Ekonomika
Valsts kontrole: Pašvaldības neapdomīgi aizņemas dārgu objektu būvniecībai
Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). Tā 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomisko pamatotību, kā arī to plānošanu un īstenošanu.
Daugavpils dome gandarīta par pašu dibinātā atkritumu operatora divos gados paveikto
Tieši pirms diviem gadiem, uzskatot, ka privātais atkritumu apsaimniekotājs Daugavpilī  ir nelietderīgs un dārgs, pilsētas dome nolēma atkritumu savākšanu uzticēt vairāku pašvaldību, tostarp Daugavpils, kopuzņēmumam. Līgums noslēgts uz septiņiem gadiem. Daugavpils domes vadība pārliecināta, ka lēmums bijis pareizs. Turklāt pilsētas piemēram sekoja arī lauku teritorijas, tostarp Ilūkstes un Daugavpils novadi.
Demogrāfijas politikai atvēl papildus 6 miljonus eiro, bet lielas cerības nelolo
Nākamā gada budžetā vairāki miljoni eiro atvēlēti demogrāfijas veicināšanai. Plānots vairāk atbalstīt daudzbērnu ģimenes, kas vēlas iegādāties mājokli, kā arī veidot ģimenēm draudzīgāku pabalstu sistēmu. Ar šādiem un citiem pasākumiem kopumā vairāk nekā sešu miljonu eiro vērtībā iecerēts veicināt dabisko ataudzi. Tiesa, gan valdība, gan eksperti apzinās, ka ar šo naudu būs stipri par maz un drīzus rezultātus nesagaidīsim.
Vēja parku Dobelē, visticamāk, nebūvēs; turpinās ieceri Pienavā
Vides pārraudzības valsts birojs būtiski samazinājis uzņēmuma “Eolus” iecerētajā vēja elektrostaciju parkā Dobelē un Pienavā pieļaujamo turbīnu skaitu un noteicis arī vairākus ierobežojumus. Uzņēmējs skaidro, ka, visticamāk, uzbūvēts tikšot tikai Pienavas parks ar 22 vēja turbīnām, to izveidē investējot aptuveni 100 miljonus eiro.     
Eiroparlaments atbalsta Lagardas kandidatūru ECB vadītājas amatam
Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 17. septembrī, Strasbūrā ir devuši piekrišanu Kristīnes Lagardas apstiprināšanai Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentes amatā. Līdz ar to sagaidāms, ka bijusī Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja un kādreizējā Francijas finanšu ministre jau no 1. novembra ieņems jauno amatu Frankfurtē.  
Deputāti noraida priekšlikumu par paplašinātu taras depozīta sistēmu
Diskusijas ap depozīta sistēmas ieviešanu nerimstas. Saeimas Tautsaimniecības komisijā otrdien, 17. septembrī, tā arī nepabeidza skatīt visus 83 priekšlikumus, kas bija iesniegti grozījumiem Iepakojuma likumā pirms trešā lasījuma parlamentā. Taču tika noraidīti priekšlikumi, kas paredzēja paplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu.
Liepājā popularitāti iemanto ābolu sulas spiešanas pakalpojums
Arvien biežāk cilvēki izvēlas mājās izaudzētos ābolus izspiest sulās, šo darbu uzticot firmām, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Liepājā jau augusta beigās kādā degvielas uzpildes stacijas laukumā uzstādīta telts, kas skaidri apliecina, ka sulu spiešanas sezona ir sākusies. Pērn veidojušās garas rindas, bet šogad gan gribētāju ir mazāk.
Mencu zvejas kuģi līdz gada beigām dīkstāvē. Kas būs tālāk?
No mencu zvejas ziedu laikiem līdz pilnīgam zvejas aizliegumam. Visticamāk, Baltijas jūrā pilnībā aizliegs zvejot mencas uz vairākiem gadiem un atļautas būs vien piezvejas. Ko šajā laikā darīt zvejniekiem, kuri specializējās tieši uz mencu zveju? Vai atjaunos iespēju sagriezt kuģus, vai zvejnieki kļūs par tūristu izklaidētājiem?
Rēzeknes pieredze atkritumu apsaimniekošanā: jau sešus gadus strādā vairāku pašvaldību veidots uzņēmums
Rēzeknē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus veic uzņēmums SIA „ALAAS”, uzņēmuma 100% kapitāldaļas pieder septiņām pašvaldībām, no kurām lielākais kapitāldaļu turētājs ir Rēzeknes pilsēta, kurai ir 49,30%. Rēzeknes pašvaldības vadība ir pārliecināta, ka šāds modelis, ka apsaimniekošanu veic pašvaldības uzņēmums, ļauj nodrošināt kvalitāti un zemāku pakalpojuma cenu.
Ābrama: Saeimā bija vēlme mīkstināt sodus par Konkurences likuma pārkāpšanu
Pirms vairākiem gadiem Saeimā tika skatīti grozījumi Konkurences likumā, un tajos negaidīti pirms trešā lasījuma parādījušies priekšlikumi, kurus pieņemot būtu labvēlīgāka sodu politika Konkurences likuma pārkāpējiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Tolaik bija arī ļoti spraigas diskusijas par to, cik lielas izmeklēšanas tiesības dot Konkurences padomei (KP). Šīs diskusijas sakrīt ar laiku, par kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Konkurences padome veic izmeklēšanu būvnieku karteļa lietā – no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum.
Latvijā šogad laba kartupeļu raža
Laukos darbi tiek darīti noteiktā secībā – septembrī, pēc tam kad novākti vasarāji, laiks kartupeļiem. Latvijā kartupeļu platības pēdējo 30 gadu laikā no 90 tūkstošiem hektāru samazinājušās vairāk nekā trīs reizes, taču līdz jaunajai ražai tupeņu parasti pietiek visiem.
Ko Latvijas uzņēmumiem nozīmētu bezvienošanās «Brexit»?
Lielbritānijai no Eiropas Savienības (ES) jāizstājas tieši pēc septiņām nedēļām – 31. oktobrī. Bet patlaban valda neskaidrība – nav skaidrs, kas tieši notiks. Vai "Brexit" atkal atliks vai tomēr būs vienošanās? Vai galu galā piepildīsies sliktākais scenārijs – Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās? Kam jābūt gataviem uzņēmējiem un eksportētājiem uz Lielbritāniju  bezvienošanās "Brexit" gadījumā – kā tas ietekmēs piegādes ķēdes, ko nozīmēs britu mārciņas vērtības svārstības, un vai bizness tam ir gatavs?
Zemgalē nobriest vīnogu raža
Bauskas pili apņēmis liegs muskata aromāts! Tur šajā nedēļas nogalē vīnkopji un vīndari sabraukuši uz savu gada centrālo notikumu  - vīnogu izstādi, lai palepotos ar dažādās Latvijas vietās un dažādos apstākļos audzētām ogām. Ap 200 šķirņu vīnogas  rāda arī Gatis Kužums, viens no lielākajiem vīnogulāju kopējiem Zemgalē.
Asociācija: Mazos parādus nedrīkst atlaist pilnībā – vajag simbolisku parādnieka līdzdalību
Latvijā top likumprojekts par Fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Atšķirībā no jau esošā maksātnespējas procesa tas paredzēts iedzīvotājiem, kas saņem minimālo algu un kuru parādsaistības ir no 2000 līdz 5000 eiro. Latvijā ir ap 40 000 tā dēvēto mazo parādnieku, sacīja Finanšu nozares asociācijā, kas vienlaikus uzsvēra, ka nedrīkstētu parādniekus pilnībā atbrīvot no saistībām – vajadzētu būt simboliskai parādnieka līdzdalībai, sedzot 10%-15% aizdevuma.
Jaunākie
Interesanti