Ienāc "LSMnīcā"!
Raidieraksta ciklā "Labākās zāles" žurnāliste un fitnesa trenere Paula Markusa meklē zinātnē balstītas atbildes uz jautājumu, kā dzīvot labāk un kā dzīvot ilgāk.
Lasi arī raidieraksta rakstus, tos atradīsi šeit!
"LSMnīca" ir jauna vieta jautājumiem, viedokļiem un sarunām. Raidierakstu iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.
Katram otrajam Latvijas iedzīvotājam ir liekais svars. Teju 44% brīvo laiku pavada mazkustīgās nodarbēs. Traģiska statistika. Aptuveni pirms diviem gadiem šajā statistikā ierakstījos arī es.
Es zaudēju 15 kilogramus. Jā, varbūt dažiem liksies maz. Bet tas nenozīmē, ka man tas prasīja mazāk piepūles. Un ar to es pat nedomāju uzreiz darbu ar saviem uztura paradumiem un fizisko formu, bet pirmām kārtām – ar savu galvu.
Jo man bija attaisnojumi. Divi mazi bērni, kas nākuši viens pēc otra tieši Covid-19 pandēmijas laikā, mājās sēdēšana un viss no tā izrietošais.
Šie attaisnojumi man darbojās pusgadu, līdz sapratu, ka glābšanas riņķis ap vidukli mani nevis glābj, bet gremdē. Es vairs nejutos labi savā ķermenī.
Svars, kas nepazuda pats no sevis ilgāku laiku pēc dzemdībām, lika man palēnām nonākt pie apziņas, ka, iespējams, vaina tomēr nav meklējama ārējos apstākļos.
Sports man nekad nav bijis īpaši tuvs, no veselīga uztura arī esmu turējusies diezgan tālu, taču vidukļa apkārtmērs vairāk vai mazāk ir uztraucis vienmēr. Diezgan klasisks stāsts. Pusaudžu gados esmu izmēģinājusi, visticamāk, teju visu, kas zem šīs saules pieejams – visas iespējamās diētas, sevis nodzīšanu ar kardiotreniņiem, intervālo badošanos, neēšanu pēc pulksten 18 un tamlīdzīgas modes lietas. Protams, tas viss bija īstermiņa risinājums. Sekoja noraušanās un nomestais atgriezās, nereti – ar uzviju.
Lai zaudētu trīs gadus ilgušajā bērnu kopšanas atvaļinājumā uzkrātos liekos kilogramus, sāku iet uz trenažieru zāli.
Pirmos trīs mēnešus nezaudēju tieši neko. Bet turpināju iet. Smadzenēs tajā brīdī notika kaut kāds klikšķis. It kā vizuālus rezultātus neredzu, bet es apzinos, cik labi tas man liek justies.
Es kļūstu spēcīgāka, varošāka. Un mans organisms alkst pēc šī ritma. Vai tad tā jau nav uzvara? Tajā brīdī mana domāšana pārslēdzās no prioritātes "notievēt" uz prioritāti "labi justies". Tas man izmainīja visu. Ar laiku sakārtoju arī uzturu, un rezultāti nāca paši no sevis. Galvenais – bija ielikts pamats.
Nenoliegšu, ka mani aizvien motivēja izmaiņas izskatā, taču tās jau bija ieņēmušas otro plānu. Traģiski maz ir tievētāju, kuriem veselība ir priekšplānā. Lai neteiktu, ka tādu nav teju vai vispār. Tāpēc arī aizvien rullē visas pārlieku zemās kaloriju diētas un vēl visādi citi absurdi uztura ierobežojumi, kas galu galā veselībai nodara vairāk ļaunuma nekā labuma. Un tāpat rullē dažādu brīnumproduktu mārketings. Ļaunums pelna uz labu cilvēku lētticības.
Tie visi ir ātrie risinājumi, kuros savulaik glābiņu meklēju arī es. Un, kā secinājām raidieraksta pirmajā sarunā ar uztura treneri Mārtiņu Bidiņu, tas ir tas pats, kas meklēt vainīgo ārpusē. Jo tad, ja man nesanāks, varēšu vainot konkrēto diētu, uztura bagātinātāju vai ēšanas laikus. Ja runa ir par uzturu un fiziskām aktivitātēm, pareizais ceļš ir ātrākais ceļš. Bet tas ir ceļš visa mūža garumā. Un tas nav viegls ceļš. Bet tas ir vienīgais, kas strādā.
Es zinu, ka ir grūti domāt par savu veselību kā galveno motivāciju. Man vajadzēja ilgu laiku, lai savu domāšanu mainītu. Bet nav teju nevienas kaites, kurai nepalīdzētu fiziskas aktivitātes vai sakārtots uzturs. Teju nevienas. Es augstu vērtēju modernās medicīnas sniegtās iespējas, bet vienlaikus uzskatu, ka zāles – tas ir galējais risinājums. Pārāk bieži tās ārstē nevis cēloni, bet tikai nomāc simptomus.
Vidusskolas laikā teju ik dienu cietu no migrēnas. Šīs dienas acīm iemesli ir skaidri – es gulēju par maz, pārtiku no neveselīga uztura, bastoju sporta stundas un arī pārējā laikā ar kustību neaizrāvos. Bet tolaik es nesapratu. Samierinājos ar domu, ka tā ir neārstējama slimība un esmu zaudējusi iedzimtības loterijā. Kā ir tagad? Es aizvien ciešu no migrēnas. Bet krietni, krietni retāk. Un parasti es zinu tās izraisītājus. Un parasti tie ir bijuši manis pašas atbildība.
Mūsu atbildība rūpēs par savu veselību sniedzas tālāk par tikai mums pašiem. Apzināmies to vai ne, bet mēs ar savām izvēlēm katru dienu saviem bērniem rādām piemēru. Jo bērnu ieradumi, kas nereti ar viņiem paliek arī turpmāko dzīvi, veidojas tieši ģimenē. Ir pierādīts, ka izmaiņas viena cilvēka dzīvesveidā rada sniegabumbas efektu un ietekmē arī apkārtējos. Pat ja tie nav bērni, bet mūsu līdzcilvēki. Un tas attiecas gan uz negatīvām, gan pozitīvām izmaiņām. Izvēle ir mūsu pašu ziņā.
Par treneri izmācījos galvenokārt sevis dēļ. Mani tas vienkārši aizrāva. Taču, ja pastāv iespēja, ka kaut vienam cilvēkam varu likt aizdomāties par savām izvēlēm ikdienā, būtu grēks to nedarīt. Es uzskatu, ka par uzturu un fiziskām aktivitātēm mums ir pietiekami daudz informācijas. Man pat šķiet, ka pārāk daudz. Problēma ir informācijas atlasē. Tas ir tas, ko es ceru sasniegt ar raidieraksta ciklu "Labākās zāles" – palīdzēt nepazust milzīgajā informācijas gūzmā. Atgriezt fokusu uz to, kas ir svarīgs. Uz to, kas strādā ilgtermiņā. Un to šajās sarunās daru kopā ar vēl zinošākiem cilvēkiem par mani – pieredzējušiem nozares profesionāļiem, kuri domā kritiski un seko zinātnei, nevis modei.
Jo mode nekad nebūs ilgtspējīgs risinājums. Ir jāsakārto pamati.
Un lai sāktu, nevajag visu un uzreiz. Bieži vien pārlieku augstas gaidas un prasības pret sevi ir tas, kas attur no pamēģināšanas, vai arī ir iemesls, kāpēc tam visam ātri tiek atmests ar roku. Lai sāktu, pietiek ar pašu mazumiņu. Par tūkstoti vairāk soļu ikdienā, dārzeņi vismaz vienā tavā ēdienreizē, atrast kustību, kas tev patīk un ikdienas ritmu, kas der tieši tev, nevis skriet līdzi citu sludinātajiem veiksmes stāstiem, kas nerāda pilno bildi.
Ir jāapzinās, ka ilgus gadus piekoptie sliktie ieradumi nemainīsies dažu dienu laikā. Ir tāds teiciens: "Ja desmit gadus gāji iekšā mežā, desmit gadus vajadzēs, lai no tā izietu". Arī man tas prasīja laiku. Bet kaut kad un ar kaut ko ir jāsāk.
Raidieraksta ciklu "Labākās zāles" iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.
Lasi citus cikla "Labākās zāles" rakstus un klausies podkāstus!
