Ekonomika
Valdība otrdien, 20. februārī, atbalstījusi ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (Zaļo un zemnieku savienība) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas ("Jaunā Vienotība") rosināto ministriju pārstāvju maiņu Ventspils un Rīgas brīvostu valdēs. Ventspils brīvostas valdē darbu sāks Ekonomikas ministrijas (EM) padomnieks Artūrs Zandersons un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) padomnieks Sandis Cakuls, savukārt Rīgas brīvostas valdē iecelti bijušais AS "Pasažieru vilciens" padomes priekšsēdētājs Sandis Šteins un VARAM valsts sekretāra vietniece Elita Turka.
Krievija jau divus gadus Ukrainā posta ne tikai infrastruktūru un cilvēku dzīves, bet turpina graut arī Ukrainas ekonomiku. Lai gan Ukrainas ekonomika kļūst spēcīgāka, tomēr liela atkarība no ārējās palīdzības saglabājas, jo valsts turpina ciest no kritiskās infrastruktūras graušanas, darbaspēka trūkuma un uzņēmumu nevēlēšanās investēt kara plosītajā valstī. Finansiāli talkā nāk gan atsevišķas valstis un institūcijas, gan Eiropas Savienība (ES).
Vairāk nekā gadu Latvijā darbojas ukrainietes Olgas restorāns "Green Pumpkin.UA", tāpat jau nepilnu mēnesi ir iespējams apmeklēt arī ukrainietes Irinas kafejnīcu "Smakoliki". Abas sievietes Ukrainā nestrādāja ēdināšanas nozarē, taču, sākoties Krievijas iebrukumam, devušās pēc patvēruma uz Latviju, kur arī nolēmušas uzsākt savus uzņēmumus un kaut mazu daļu no Ukrainas piedāvāt Latvijai.
Agresorvalsts Krievijas ekonomika divus kara gadus ir bijusi pakļauta starptautisko sankciju spiedienam. Neraugoties uz to, Krievijas tautsaimniecība ir izrādījusies pārsteidzoši noturīga. Arī jaunākās prognozes liecina, ka Krievijas ekonomika šajā gadā piedzīvos izaugsmi. Taču viss nav tik rožaini, jo inflācija saglabājas augsta, bet vairumam Krievijas iedzīvotāju labklājības līmenis nepieaug, jo ekonomika ir pakārtota karam Ukrainā.
Pagājušajā gadā Latvijā bija vērojams nozīmīgs reemigrantu skaita pieaugums – pavisam atgriezās vairāk nekā 900 cilvēku, kas ir par 250 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lai veicinātu diasporas cilvēku atgriešanos un atbalstītu atbraukušo nodarbinātību, vairākos novados izsludināti konkursi finansējuma saņemšanai.
2024. gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos – labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām. Ostās kopumā janvāra mēnesī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023. gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā, liecina Satiksmes ministrijas dati.
Konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023. gada decembrī–2024. gada janvārī, kuru otrdien, 20. februārī, uzklausīs valdība.
Daudzi no mums šomēnes saņēma lielus apkures rēķinus, un daudz jāmaksā ne tikai tāpēc, ka ir ziema un janvāris bija auksts, bet arī tāpēc, ka dzīvojam energoneefektīvās mājās. Apkures rēķini jaunajos projektos ir pat trīs reizes mazāki nekā padomju laikā celtajās mājās, un izrādās, ka arī tā dēvētajos treknajos gados – 2000. gados – celtās ēkas nav pietiekami energoefektīvas.
Zemkopības ministrijā (ZM) tuvāko mēnešu laikā taps priekšlikumi, kā uzlabot Kopējo lauksaimniecības politiku, pēc kuras izmaksā Eiropas piešķirto atbalstu zemniekiem. Būtiskākās izmaiņas gan iespējamas vien no nākamā gada. Kopā ar priekšlikumiem par birokrātijas mazināšanu izskan ieteikumi gan precīzāk nodefinēt mērķus, kas būtu jāsasniedz ar šo naudu Latvijas lauksaimniecībai kopumā, gan to, ka vairāk būtu jāstiprina mazas un vidējas saimniecības.
"Augstsprieguma tīkls" (AST) aizvadītajā nedēļā parakstīja 77 miljonus eiro vērtu līgumu ar kompāniju "Rolls-Royce Solutions" par lieljaudas bateriju sistēmu piegādi un tām vajadzīgo objektu būvniecību. Iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no SIA "Monum". Šī firma jau iepriekš būvējusi dažādus enerģētikas objektus, taču šajā gadījumā izlūkdienests – Satversmes aizsardzības birojs (SAB) – rekomendējis ar viņiem nesadarboties, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Savukārt uzvarētāja piedāvājumā redzamas saites ar "būvnieku karteli", taču tas nav bijis pamats pretendentu izslēgt.
Latvijas politiķu un uzņēmēju nesenais brauciens uz Ķīnu atkal aktualizējis jautājumu par Ķīnas investīciju piesaisti un ekonomisko sadarbību ar pasaules otro lielāko ekonomiku. Ķīnas attiecības ar citiem partneriem parāda gan ieguvumus, gan zaudējumus, ko nes Pekinas nauda. Ķīnas investīciju vilinājums ir liels, taču ir pamatoti iemesli, kāpēc Ķīnas ieguldījumi daudziem liek saraukt pieri.
Aizsardzība, tostarp bruņojums, patlaban ir viena no Eiropas Savienības (ES) un Latvijas prioritātēm. Nozarē pēdējos gados krietni pieaugušas arī investīcijas. Latvijas uzņēmēju un pētnieku dalība konsorcijos ir ļoti svarīga, jo, tikai sakoncentrējot spēkus un resursus, varam būt jaudīgi karotāji, intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle.
Talsu novada pašvaldības 2024. gada plānotajā budžetā izdevumi par vairākiem miljoniem eiro pārsniedz ieņēmumus. Tāpēc budžeta līdzsvarošanai šogad plāno par 25% samazināt darbinieku skaitu, par 10% griezt algas un mazināt pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas, tostarp skolēnu ēdināšanas izmaksas, liecina pašvaldības publicētā informācija.