Iepirkumu uzraudzības birojā sāk izskatīt saistībā ar reģionālo autobusu pārvadājumu iepirkumu iesniegtās 11 sūdzības. To izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai būs vajadzīgas vairākas dienas.
Ekonomika
Covid-19 izraisītās krīzes laikā piena iepirkuma cenas sarukušas ļoti atšķirīgi, bet vidēji tie ir 10-20%, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Kas šobrīd notiek nekustamā īpašuma tirgū? Ja pēc iepriekšējās krīzes dramatiski kritās mājokļu cenas, tad šobrīd tirgū cenas ir stabilas. Lielākās izmaiņas piedzīvo īres tirgus – tūristu trūkuma dēļ apstājusies īstermiņa īre un samazinājušās cenas. Pieaugusi interese arī par nelielām mājām un zemes gabaliem Pierīgā.
Latvijas lauksaimniecības organizāciju pārstāvji nav apmierināti ar Eiropas Savienības (ES) piedāvāto nākamās septiņgades finansējuma sadali un kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem joprojām nesasniedz 90% no ES valstu vidējo atbalsta līmeņa, un mērķis ir panākt līdzvērtīgus tiešmaksājumus ar citām ES valstīm. Latgalē uzrunātie lauksaimnieki vēlas Latvijā ne tikai lielākus tiešmaksājumus, bet arī lielāku atbalstu arī mazajiem zemniekiem.
Ekonomikas ministrija (EM) prognozē pozitīvu migrācijas saldo no 2023.gada, teikts EM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.
Visu valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo, sabalansēto un konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums četrus mēnešus pēc Covid-19 izraisītās krīzes pusgada laikā arvien ir negatīvs. Tā liecina portālā manapensija.lv publiskotā informācija. Tomēr 2. pensijas līmeņa ienesīgums gada laikā daudzos ieguldījumu plānos jau rāda pozitīvas tendences. Vai pensiju fondos situācija uzlabojas un kā to vērtē paši mūsu nākotnes pensiju pārvaldnieki?
Eiropā ir iestājusies vasara, kad parasti cilvēki biežāk apmeklē krodziņus un brīvdabas koncertus, kur slāpes veldzē ar alu. Taču šis gads būs atšķirīgs koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ. Krogi un restorāni nevarēs strādāt ar pilnu kapacitāti, bet vairums masu pasākumu ir atcelti. Jau kopš Covid-19 krīzes sākuma alus patēriņš Eiropā un pasaulē ir ievērojami samazinājies. Daudziem alus darītājiem tas nozīmē cīņu par izdzīvošanu.
Viens variants bija sēdēt mājās un raudāt, otrs mēģināt ko jaunu. Tā par krīzes laika projektu - mājražotāju tirgu Tukuma novadā saka tā organizators, kuram tāpat kā citiem izklaides jomā strādājošajiem Covid-19 no kalendāra izdzēsa visus pasākumus.
VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) deviņus gadus pastāvējušās Prezidentu padomes locekļiem algās un kompensācijās nepamatoti izmaksāti 1,63 miljoni eiro, teikts Valsts kontroles (VK) ziņojumā "Vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams?".
Latvijā ir pārāk mazs tirgus un līdz ar to uzņēmēju apgrozījums. Arī modernizācijai nav valstiska atbalsta, tāpēc mūsu stādu audzētāji ar modernizāciju un saimniecību robotizāciju ir krietni nopakaļus lielajām Eiropas valstīm. Taču atbilstoši rocībai pamazām stādaudzētavās jaunās tehnoloģijas no sapņiem kļūst par realitāti. Un ar Eiropas atbalstu jaunu “iDārza” sistēmu savās dobēs izmēģina Bulduru Dārzkopības vidusskola.
Patērētāji ar katru gadu aizvien lielāku priekšroku dod iespējai iepirkties internetā, līdz ar to lielāka kļūst arī uzņēmēju atbildība par interneta veikalos norādīto informāciju. Tiešsaistē patērētāji iegādājas ne tikai apģērbu un mājsaimniecības preces, bet arī elektropreces. Tāpēc Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izstrādājuši energomarķējuma vadlīnijas mazumtirgotājiem un interneta veikaliem.
Pēdējā pusotra gada laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde (IDP) atklājusi ievērojami vairāk dienesta darbinieku izdarītus noziegumus nekā iepriekšējos gados. Taču informācija par dienestā notikušo ne vienmēr tiek publiskota, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Sestdien, 13. jūnijā, sāktajās un šonedēļ turpinātajās kratīšanās likvidējamajā “ABLV Bank” un ar to saistītās adresēs – kopā 46 vietās – piedalījušās 230 amatpersonas, galvenokārt no Valsts policijas. Tikpat iespaidīgi ir arī citi ar šo tā dēvēto “ABLV” pamatprocesu saistīti skaitļi. Divi simti bankas klientu, miljardu eiro apgrozījums, simti tūkstošu transakciju 12 gadu periodā (no 2006. līdz 2018. gadam) – ar šādu informācijas apjomu operē izmeklētāji, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Covid-19 pandēmija dažādas tautsaimniecības jomas ietekmē atšķirīgi. Ja tūrisma nozare krīzes sekas jutīs vēl vairākus gadus, tad šobrīd strauji attīstās attālinātā tirdzniecība un arī pakomātu tīklu īpašnieki pieņem darbā papildu darbiniekus.
Šī vasara Rīgas restorānu un kafejnīcu īpašniekiem ir neparasta ne vien ar iespaidīgu apgrozījuma kritumu un viesu trūkumu, bet arī ar faktu, ka nav pašvaldībai jāmaksā nodeva par terases izvietošanu. Tāpat šajā vasarā ieviesti atviegloti terases saskaņošanas nosacījumi. Atvieglojumi ir stimuls komersantiem veidot terases, un šajā vasarā tās izvieto pat tie, kas iepriekš to nav darījuši.
Ja Latvija neņemtu elektrību no trešajām valstīm, elektrības cena varētu pieaugt par 15%, Latvijas Televīzijai pastāstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV").
Jautra izklaide un vienlaikus arī pamatīgs dažādu muskuļu grupu treniņš. To visu piedāvā balansa dēlis, un tieši šādus dēļus pirms pāris gadiem Mālpilī sāka ražot trīs labi draugi.
Naftas cenām pamazām atgūstoties no koronavīrusa pandēmijas radīto apstākļu šoka, turpina pieaugt arī degvielas cenas Baltijā. Eksperti atzīst, ka naftas cenas izmaiņas atstāj ietekmi arī uz vidējo inflāciju, kas šogad būs aptuveni nulle. Kopš zemākā punkta sasniegšanas naftas cenas šobrīd ir divkāršojušās un svārstās ap 40 ASV dolāriem par barelu.
Pagājuši gandrīz divi gadi, kopš Rīgā durvis vēra pirmais beziepakojuma veikals. Drīz tam sekoja vēl vairāki, arī citās pilsētās. Skeptiķi sprieda, ka tā ir modes lieta, kam diez vai lemts ilgs mūžs, bet arī pašlaik veikali turpina darbu un pielāgojušies Covid-19 krīzei, kas ierobežo pircēju iespējas pašiem iesvērt preces.
Piecu gadu laikā atlīdzības izmaksai valsts kapitālsabiedrību vadībai neatbilstoši izlietoti četri miljoni eiro, secinājusi Valsts kontrole.
Jaunākie
Interesanti