
Latvijā


Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija un biedrība „Liepājnieki” veidos kopīgu sarakstu un aicinās iesaistīties bezpartejiskus speciālistus. Tā esot iespējams uzlabot nākamās Saeimas sastāvu cīņai ar grūtībām ekonomikā Krievijas militārās agresijas dēļ. Tā šo ideju pieteicis uzņēmējs Uldis Pīlēns.

Latvijā no svētdienas, 15. maija, atcels prasību valkāt mutes un deguna aizsegu sabiedriskajā transportā, otrdien lēma valdība.

Iekšlietu ministrijai piešķirti 383 699 eiro, lai segtu papildu izdevumus par Latvijas–Baltkrievijas robežas sargāšanu. To otrdien, 10. maijā, nolēma valdība.

Latvijā diennakts laikā reģistrēts 291 jauns inficēšanās ar Covid-19 gadījums un saņemti ziņojumi par diviem mirušajiem Covid-19 slimniekiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.

Ukrainas bēgļu bērniem, mācoties Latvijas skolās 1.–8. klasē vai 10.–11. klasē, nākamajā klasē plāno pārcelt bez prasības par vērtējumu mācību priekšmetos mācību gada noslēgumā. Vienlaikus šie bērni būs tiesīgi tajā pašā klasē atkārtoti apgūt attiecīgo izglītības programmu. To paredz valdības atbalstītie grozījumi, kas vēl būs jāskata Saeimai.

Saistībā ar nelegālo migrāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas valdība nolēma līdz 10.augustam pagarināt vairākās Latgales pašvaldībās izsludināto ārkārtējo situāciju.

Latvijas valdība otrdien, 10. maijā, nolēma pārtraukt nolīgumu, kas pieļāva tiešo dzelzceļa satiksmi militāro kravu pārvadājumiem no Baltkrievijas uz trešajām valstīm, izmantojot Latvijas ostas, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Līdzīgi kā muitā, uz lielāku atalgojumu, augstāku profesijas prestižu un jauniem kolēģiem cer arī citos valsts darbībai kritiski svarīgos dienestos un iestādēs. Liela daļa šādu darba vietu ir iekšlietu sektorā – piemēram, robežsardze, policija un ugunsdzēsības un glābšanas dienests, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas iekšlietu darbinieku arobiedrības vadītājs Armands Augustāns.

Pēdējā laika ģeopolitiskie notikumi muitas darbiniekiem likuši strādāt daudz intensīvāk, bet atalgojums to darīt nemotivē. Arī pieredzējušie kolēģi nereti atrod labāk apmaksātu darbu. Šobrīd darbinieki un vadība vienojušies, ka cilvēkresursu stiprināšana caur algu palielināšanu ir galvenā iestādes prioritāte, jo neviens vairs neslēpj – muitnieki darbu pamet un, ja netiks atrasta nauda, iestāde savas funkcijas pilnvērtīgi vairs nespēs veikt.

Valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu ziemas sesijā sekmīgi nokārtojuši 38% no studējošajiem – liecina apkopotā informācija pēc noslēgtās kvalifikācijas eksāmena rezultātu apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanas.

Aizkraukles pašvaldībā līdz ar teritoriālo reformu novads kļuvis izmēros lielāks un skolās trūkst vienlīdzības principu finansējuma pārdalē. Arī jaunais skolotāju algu valsts mērķdotāciju modelis vietvarām liks vairāk domāt par skolu optimizāciju. Lai arī pašvaldība gaidāmajā mācību gadā neplāno pieņemt lēmumus par kādu skolu slēgšanu vai reformēšanu, tomēr mazākās skolas novadā ir bažīgas par nākotni.

Latvijā saistībā ar 9. maija pasākumiem policija darbu ir ļoti labi paveikusi, tā likumsargu paveikto pirmdien vērtēja Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks un viņa vietnieks Andris Zellis.

Pirms pandēmijas ārvalstu pacientu dinamika bija ar augšupejošu tendenci – 2019. gadā Latvijā dažādus medicīnas pakalpojumus izmantoja vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku no dažādām valstīm, bet kovida pandēmija šo pozitīvo izaugsmes tendenci sabremzēja. Arī Krievijas sāktais karš Ukrainā ieviesis zināmas korekcijas, un Latvija no medicīnas tūrisma mērķa valstīm izsvītrojusi Krieviju un Baltkrieviju. Tas gan nenozīmē, ka no šīm zemēm cilvēki nebrauc uz Latvijas medicīnas iestādēm, bet plūsma ir krietni mazāka nekā pirms pandēmijas un pirms kara.

Latvijā policija līdz pirmdienas plkst.23 saistībā ar 9.maiju kopumā aizturējusi 35 personas un sākusi 49 administratīvā pārkāpuma procesus, informēja Valsts policijā.

Pirmdien ikviens Latvijas iedzīvotājs pulksten 12 un 19.55 bija aicināts atvērt logu, dziļi ieelpot pavasara gaisu un ar klusuma minūti godināt Ukrainā kritušo upuru piemiņu. Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 9. klases audzēkņi brīvības akcijā iesaistījās vizuālās mākslas laikā – šajā stundā jaunieši simboliski zīmēja sevi un savas vērtības, starp kurām brīvība tiek īpaši izcelta.

No pirmās dienas kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Latvija sniedz ne vien materiālu palīdzību Ukrainai, bet arī vāc un nostiprina pierādījumus par Krievijas veiktajiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un mieru. Arī Latvijā ir gūti pierādījumi pret konkrētām personām, lai tās varētu tiesāt. Tā pirmdien diskusijā Rīgas pilī norādīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Eiropas dienā, 9. maijā, ko Latvijā jau 18. gadu varam svinēt, būdami Eiropas Savienības dalībvalsts statusā, šogad tika pieminēti Ukrainas kara upuri.

Pirmdien, 9. maijā, Jelgavas novadā vietēji zemnieki demontējuši padomju laika piemiņas akmeni. Aptuveni piecas tonnas smagais akmens paliks zemnieku īpašumā, kuri sola tiem dot jaunu dzīvi. Savukārt piemiņas plāksnīte turpmāk glabāsies Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

Šopavasar vairākās Latvijas vietās sākuši augt īpaši ozoli, kas izaudzēti no Ernsta Glika pirms vairāk nekā 300 gadiem stādīto ozolu zīlēm. Šī akcija ir daļa no reformācijas piecsimtgades Latvijā un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) jubilejas svinībām. Glika ozoli turpmāk augs ne tikai pie baznīcām, bet katra vieta izvēlas dažādas sev nozīmīgas lokācijas – arī Ziemeļkurzemes piekrastē.

Valdību veidojošās partijas vienojušās par atbalstu priekšlikumam apturēt Latvijas un Krievijas vienošanās pantu, kas regulē memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanu, ar kuru paredzēts apturēt juridiskos šķēršļus Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanai.
Svarīgākais šobrīd


















