Pirmo dronu partiju varam nosūtīt pēc valdības lēmuma, jo ir gatavi tādi droni, kurus pieprasījuši Ukrainas kolēģi, norādīja Siliņa. Viņa uzsvēra, ka tas ir veids, kā mēs palīdzam Ukrainai un attīstām arī savas spējas.

"Ir gatavi tādi droni, kā pieprasījuši ukraiņu kolēģi un pirmā partija tuvākajā laikā tiks nosūtīta. Kopējais mērķis paliek – 1 miljons dronu Ukrainai. Šodien aiziet pirmā valsts organizētā partija, pirms tam jau bija uzņēmēju organizēta partija. Sadarbība ar Ukrainu ļoti intensīvā apmērā turpinās, turpinās arī sarunas ar sabiedrotajiem. Vēl un vēl valstis pievienojas mūsu dronu koalīcijai," sacīja Siliņa.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") norādīja, ka ir salikta "pirmā pakotne", kas virzās uz Ukrainu.

Viņš atzina, ka šajā jautājuma "publicitāte ir ierobežota", bet dronu piegādē "vadāmies pēc tām vajadzībām, uz kurām norādīja Ukraina", tie ir gan FPV (first person view) droni, kas ir daudzskaitlīgie droni, "bet Ukraina arī norādījusi uz citām vajadzībām, ko ņēmām vērā".

Lai organizētu sūtījumu Ukrainas vajadzībām, tajā iekļauti kvalitatīvi, testēti droni, kas stiprinās Ukrainas kaujas spējas šobrīd, sacīja ministrs.

Taču amatpersonas neatklāja dronu skaitu un modeļus.  

Siliņa gan atgādināja, ka dronu koalīcijas izveides mērķis bija nosūtīt Ukrainai miljons dronu.  

KONTEKSTS:

14. februārī līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību dronu koalīcijā parakstīja Ukraina, Dānija, Igaunija, Lietuva, Nīderlande, Vācija un Zviedrija. 15. februārī koalīcijai pievienojās arī Lielbritānija un vēlāk par pievienošanos paziņojusi arī Kanāda.

Latvija dronu koalīcijas attīstībai gadā atvēlēs vismaz 10 miljonus eiro. Dronu koalīcijā esošo dalībvalstu ambīcija ir nodrošināt 1 miljonu dronu Ukrainas vajadzībām. Parakstot nodomu vēstuli, valstis apņemas ieguldīt resursus dronu ražošanai, veikt dronu un rezerves daļu piegādes Ukrainai, kā arī īstenot dronu testēšanu un karaspēka apmācību, un citu tehnisko risinājumu ieviešanu.