Latvijā
Vairākas partijas apvienojušās Ulda Pīlēna pieteiktajam partiju un speciālistu sarakstam (precizēts) (papildināts)
Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija un biedrība „Liepājnieki” veidos kopīgu sarakstu un aicinās iesaistīties bezpartejiskus speciālistus. Tā esot iespējams uzlabot nākamās Saeimas sastāvu cīņai ar grūtībām ekonomikā Krievijas militārās agresijas dēļ. Tā šo ideju pieteicis uzņēmējs Uldis Pīlēns.
Ukrainas bēgļu bērniem pārcelšanai uz nākamo klasi neprasīs noteiktas atzīmes
Ukrainas bēgļu bērniem, mācoties Latvijas skolās 1.–8. klasē vai 10.–11. klasē, nākamajā klasē plāno pārcelt bez prasības par vērtējumu mācību priekšmetos mācību gada noslēgumā. Vienlaikus šie bērni būs tiesīgi tajā pašā klasē atkārtoti apgūt attiecīgo izglītības programmu. To paredz valdības atbalstītie grozījumi, kas vēl būs jāskata Saeimai.
Arodbiedrība: Uz lielākām algām cer ne tikai muitā, bet arī citos valstij kritiski svarīgos dienestos
Līdzīgi kā muitā, uz lielāku atalgojumu, augstāku profesijas prestižu un jauniem kolēģiem cer arī citos valsts darbībai kritiski svarīgos dienestos un iestādēs. Liela daļa šādu darba vietu ir iekšlietu sektorā – piemēram, robežsardze, policija un ugunsdzēsības un glābšanas dienests, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas iekšlietu darbinieku arobiedrības vadītājs Armands Augustāns.
Muita nemierā ar darbinieku aizplūšanu; prasīs naudu algu celšanai
Pēdējā laika ģeopolitiskie notikumi muitas darbiniekiem likuši strādāt daudz intensīvāk, bet atalgojums to darīt nemotivē. Arī pieredzējušie kolēģi nereti atrod labāk apmaksātu darbu. Šobrīd darbinieki un vadība vienojušies, ka cilvēkresursu stiprināšana caur algu palielināšanu ir galvenā iestādes prioritāte, jo neviens vairs neslēpj – muitnieki darbu pamet un, ja netiks atrasta nauda, iestāde savas funkcijas pilnvērtīgi vairs nespēs veikt.
Aizkraukles pašvaldībā diskutē par skolu tīkla sakārtošanu; mazākās skolas bažīgas par nākotni
Aizkraukles pašvaldībā līdz ar teritoriālo reformu novads kļuvis izmēros lielāks un skolās trūkst vienlīdzības principu finansējuma pārdalē. Arī jaunais skolotāju algu valsts mērķdotāciju modelis vietvarām liks vairāk domāt par skolu optimizāciju. Lai arī pašvaldība gaidāmajā mācību gadā neplāno pieņemt lēmumus par kādu skolu slēgšanu vai reformēšanu, tomēr mazākās skolas novadā ir bažīgas par nākotni.
Latvija no medicīnas tūrisma mērķa valstīm izsvītrojusi Krieviju un Baltkrieviju
Pirms pandēmijas ārvalstu pacientu dinamika bija ar augšupejošu tendenci – 2019. gadā Latvijā dažādus medicīnas pakalpojumus izmantoja vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku no dažādām valstīm, bet kovida pandēmija šo pozitīvo izaugsmes tendenci sabremzēja. Arī Krievijas sāktais karš Ukrainā ieviesis zināmas korekcijas, un Latvija no medicīnas tūrisma mērķa valstīm izsvītrojusi Krieviju un Baltkrieviju. Tas gan nenozīmē, ka no šīm zemēm cilvēki nebrauc uz Latvijas medicīnas iestādēm, bet plūsma ir krietni mazāka nekā pirms pandēmijas un pirms kara.
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā skolēni iesaistījušies zibakcijā «Ieelpo brīvību»
Pirmdien ikviens Latvijas iedzīvotājs pulksten 12 un 19.55 bija aicināts atvērt logu, dziļi ieelpot pavasara gaisu un ar klusuma minūti godināt Ukrainā kritušo upuru piemiņu. Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 9. klases audzēkņi brīvības akcijā iesaistījās vizuālās mākslas laikā –  šajā stundā jaunieši simboliski zīmēja sevi un savas vērtības, starp kurām brīvība tiek īpaši izcelta.
Latvijā iegūti pierādījumi tiesāšanai par kara noziegumiem Ukrainā
No pirmās dienas kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Latvija sniedz ne vien materiālu palīdzību Ukrainai, bet arī vāc un nostiprina pierādījumus par Krievijas veiktajiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un mieru. Arī Latvijā ir gūti pierādījumi pret konkrētām personām, lai tās varētu tiesāt. Tā pirmdien diskusijā Rīgas pilī norādīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Jelgavas novadā demontē padomju laika piemiņas akmeni
Pirmdien, 9. maijā, Jelgavas novadā vietēji zemnieki demontējuši padomju laika piemiņas akmeni. Aptuveni piecas tonnas smagais akmens paliks zemnieku īpašumā, kuri sola tiem dot jaunu dzīvi. Savukārt piemiņas plāksnīte turpmāk glabāsies Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
Latvijā stāda Bībeles tulkotāja Glika ozolus
Šopavasar vairākās Latvijas vietās sākuši augt īpaši ozoli, kas izaudzēti no Ernsta Glika pirms vairāk nekā 300 gadiem stādīto ozolu zīlēm. Šī akcija ir daļa no reformācijas piecsimtgades Latvijā un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) jubilejas svinībām. Glika ozoli turpmāk augs ne tikai pie baznīcām, bet katra vieta izvēlas dažādas sev nozīmīgas lokācijas – arī Ziemeļkurzemes piekrastē.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt