Ekonomika
Amerikas Savienotājās valstīs (ASV) briest santehniķu deficīts. Aģentūra "Bloomberg" vēsta, ka jaunieši izvairās no šīs profesijas, kas ir fiziski smaga un dažkārt netīra, taču labi atalgota. Tomēr sekas varētu būt tālejošas un ietekmēt valsts ekonomiku.
Ekonomikas, klimata, zemkopības un finanšu ministri plāno parakstīt saprašanās memorandu ar Igaunijas uzņēmumu "Fibenol", kas Latvijā iecerējis izveidot komerciāla mēroga biopārstrādes ražotni. Uzņēmuma investīciju apjoms Latvijā varētu sasniegt 600 – 700 miljonus eiro, intervijā Latvijas Radio pastāstīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Mangāna rūdas tranzīts uz Krieviju ir jāpārtrauc, un, lai to izdarītu, Latvija varētu izmantot esošos Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstus, jo mangāna rūdai ir duālais militārais pielietojums, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Ir daudz jautājumu un maz atbilžu – tā pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas par vēja parka izveidi Kuldīgas novada Gudenieku pagastā sacīja iedzīvotāji. Vēl priekšā ir ietekmes uz vidi novērtējums, nav arī skaidrs, kāds ieguvums būs vietējai kopienai. Šobrīd daudzviet Latvijā attīstītāji iedzīvotājus sāk iepazīstināt ar savām iecerēm par vēja parku būvi. Kuldīgas novadā vien to ir jau astoņi.
Vairums no purviem, kur iegūst vienu no mūsu vērtīgākajiem derīgajiem izrakteņiem – kūdru, pieder valstij, kas šīs vietas iznomā kūdras produktu ražotājiem. Kaut arī Latvija ir kūdras eksporta lielvalsts, to, kas notiek nozarē, atbildīgās iestādes nepietiekami uzrauga. Kūdras biznesmeņi, kuri ik gadu apgroza miljonus, noliedz, ka nozare būtu vāji kontrolēta, un ir apmierināti ar pašreizējo lietu kārtību.
Lai veicinātu uz eksportu orientētas investīcijas un nodrošinātu vidi jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstībai, Saeima ceturtdien, 14. martā, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalstam, kas paredz veidot tā dēvēto "zaļo koridoru", lai saīsinātu administratīvos procesus projektu īstenošanai.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušajā gadā konstatējis 7789 Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju pārkāpumus. Tostarp ir arī gadījumi, kad sankcijas pārkāpušas privātpersonas, to intervijā Latvijas Radio atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Attiecībā uz Latvijas ekonomisko izaugsmi daudz runājam par to, kā "noķert" Eiropas Savienības vidējos rādītājus un mazināt savu atpalicību arī no pārējām divām Baltijas valstīm. Latvijas Banka tam veltītā konferencē piedāvāja savu recepti, norādot pat vairākus skaidrus virzienus, kā un kur varam attīstīties. Taču, lai to visu realizētu, nepieciešama arī attieksmes maiņa.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina līdz 2024. gada 17. maijam pieteikties pilsētu centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam gaisa piesārņojuma mazināšanai. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) šim mērķim pieejami 2,82 miljoni eiro, informēja CFLA.
Gulbenes centrā garāmgājēju uzmanību piesaista jauns vides objekts – konteinerā ierīkota stādaudzētava, kurā var izsekot, kā aug jaunās priedītes. Šīs idejas īstenotājs ir vietējais uzņēmums SIA "Carbon Less Future", un ieceri atbalstījusi arī vietējā pašvaldība grantu konkursā "Uzņēmīgi Gulbenes novadā".
Lai Latvijā nepalielinātos elektroenerģijas atkarība no citām valstīm, būtu apsverama iespēja attīstīt kodolenerģiju, Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā norādīja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kas prezentēja ziņojumu, kurā minētas sešas vietas Latvijā, no kurām nākotnē varētu izvēlēties piemērotāko neliela atomreaktora būvniecībai. Viena no piedāvātajām vietām ir arī pie Rāznas ezera, kas izraisījis iedzīvotāju neapmierinātību sociālajos tīklos.
Strauji pieaudzis eksports uz trešajām valstīm, kas robežojas ar Krieviju. Daļu no tā varētu skaidrot ar pārorientēšanos uz citiem tirgiem Krievijas sāktā kara dēļ, bet Saeimas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē vairākkārt izskanēja, ka patiesais eksporta pieauguma iemesls ir Krievijai piemēroto sankciju apiešana. Izskanēja aicinājumi meklēt risinājumus, lai to pārtrauktu.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība (ES) pret agresorvalsti vērsusi veselas 13 sankciju kārtas. Taču neviena no tām nav skārusi mangāna rūdu, no kuras tiek izgatavoti ieroči, un kura uz Krieviju plūst arī caur Latvijas dzelzceļu un ostām. Šim jautājumam ministrijas apņēmušās meklēt risinājumu. Taču tas atklājis jautājumu – vai šī mangāna rūda ir vienīgais "caurums" ES sankcijās un vai gadījumā neapzināti nestiprinām Krievijas militāro spēku arī citos veidos.