Ekonomika
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārrēķinājusi un precizējusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējumu 2018.–2022. gadam. Saskaņā ar revidētajiem datiem ekonomikas lejupslīde pirmajā Covid-19 izplatības gadā – 2020. gadā – bija dziļāka, nekā lēsts iepriekš, bet 2021. un 2022. gadā Latvijas ekonomika auga straujāk, salīdzinot ar iepriekšējo novērtējumu.
Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023. gadam no 8,5% līdz 9% un samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no šā gada jūnijā prognozētajiem 1,2% līdz 0,6%, piektdien paziņoja centrālās bankas pārstāvji.
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšana kavējas un atpaliek no plānotā grafika, tās pabeigšanai Latvijā nepieciešami papildu 18 miljoni eiro, bet projekta pārvaldībā sagaidāmas būtiskas izmaiņas, informēja Satiksmes ministrijā (SM).
Latvijas Bankā piektdien, 29. septembrī, notiks jaunākā ekonomikas vērtējuma un prognožu prezentācija, kā arī diskusija par globālo, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Plāns nākamgad nepiemērot Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem pazemināto pievienotās vērtības nodokļa likmi – 5% apmērā – izraisīja Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas neizpratni un neapmierinātību. Asociācija norāda, ka tas atkal veicinās ēnu ekonomiku un būs sitiens vietējiem ražotājiem.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sagatavojusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz, ka jaunajā sistēmā, kas sāks darboties no nākamā gada, varēs nodot ne vairāk kā 20% no lietotāja saražotās elektroenerģijas gadā. Mājsaimniecības līdz šim izmantoja neto uzskaites sistēmu, kas tagad atzīta kā neizdevīga valstij un bijusi vajadzīga, lai mudinātu iedzīvotājus aktīvāk uzstādīt saules paneļus.
Kredītprocentu lielākais kāpums viennozīmīgi ir aiz muguras, taču pašlaik neviens nevar pateikt, kāda būs galējā robeža, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Latvijas Bankas (LB) prezidents Mārtiņš Kazāks.
Gan eirozonas, gan Latvijas ekonomika šogad ir vārga, bet tā sāks atkopties nākamā gada otrajā pusē, tomēr Latvija šo krīzi pārdzīvo labāk nekā pārējās abas Baltijas valstis, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Latvijas Bankas (LB) prezidents Mārtiņš Kazāks.
Lai stabilizētu savu finanšu situāciju un iegūtu papildu naudu attīstības projektiem, lauksaimnieki var izmantot iespēju daļu zemes pārdot ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām. Lauksaimnieki saņem 90% no darījuma tirgus vērtības, maksā nomu 7,5% gadā un 5 gadu laikā savu īpašumu var atpirkt par darījuma tirgus vērtību. Šādu pakalpojumu piedāvā finanšu institūcijas "Altum" pārvaldītais Latvijas Zemes fonds. Tas sešu gadu laikā reversajā nomā no lauksaimniekiem iegādājies gandrīz 600 īpašumus vairāk nekā 11 500 hektāru platībā.
Šonedēļ Daugavpilī aizvadīts Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais vakanču gadatirgus, kurā klātienē vienuviet satikās darba devēji un darba meklētāji. Darba devējiem tā ir iespēja atrast vajadzīgos darbiniekus, bet darba meklētājiem – piemērotu darbu. Kopumā pasākumā piedalījās 24 darba devēji, piedāvājot vairāk nekā 220 brīvu darbavietu.
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanas darbu kavējumos galvenokārt ir vainojama Spānijas projektēšanas uzņēmuma "Idom" nespēja pilnvērtīgi veikt saistības, teikts Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par "Rail Baltica" projekta ieviešanas progresu Latvijā šogad pirmajā pusgadā. Vēlāk gan ziņojums atsaukts.
Rēzeknes dome papildu finanšu līdzekļus pašvaldības budžeta caurumu lāpīšanai cer iegūt, ceļot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes.
Lai gan, būdama opozīcijā, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pērn divas reizes sniedza Saeimā priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli vairākiem pārtikas produktiem, tagad, nonākot valdībā, ZZS šī gada budžetā vairs šo priekšlikumu neuztur, intervijā Latvijas Radio atzina zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) iepriekš solījusi decembrī pārskatīt elektrības sadales tarifus, taču pagaidām regulators vēl ir atturīgs par potenciālām izmaiņām. Tas izriet no SPRK priekšsēdētājas Aldas Ozolas sacītā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā".
Veidojot nākamā gada budžetu, vairs nav plānots saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, bet lauksaimniekiem paredzēts valsts atbalsts investīcijām un konkurētspējas celšanai, intervijā Latvijas Radio pastāstīja zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība).
Jaunās valdības zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) pilnībā nenoraida sava priekšgājēja priekšlikumu svētdienās aizliegt darboties lielveikaliem, taču vēlas rūpīgi izvērtēt šāda soļa plusus un mīnusus, pirms izšķirties, vai virzīt šo priekšlikumu tālāk.
Polijas un ASV uzņēmumi trešdien, 27. septembrī, Varšavā parakstīja līgumu par Polijas pirmās atomelektrostacijas (AES) būvniecību.
Alternatīvās enerģijas, jo īpaši alternatīvo elektroenerģijas ražošanas avotu attīstība pēdējās desmitgadēs ir uzņēmusi apgriezienus, īpaši pēc krīzēm naftas sektorā, kas Eiropas Savienību (ES) skāra 70. un 80.gadu sākumā. Eiropas Savienība aktīvi strādā, lai dažādotu savus elektroenerģijas ražošanas avotus, lai iegūtu tīrākus, pieejamus un pašpietiekamus enerģijas avotus. Bet kā tas darbojas praksē?
Spānijas Darba ministrija nolēmusi ar 1,4 miljonu eiro lielu naudas sodu sodīt četras lielas konsultāciju kompānijas par pārāk garām darbadienām. Atsevišķi "Lielā četrinieka" jeb kompāniju "Deloitte", "PwC" "EY" un "KPMG" darbinieki sūdzējās par pārāk garām darbadienām, kas reizēm ievilkušās līdz 16 stundām dienā.
Pēc nesenās domstarpību saasināšanās Polija un Ukraina ir atgriezušās uz sarunu ceļa abu valstu konfliktā par Ukrainas graudu eksportu. Par to trešdien pēc tiešsaistē rīkotās tikšanās ar Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministru Mikolu Solski paziņoja Polijas lauksaimniecības ministrs Roberts Telus.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
