Plašums, maz cilvēku gan ielās, gan āra kafejnīcās ir tas, ko šobrīd var piedāvāt Igaunijas galvaspilsētas Tallina. Taču pilsētas viesi ar apmeklējumu nesteidzas, un mūsu kaimiņos lēš, ka tūrisma kritums vīrusa pandēmijas dēļ šogad būs būtisks.
Ekonomika
Ne mazums satraukumu šopavasar bija puķu un stādu audzētājiem par to, vai ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu dēļ būs pircēji. Taču bažas nepiepildījās. Par to pārliecinās arī Kliģenu puķu stādu un dārzeņu siltumnīcās Cēsīs, kur tagad sezona rit pilnā sparā. Tiklīdz tika atvērtas robežas, ik dienu dārzniecību apmeklē arī ievērojams skaits igauņu.
Skaidras naudas izņemšana ārpus lielajām pilsētām pēdējos gados dažviet ir kļuvusi sarežģīta. Galvenais faktors, kāpēc mainās gan bankomātu, gan filiāļu atrašanās vieta, ir cilvēku plūsma un paradumu maiņa, vēstīja LTV raidījums “4. studija”.
Kravu plūsmas kritums gada pirmajos četros mēnešos vērojams visās Latvijas ostās. Liepājā tas ir mazāks nekā Rīgā un Ventspilī. Cīņa par pasūtījumiem ir nopietna. Liepāja cer uz bijušā "Metalurga" teritorijas attīstību un turpmāku akvatorijas padziļināšanu.
“Dažkārt ienāk mīlnieku pārīši, viņiem koronavīruss nav šķērslis. Reizēm – netālu esošās Stradiņa slimnīcas pacienti. Tie ir galvenie klienti,” saka Valdis. Viņam pieder neliela – tikai 14 numuru – viesnīca Āgenskalnā. Ārkārtējās situācijas laikā daudzi konkurenti šajā apkaimē ir slēgti. Šī viesnīciņa, kas atvērta pirms pieciem gadiem, bet pirms simt gadiem bija pieticīgs strādnieku miteklis, darbojas.
Covid-19 krīze ir lieliska iespēja. To dzirdot, kādam, iespējams, šķitīs, cik var malt vienu un to pašu, tomēr sarunā ar biznesa pasaules pārstāvjiem un ekspertiem nākas secināt, ka krīze tiešām ir iespēja, kas daudz parāda arī par mums pašiem. Uzņēmuma "Madara Cosmetics" dibinātāja un produktu idejas autore Lotte Tisenkopfa-Iltnere saka paldies saviem klientiem, kas novērtē kampaņas #atbalstivietējo un patiešām arī atbalsta savējos. Turklāt šī tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.
Eiropas Savienības (ES) gaiteņos jau ilgu laiku runā par nepieciešamību mazināt savienības atkarību no tādām valstīm kā Ķīna vai Indija vairākās jomās, tostarp, medikamentu un medicīnas preču ražošanā. Atkarību no šīm valstīm Eiropas Savienība īpaši izjūt šobrīd, krīzes laikā, kad mēdz kavēties kādu izejvielu vai medicīnas preču piegādes un tām tiek uzskrūvētas augstas cenas. Arī Latvijā piekrīt – šis ir aktuāls jautājums un Eiropas līmenī jau tiek spriests par atkarības mazināšanu, tomēr konkrētu plānu vēl šobrīd nav.
Covid-19 krīzes dēļ Latvijas komercbankas līdz šim piešķīrušas kredītbrīvdienas 11 362 kredītņēmēju par kopējo summu 757 miljoni eiro. Arī nebanku kreditētāji piešķīruši kredītbrīvdienas 6279 saviem klientiem. Ārkārtējās situācijas laikā nepalielinās "ātro kredītu" apmērs, jo arī nebanku kreditētāji rūpīgāk vērtē klientu maksātspēju.
Ņemot vērā to, ka pērn vairākās vietās Latvijā bija konstatēta visbīstamākā egļu audžu kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža pastiprināta savairošanās, Meža konsultāciju pakalpojumu centrs aicina meža īpašniekus apsekot savā īpašumā esošas 50 gadus un vecākas egļu audzes un aizpildīt speciālu aptaujas anketu.
Pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolvēšanas Juris Grustāns atgriezās dzimtajā Daugavpils novadā, kur saimnieko trešo gadu. Saimniecībā tur gaļas lopus un kopš pagājušā gada nodarbojas ar putnkopību. Saimnieks pats veido pārvietojamas putnu un mājdzīvnieku novietnes. Tā tiek veicināts Latvijā maz pētīts dabai draudzīgs mājputnu dzīvesveids.
Šonedēļ Satiksmes ministrijas (SM) mājaslapā dažas stundas bija publicēts likumprojekts "Gozījumi Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likumā", kas vēlāk izdzēsts. Ministrija skaidroja, ka notiek dienesta izmeklēšana par publicēšanas faktu. Grozījumi vēl esot izstrādes stadijā. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde un pašvaldība šonedēļ tikās ar vairākām valdību veidojošajām frakcijām, mēģinot pārliecināt, ka paredzētā Liepājas SEZ pārvaldības modeļa maiņa radīšot riskus un varot bremzēt ekonomisko attīstību.
Amatpersonas Briselē vēlas, lai apmaiņā pret dāsno Vācijas valdības palīdzību lidsabiedrība “Lufthansa” samazinātu tās lidmašīnām pastāvīgi rezervēto vietu skaitu Frankfurtes un Minhenes lidostā. Eiropas Komisija noliedz, ka prasības būtu pārāk stingras, bet „Lufthansa” vadība šādu konkurences uzraugu prasību noraida.
Vērtējot “EcoLead”, kas vēlas Jelgavas novada Kalnciemā būvēt akumulatoru pārstrādes rūpnīcu, iesniegumu A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujai, Valsts vides dienests (VVD) secinājis, ka izskatīšana jāpagarina. Dienests mudina uzņēmumu rīkot papildu sabiedrisko apspriešanu.
Piektdien, 29. maijā, Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas sēdē tika apstiprināti jauni saistošie noteikumi, kas paredz pašvaldības palīdzību bīstamības novēršanai un energoefektivitātes uzlabošanai Rīgas dzīvojamās mājās, informēja Rīgas dome.
Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātajos konkursos par sabiedriski nozīmīga satura veidošanu Covid-19 krīzes laikā komerciālajos TV un radio lielāko atbalstu saņēmuši ziņu un informatīvi analītiskie raidījumi, kā arī to veidotāji, informēja NEPLP.
2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1.ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) šā gada maijā valsts budžetā iekasējis 77% no plānotā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Jau pirmajās dienās pēc Eiropas Komisijas (EK) piedāvājuma Eiropas ekonomikas atkopšanai publiskošanas ir izskanējuši apgalvojumi par to, ka EK ir rīkojusies ambiciozi un spērusi vēl vienu soli pretī Eiropas fiskālajai savienībai. Taču joprojām priekšā stāv nopietnas diskusijas gan par šo atkopšanās piedāvājumu, gan par nākamo daudzgadu budžeta piedāvājumu. Kā norāda Eiropas Politikas centra Eiropas ekonomikas politikas analītiķe Marta Pilati, abi šie piedāvājumi, visticamāk, tiks skatīti kopā.
Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais 750 miljardu eiro lielais ekonomikas atjaunošanas fonds parāda, ka Eiropa labi apzinās, cik smagas sekas tautsaimniecībai ir radījusi Covid-19 krīze. Tāpēc Eiropa gatavojas darīt to, ko vēl nekad nav darījusi, – uzņemties parādsaistības visiem kopā, kā vienotam veselumam. Ja to izdosies panākt, tas būs milzu solis uz priekšu savstarpējā uzticībā.
Jaunākie
Interesanti