Aizvadītā gada oktobra nogalē divos Vidzemes novados – Alūksnē un Mazsalacā - sāka īstenot pilotprojektu "Transports pēc pieprasījuma", kura laikā iedzīvotāji vietās, kur vairs nekursē autobusi, varēja pieteikt transportu sev vēlamajā maršrutā.
Ekonomika
Kaut Covid-19 izplatības dēļ Igaunija patlaban iekļauta bīstamo valstu sarakstā, mūsu ziemeļu kaimiņvalstī jau sāk domāt par laiku, kad pandēmija mitēsies. Sāremā cer nākamgad atjaunot prāmju satiksmi ar Ventspili, kas reiz ik gadu pārvadāja tūkstošiem pasažieru. Drīzumā plānots izsludināt starptautisku konkursu, meklējot prāmja operatoru.
Dažādos projektos Latvijā ieguldīti 80,5% no šajā plānošanas periodā pieejamajiem Eiropas Savienības (ES) fondiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.
Līdz ārkārtējās situācijas sākumam tiešo piegāžu biznesu lēni, bet stabili attīstīja mazumtirgotāji un ēdinātāji, kas savas preces klientiem piegādāja pa pastu vai ar kurjeru starpniecību. Taču līdz ar Covid-19 diktētajiem notikumiem, kad daudzi brīvprātīgi vai piespiedu kārtā vairāk uzturējās mājās, tiešās piegādes strauji sāka attīstīt arī lielveikalu ķēdes. Vai līdz ar ārkārtējās situācijas beigām nu atkal paši dodamies uz veikaliem vai arī izvēlamies, lai veikali nāk pie mums?
Sestdien, 19.septembrī, Valmierā turpināsies viens no lielākajiem Vidzemes reģiona uzņēmējdarbības pasākumiem „Vidzemes uzņēmēju dienas”. Tās notiek jau 23. gadu, un ik gadu pulcē lielu dalībnieku un apmeklētāju skaitu.
Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad astoņos mēnešos Latvijā samazinājies par 45,8% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu un bija 15,385 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.
Latvijā šā gada otrajā ceturksnī bija 20 000 brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10 400 jeb 34,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pēc CSP pārstāvju teiktā, brīvo darbavietu skaits gada sarucis Covid-19 ietekmē.
Latvija un Igaunija lielas jaudas (vismaz 700 - 1000 MW) vēja parku Rīgas līcī plāno izveidot līdz 2030. gadam, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Ekonomikas Ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopā ar finanšu nozari ir izveidojusi anketu ārvalstu investoriem, kas tiem būs jāaizpilda, pirms tie vēlēsies uzsākt darbību Latvijā. Anketas mērķis ir noskaidrot potenciālā investora naudas izcelsmi un to, kas ir uzņēmuma patiesie labuma guvēji.
Tirdzniecībai ir jābūt ne tikai brīvai, bet arī taisnīgai, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Eiropas Komisijas prezidentes izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kurš turpmāk pildīs arī Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāra pienākumus.
Covid-19 izraisītā krīze ekonomikā ietekmējusi arī mājokļu labiekārtošanas preču veikalu IKEA Latvijā – tā kā cilvēki vairāk pavadīja laiku mājās, pieauga pieprasījums pēc dažādām ar mājokļa labiekārtošanu saistītām precēm un pakalpojumiem. Pieprasījuma pieaugums bijis ievērojams, un īpaši augusi pārdošana internetā, to sabiedrisko mediju portāla LSM.lv sarunā sociālajā medijā "Instagram" atzina IKEA veikala Latvijā vadītāja Inga Filipova.
Šī gada laikā Latgalē – Daugavpilī un Rēzeknē – darbu zaudējuši gandrīz 300 VAS „Latvijas dzelzceļš” darbinieki. Vēl ar pusotru simtu darba attiecības tiks pārtrauktas līdz gada beigām. Kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu ir krities par 52%, tāpēc uzņēmums ir spiests veikt optimizāciju. Tikmēr atrast darbu atlaistajiem darbiniekiem nav tik vienkārši.
Latgales, Zemgales un Kurzemes saimniecībās noritēs atvērto durvju dienas. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ceļošanas akcijas ietvaros sestdien pie "Novada garšas" katalogā iekļautajiem zemniekiem var viesoties bez pieteikšanās.
Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) valde šovakar nolēmusi segt parādu par iepriekšējo apkures sezonu, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns.
Lietuvas un Polijas valsts dzelzceļa kompānijas plāno dibināt kravu pārvadāšanas kopuzņēmumu un atklāt pasažieru vilciena maršrutu starp Viļņu un Varšavu.
Talsu novada pašvaldība atzīst Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētos pārkāpumus pašvaldības kapitālsabiedrībās un sola gada laikā ieviest uzlabojumus, aģentūrai LETA apstiprināja Talsu novada izpilddirektore Ieva Krēķe.
Finanšu drošība valstī kopumā pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies, tomēr ir vēl daudz darāmā, atzīst Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa. Valstī ir liela apjoma ēnu ekonomika, kā arī vēl aizvien nav pilnībā caurspīdīgi publiskie iepirkumi.
Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas ir galvenais ekonomikas atveseļošanas instruments projektā "NextGenerationEU", lai palīdzētu Eiropas Savienībai (ES) izkļūt no pašreizējās krīzes. Mehānisma ietvaros būs pieejami 672,5 miljardi eiro – aizdevumu un dotāciju veidā, ko piešķirs pēc iespējas agrāk izmantošanai pirmajos, izšķirošajos ekonomikas atveseļošanas gados, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir izvirzījis ekonomista un finansista, bijušā finanšu ministra, Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadības komandas pārstāvja Andra Vilka kandidatūru Latvijas Bankas padomes locekļa amatam, kas kļūs vakants, Vitai Pilsumai 30. septembrī beidzot darba gaitas, informēja centrālajā bankā.
2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 6,2 % jeb 60 centiem, sasniedzot 10,27 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati. Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija 4,0 %.
Jaunākie
Interesanti