Ekonomika
Latvijā turpinoties augsti patogēnās putnu gripas izplatībai savvaļas putnu populācijās, Zemkopības ministrija ar putnkopības nozari vienojās par nepieciešamību turpināt ievērot biodrošības prasības, kas samazina risku šīs infekcijas slimības nonākšanai mājputnu ganāmpulkos. Tādēļ plāno noteikt pastāvīgas biodrošības prasības, informēja ministrija.
Bezdarba līmenis Latvijā 2023. gada 1. ceturksnī bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,9 procentpunktiem.
Vairums augļu un ogu audzētāju savu ražu šogad nesagaidīs. Lielās salnas dēļ, kas Latviju pārņēma maija sākumā, ir cietusi lielākā daļa Latvijas augļkopju. Lai šajā sezonā saimniecības izdzīvotu un spētu sagaidīt arī nākamo, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) trešdien, 24. maijā, tikās ar augļu un ogu ražotājiem.
Valsts SIA "Latvijas Radio" kopējie ieņēmumi 2022. gadā bija 13,06 miljoni eiro un kopējās izmaksas 13,36 miljoni eiro, kas ir attiecīgi par 10,84% un 11,76% vairāk nekā 2021. gadā. Sabiedriskais medijs aizvadīto finanšu gadu noslēdza ar 293,9 tūkstošu eiro zaudējumiem, teikts Latvijas Radio paziņojumā medijiem.
Kokrūpniecības uzņēmumi un nozares pārstāvji ar cerībām raugās uz jauno Kurzemē veidoto Tehnoloģiju centru. To veido Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma paspārnē, un centrs kalpos arī pieaugušo izglītībai. Tās būs mūsdienīgas iespējas apmācīt jaunos galdniekus, restauratorus, mēbeļu dizainerus un citus speciālistus, kas nepieciešami nozarei.
Igaunija pēdējo gadu laikā mērķtiecīgi plāno veidot savu kodolreaktoru. Firma, kas apņēmusies projektu īstenot, jau ir izraudzījusies reaktora veidu un nosaukusi provizorisko tā atklāšanas gadu. Latvijai ticis izteikts piedāvājums pievienoties projekta īstenošanā.
Eiropas Komisija (EK) trešdien, 24. maijā, ieteikusi Latvijai samazināt valsts budžeta deficītu, savukārt premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), kurš trešdien atrodas vizītē Briselē, to pamatoja ar valsts drošības vajadzībām, ziņo Latvijas Radio.
Ukraina ļoti novērtē Latvijas finansiālo un cita veida atbalstu tās ceļā uz valsts atjaunošanu, pēc tikšanās ar Ukrainas uzņēmējus pārstāvošajām asociācijām trešdien Kijivā atzina ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).
Konkurences padome (KP) konstatējusi un pārrunu procedūras laikā novērsusi konkurences neitralitātes neatbilstības Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) darbībās, kas iepirkumos par aizsargājamo kultūras pieminekļu uzmērīšanu un apsekošanu piemēroja pārmērīgas kvalifikācijas prasības pretendentu atlasei, informēja KP.
Krievijas valsts kontrolētā enerģētikas uzņēmuma "Gazprom" tīrā peļņa 2022. gadā ir samazinājusies par 41%. Pērn uzņēmums nopelnīja 1,2 triljonus rubļu jeb 13,8 miljardus eiro. Salīdzinājumam, 2021. gadā "Gazprom" tīrā peļņa bija 2,1 triljons rubļu jeb 24,3 miljardi eiro.
No šā gada 1. jūlija Latvijā vidēji par trešdaļu pieaugs elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), kas apstiprinājusi jaunus AS "Sadales tīkls" (ST) un AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifus. Vērtēšanā tarifos iekļautās izmaksas būtiski samazinājušās, tomēr tās abiem operatoriem ir augstākas nekā pašlaik esošajā tarifā ietvertās.
Pēdējo divu gadu laikā elektroauto skaits pieaug – nozarei bijusi straujākā izaugsme kā jebkad agrāk. Tādēļ pieaug arī elektroauto uzlādes punktu skaits. Vairāki Latvijas Radio uzrunātie eksperti pauda, ka uzlādes tīkls ir optimāls, bet "Enefit" biznesa attīstības departamenta analītiķis Daniels Treņins uzskata, ka Latvija atpaliek no citām Eiropas valstīm.
Finanšu ministrija (FM) neatbalstīs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) darba grupā apspriesto risinājumu sabiedrisko mediju finansēšanu plānot ar konkrētiem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā vietā FM nodokļu revīzijas darba grupā varētu apspriest ieceri par sabiedrisko mediju nodokļa ieviešanu.
Upeņu raža šogad Latvijā būs maza un dažās lielsaimniecības pat nebūs vispār. Iemesls ir gan aprīlī un maija sākumā piedzīvotās stiprās salnas, gan jāņogu stiklspārnis – kaitēklis, kurš iznīcina upenes, jāņogas un ērkšķogas. Daļai bioloģisko saimniecību tas jau iznīcinājis 75–100% upeņu lauku.
Saskaņā ar "Eurostat" datiem no aplūkotajām Eiropas Savienības dalībvalstīm straujākais pesticīdu tirdzniecības pieaugums bijis Latvijā, kur laika posmā no 2011. līdz 2021. gadam pesticīdu pārdošana augusi par 85%.
Valdība otrdien, 23. maijā, nolēma piedāvāt valsts līdzfinansētas darbavietas bezdarbniekiem vecumā līdz 29 gadiem, kuri ir atbrīvoti no brīvības atņemšanas iestādēm vai ir probācijas klienti, informēja Labklājības ministrijā.
2023. gadā Latvijas tautsaimniecības attīstībā plānoti vēsturiski augstākie investīciju apjomi no Eiropas Savienības (ES) fondiem un Atveseļošanas fonda (AF) – ap 1,2 miljardiem eiro, tādēļ jāpaātrina investēšanas noteikumu sagatavošana un apstiprināšana. Par to liecina otrdien, 23. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ikmēneša ziņojums par ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības ieviešanas statusu.
Lauksaimniekiem būs pieejams atbalsts sējumu, stādījumu un dzīvnieku apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai, tostarp tagad atbalstu varēs saņemt arī par polisi, kas apdrošina pret uguns risku. To paredz valdībā otrdien, 23. maijā, apstiprinātā kārtība par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā.
Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā gada laikā ir palielinājies par 11,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem būs pieejams aizdevums piespiedu dalītā īpašuma ar zemes īpašnieku izbeigšanai, paredz Ministru kabineta sēdē otrdien, 23. maijā, apstiprinātie Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi atbalsta programmā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
