrības noskaņojuma tendences var izsecināt tikai no reprezentatīvām socioloģiskām aptaujām un fokusgrupām.
Vienlaikus politiķiem, aktīvi darbojoties sociālajos tīklos, viegli rodas sajūta, ka liela vai zema viņu sekotāju atsaucība kādai tēmai liecina arī par kādām plašākām tendencēm. Šī sajūta mēdz būs iluzora.
Parakstu vākšana 2023. gada nogalē par Saeimas atlaišanu tam ir apliecinājums –
parakstu vākšanas iniciatori ļoti viegli un ātri savāca savu sociālo tīklu atbalstītāju parakstus un... tur arī "iestrēga".
Tātad plašā ažiotāža saziņas tīklos "TikTok" un "Facebook" vēl neliecināja par plašākas sabiedrības intereses pakāpi. Atklājās, ka tie cilvēki, kuriem šīs tēmas šķita interesantas, jau viens otru sociālajos tīklos bija atraduši. Tikmēr pat liels uz politiskajām reklāmām iztērēts reklāmu budžets daudz nepalīdzēja interesentu loku paplašināt.
Esot daļai no sociālo tīklu informācijas plūsmas, bieži ir grūti novērtēt, cik maz tur valdošās vētras vai zvaigznes pamana cilvēki, kuru vai nu vispār nav šajos tīklos vai kuri ir kādā citā šo tīklu "burbulī."
Tas nenozīmē, ka līdz 2024. gada oktobra beigām nepastāv iespēja savākt parakstus par jaunām vēlēšanām.
Tas ir iespējams. Bet tas ir iespējams tikai tad, ja valdība vai esošā Saeima pieļaus savā darbā tik nopietnas kļūdas, ka tās norezonēs daudz plašākā pilsoņu lokā nekā 2023. gada nogalē.
