Ekonomika
Latvijā strauji attīstās dronu jeb bezpilota gaisa kuģu sistēmu nozare. Pie tam dronus izmanto ne tikai izklaidei – fotogrāfiju izgatavošanai vai TV un kino filmēšanai, bet daudzās ekonomikas nozarēs – lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, nekustamajos īpašumos, celtniecībā, enerģētikā un citās. Droniem nav nepieciešams veidot jaunu infrastruktūru un, piemēram, mežsaimniecībā drons, apsekojot izcirtumus, iepriekš cilvēka veikto darbu padarīs daudz ātrāk un precīzāk.
Turpinot efektīvu dabas resursu apgūšanu, ceturtdien, 5. maijā, bērza saplākšņa ražotāja AS "Latvijas finieris" oficiāli atklāja pirmo betulīna ražotni Latvijā. Betulīns ir balta pulverveida viela, ko iegūst no bērza tāss. Šo vielu izmanto pārtikas bagātinātāju, kosmētikas ražošanā un farmācijā. Potenciāli ir arī citi pielietojumi.
No maija sākuma arī dabasgāzes pārvades jomā Baltija ir savienota ar pārējo Eiropas Savienību (ES). Ceturtdien, 5. maijā, ar svinīgu ceremoniju Lietuvā tika atklāts dabasgāzes starpsavienojums starp Poliju un Lietuvu. Tas nozīmē krietni lielākas tehniskās iespējas gāzes piegāžu dažādošanā.
Deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Plānots, ka šī norma sāks darboties no 2028. gada.
Meklējot arvien jaunus veidus, lai palielinātu aviācijas pasažieru plūsmas, lidsabiedrības visā pasaulē meklē jaunas sadarbības iespējas. Un jaunus tirgus meklē arī Latvija, kurā ieradušies speciālisti no Federālās aviācijas administrācijas (FAA), kas veic civilās aviācijas sistēmas auditu. No šī audita rezultātiem atkarīgs tas, vai Latvija varēs uzņemt lidmašīnas, kas lido no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).
Šī gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieaudzis par 6,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijā pagājušajā nedēļā 95. markas benzīna vidējā cena pieauga 1,5%, bet dīzeļdegvielas cena palielinājās par 2,6%, sasniedzot rekordaugstu līmeni, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati.
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu plānots piemērot arī strādniekiem, kas nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, informēja Saeimā. To paredz parlamentā ceturtdien, 5.maijā, pirmajā lasījumā atbalstītie un par steidzamiem atzītie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.
Lai samazinātu siltumapgādē gāzi kā izmantoto kurināmo, pašvaldībās arvien vairāk domā, kā pāriet uz vietējo kurināmo veidu – koksni un tā blakusproduktu – šķeldu, jo tas ir lētāks kurināmais veids un arī videi draudzīgāks. Latgalē šobrīd gan Daugavpilī, gan Rēzeknē plāno piesaistīt Eiropas Kohēzijas fondu finansējumu, lai pilsētās būvētu jaunas šķeldas katlu mājas.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Federālā rezervju sistēma par pusi procentpunkta paaugstinājusi bāzes procentu likmi aizdevumiem. Lēmuma galvenais mērķis ir ierobežot inflāciju.
Igaunijas un Somijas gāzes sistēmu operatori "Elering" un "Gasgrid Finland" trešdien parakstīja sadarbības līgumu kopīga sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa nomai un pārvaldībai, lai garantētu gāzes piegāžu drošību Igaunijā un Somijā un vairs nevajadzētu lietot Krievijas gāzi, kas tiek piegādāta pa cauruļvadiem.
Nākamā ziema saistībā ar energoresursu cenu kāpumu būs patiešām smaga, to intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atzina Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, norādot, ka rēķinu apmaksai būtu jāparedz valsts atbalsts, taču tam būtu jābūt mērķētam.
Arī tie, kuri nav atkarīgi no centralizētās siltumapgādes, šovasar satraucas par gaidāmo apkures sezonu. Malkas cena aug strauji, un pagaidām neviens nezina, kāda būs galējā robeža. Tā sacīja malkas ieguvēji. Bažās par kurināmā cenu pieaugumu arī pircēji šobrīd gaida nedēļām garās rindās.
Krievijas karadarbība Ukrainā ir iemesls, lai apturētu uzņēmuma "Ventamonjaks" darbību Ventspils ostā, jo patiesā labuma guvēji ir sankcionēto personu sarakstā. Situācija uzņēmumā kļuva satraucoša, jo uzņēmuma banku kontos iesaldētais finansējums liedza turpināt ekoloģiski drošu amonjaka uzglabāšanu un transportēšanu ārpus Latvijas. Otrdien, 3. maijā, dota atļauja bīstamās vielas izvešanai.
Pārtikas nozare vairākkārt brīdinājusi par pārtikas cenu kāpumu. Viens no piedāvātajiem risinājumiem bijis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana. Tomēr tas radījis bažas, ka ietaupījumu gūtu tirgotāji, nevis pircēji. Kas nosaka pārtikas produktu gala cenu, un kāpēc tā dažādos veikalos mēdz būt atšķirīga?
Eiropas Savienība (ES) izskata iespēju paplašināt sadarbību ar vairākām Āfrikas valstīm, lai varētu aizstāt dabasgāzes importu no Krievijas, liecina Eiropas Komisijā sagatavots lēmumprojekts, kas ir nonācis ziņu aģentūras “Bloomberg” rīcībā.
Cik gatavi esam krīzēm pārtikas nozarē? Kādi ir galvenie riski un ko darīt? Par šiem un citiem jautājumiem otrdien, 3. maijā, vairāku stundu garumā diskutēja lauksaimniecības profesionālo organizāciju pārstāvji un par zemkopības politiku atbildīgās amatpersonas. Šie jautājumi īpaši aktuāli kļuvuši pēdējo mēnešu laikā, kopš Krievija uzsākusi karu Ukrainā.
Izvērtējot Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekmi uz Eiropas Savienības transporta nozari, Eiropas Parlamenta deputāti pieprasīs, lai Krievija atdotu nozagtās lidmašīnas.
Lai gan Krievijai noteiktās sankcijas jau kopš kara uzsākšanas Ukrainā ievērojami ietekmē arī Latvijas uzņēmumus – gan tos, kas eksportē, gan tos, kas importē, līdz šim īpašs atbalsts uzņēmumiem no valsts puses nav bijis. Tomēr drīzumā uzņēmējiem būs iespēja tikt pie atbalsta, jo valdība konceptuāli vienojusies par jaunām atbalsta programmām.
Apmēram 44% no visiem Latvijā esošajiem daudzdzīvokļu namiem atrodas Rīgā, bet aktīvāka namu atjaunošana līdz šim notikusi reģionos. Rīgā nosiltinātas vien 65 daudzdzīvokļu ēkas, kas ir tikai 3% no vajadzīgā apjoma.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
