Ekonomika
Tallinā šovasar rēķinās ar būtisku tūristu skaita kritumu
Plašums, maz cilvēku gan ielās, gan āra kafejnīcās ir tas, ko šobrīd var piedāvāt Igaunijas galvaspilsētas Tallina. Taču pilsētas viesi ar apmeklējumu nesteidzas, un mūsu kaimiņos lēš, ka tūrisma kritums vīrusa pandēmijas dēļ šogad būs būtisks.
Cēsu dārzniecībā stādus lielā vairumā pērk igauņi
Ne mazums satraukumu šopavasar bija puķu un stādu audzētājiem par to, vai ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu dēļ būs pircēji. Taču bažas nepiepildījās. Par to pārliecinās arī Kliģenu puķu stādu un dārzeņu siltumnīcās Cēsīs, kur tagad sezona rit pilnā sparā. Tiklīdz tika atvērtas robežas, ik dienu dārzniecību apmeklē arī ievērojams skaits igauņu.
Bankomātu skaits samazinās cilvēku plūsmas un paradumu dēļ
Skaidras naudas izņemšana ārpus lielajām pilsētām pēdējos gados dažviet ir kļuvusi  sarežģīta. Galvenais faktors, kāpēc mainās gan bankomātu, gan filiāļu atrašanās vieta, ir cilvēku plūsma un paradumu maiņa, vēstīja LTV raidījums “4. studija”.
Liepājas ostā aktīvi meklē kravas un gaida Krievijas graudus
Kravu plūsmas kritums gada pirmajos četros mēnešos vērojams visās Latvijas ostās. Liepājā tas ir mazāks nekā Rīgā un Ventspilī. Cīņa par pasūtījumiem ir nopietna. Liepāja cer uz bijušā "Metalurga" teritorijas attīstību un turpmāku akvatorijas padziļināšanu.
Slimnieki un mīlnieki. Kā Covid-19 laikā izdzīvo maza viesnīca Āgenskalnā
“Dažkārt ienāk mīlnieku pārīši, viņiem koronavīruss nav šķērslis. Reizēm – netālu esošās Stradiņa slimnīcas pacienti. Tie ir galvenie klienti,” saka Valdis. Viņam pieder neliela – tikai 14 numuru – viesnīca Āgenskalnā. Ārkārtējās situācijas laikā daudzi konkurenti šajā apkaimē ir slēgti. Šī viesnīciņa, kas atvērta pirms pieciem gadiem, bet pirms simt gadiem bija pieticīgs strādnieku miteklis, darbojas.
Diasporas atbalsts Latvijas eksportētājiem – līdz galam nenovērtēts
Covid-19 krīze ir lieliska iespēja. To dzirdot, kādam, iespējams, šķitīs, cik var malt vienu un to pašu, tomēr sarunā ar biznesa pasaules pārstāvjiem un ekspertiem nākas secināt, ka krīze tiešām ir iespēja, kas daudz parāda arī par mums pašiem. Uzņēmuma "Madara Cosmetics" dibinātāja un produktu idejas autore Lotte Tisenkopfa-Iltnere saka paldies saviem klientiem, kas novērtē kampaņas #atbalstivietējo un patiešām arī atbalsta savējos. Turklāt šī tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. 
Veselības ministrija vēlas mazināt zāļu ražotāju atkarību no Ķīnas un Indijas; konkrētu plānu nav
Eiropas Savienības (ES) gaiteņos jau ilgu laiku runā par nepieciešamību mazināt savienības atkarību no tādām valstīm kā Ķīna vai Indija vairākās jomās, tostarp, medikamentu un medicīnas preču ražošanā. Atkarību no šīm valstīm Eiropas Savienība īpaši izjūt šobrīd, krīzes laikā, kad mēdz kavēties kādu izejvielu vai medicīnas preču piegādes un tām tiek uzskrūvētas augstas cenas. Arī Latvijā piekrīt – šis ir aktuāls jautājums un Eiropas līmenī jau tiek spriests par atkarības mazināšanu, tomēr konkrētu plānu vēl šobrīd nav.
Covid-19 krīzē aizdevēji piešķir kredītbrīvdienas; sarūk «ātro kredītu» apmērs
Covid-19 krīzes dēļ Latvijas komercbankas līdz šim piešķīrušas kredītbrīvdienas 11 362 kredītņēmēju par kopējo summu 757 miljoni eiro. Arī nebanku kreditētāji piešķīruši kredītbrīvdienas 6279 saviem klientiem. Ārkārtējās situācijas laikā nepalielinās "ātro kredītu" apmērs, jo arī nebanku kreditētāji rūpīgāk vērtē klientu maksātspēju. 
Egļu postītājs - astoņzobu mizgrauzis apdraud arī egļu mežus Latgalē
Ņemot vērā to, ka pērn vairākās vietās Latvijā bija konstatēta visbīstamākā egļu audžu kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža pastiprināta savairošanās, Meža konsultāciju pakalpojumu centrs aicina meža īpašniekus apsekot savā īpašumā esošas 50 gadus un vecākas egļu audzes un aizpildīt speciālu aptaujas anketu.
Latgalē jaunietis attīsta vistu dabisku audzēšanu
Pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolvēšanas Juris Grustāns atgriezās dzimtajā Daugavpils novadā, kur saimnieko trešo gadu. Saimniecībā tur gaļas lopus un kopš pagājušā gada nodarbojas ar putnkopību. Saimnieks pats  veido pārvietojamas putnu un mājdzīvnieku novietnes. Tā tiek veicināts Latvijā maz pētīts dabai draudzīgs mājputnu dzīvesveids.
Liepājā iebilst pret pilsētas SEZ pārvaldības modeļa maiņu
Šonedēļ Satiksmes ministrijas (SM) mājaslapā dažas stundas bija publicēts likumprojekts "Gozījumi Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likumā", kas vēlāk izdzēsts. Ministrija skaidroja, ka notiek dienesta izmeklēšana par publicēšanas faktu. Grozījumi vēl esot izstrādes stadijā. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde un pašvaldība šonedēļ tikās ar vairākām valdību veidojošajām frakcijām, mēģinot pārliecināt, ka paredzētā Liepājas SEZ pārvaldības modeļa maiņa radīšot  riskus un varot bremzēt ekonomisko attīstību.
Brisele noraida pārmetumus par šķēršļiem Vācijas atbalstam «Lufthansa»
Amatpersonas Briselē vēlas, lai apmaiņā pret dāsno Vācijas valdības palīdzību lidsabiedrība “Lufthansa” samazinātu tās lidmašīnām pastāvīgi rezervēto vietu skaitu Frankfurtes un Minhenes lidostā. Eiropas Komisija noliedz, ka prasības būtu pārāk stingras, bet „Lufthansa” vadība šādu konkurences uzraugu prasību noraida.
Miljons eiro medijiem Covid-19 krīzē – kā tas sadalīts
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātajos konkursos par sabiedriski nozīmīga satura veidošanu Covid-19 krīzes laikā komerciālajos TV un radio lielāko atbalstu saņēmuši ziņu un informatīvi analītiskie raidījumi, kā arī to veidotāji, informēja NEPLP.
Iekšzemes kopprodukts 1. ceturksnī samazinājies par 1,5%
2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1.ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro.
VID maijā budžetā iekasējis 77% no plānotā
Valsts ieņēmumu dienests (VID) šā gada maijā valsts budžetā iekasējis 77% no plānotā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Vai Eiropa spēs vienoties ekonomikas atkopšanai? Intervija ar Eiropas Politikas centra analītiķi
Jau pirmajās dienās pēc Eiropas Komisijas (EK) piedāvājuma Eiropas ekonomikas atkopšanai publiskošanas ir izskanējuši apgalvojumi par to, ka EK ir rīkojusies ambiciozi un spērusi vēl vienu soli pretī Eiropas fiskālajai savienībai. Taču joprojām priekšā stāv nopietnas diskusijas gan par šo atkopšanās piedāvājumu, gan par nākamo daudzgadu budžeta piedāvājumu. Kā norāda Eiropas Politikas centra Eiropas ekonomikas politikas analītiķe Marta Pilati, abi šie piedāvājumi, visticamāk, tiks skatīti kopā.
ES ekonomikas atjaunošanas fonds sarežģītu sarunu krustugunīs
Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais 750 miljardu eiro lielais ekonomikas atjaunošanas fonds parāda, ka Eiropa labi apzinās, cik smagas sekas tautsaimniecībai ir radījusi Covid-19 krīze. Tāpēc Eiropa gatavojas darīt to, ko vēl nekad nav darījusi, – uzņemties parādsaistības visiem kopā, kā vienotam veselumam. Ja to izdosies panākt, tas būs milzu solis uz priekšu savstarpējā uzticībā. 
Jaunākie
Interesanti