Ekonomika
Valdība otrdien lēma no 1. jūlija līdz 2023. gada beigām atteikties no obligātā biodegvielas piejaukuma benzīnam un dīzeļdegvielai. Tādējādi degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.
Valdība otrdien apstiprināja tālākos soļus izmaiņām regulējumā sauszemes vēja parku attīstībai, kurus izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).
Straujā cenu kāpuma dēļ pieprasījums pēc pašvaldību mazdārziņiem nav mainījies. To Latvijas Radio noskaidroja, uzrunājot dažas vietvaras, kurās atbild – cilvēki netiecas paši izaudzēt kaut nelielu daudzumu zaļumu un dārzeņu, jo tas prasa lielus ieguldījumus. Tā vietā mazdārziņu īrnieki teritorijas sāk aktīvāk izmantot, lai atpūstos.
Valdība otrdien apstiprina jaunu aizdevumu programmu uzņēmējiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai, informēja Ekonomikas ministrijā. Vienlaikus valdība precizēja eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumus un pagarināja garantiju sniegšanas termiņu līdz 2022.gada beigām, lai turpinātu atbalstu eksportējošiem uzņēmējiem.
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnijā nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, taču paziņoja, ka plāno likmju paaugstināšanu jūlijā. Taču tirgus gaidāmo paaugstinājumu jau ir ierēķinājis un pašlaik redzams procentlikmju kāpums, intervijā Latvijas Radio pastāstīja “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
Līdz ar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistrētos televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem, kabeļtelevīzijas operatoriem nākas meklēt risinājumus, ar ko šos kanālus aizstāt. Aptaujātie komersanti neslēpa, ka klientu vidū valda arī neapmierinātība un ir arī tādi patērētāji, kas no pakalpojuma atsakās. Vienlaikus kabeļoperatori bažījās par pirātisma uzplaukumu, ņemot vērā informācijas vakuumu krievvalodīgai auditorijai.
Krievijas agresijas dēļ Ukrainā šogad iegūs par 40% mazāku graudaugu ražu nekā pagājušajā gadā. Vienlaikus turpinās jaunu pārtikas produktu eksporta ceļu meklējumi.
Pasažieru pārvadājumi pilsētās bez pašvaldību dotācijām nebūtu iespējami, norāda lielāko pilsētu pasažieru pārvadātāji. Biļešu cenas nereti sedz tikai pusi no brauciena cenas, bet straujais degvielas cenu kāpums vairs neļauj paļauties uz dotācijām, izmaksas ir pārāk augstas un uzņēmumi sāk optimizēt savu darbu.
Degvielas cena par litru šomēnes pārsniegusi divu eiro robežu. To, ka cenas varētu stabilizēties vai pat sarukt, nozarē neprognozē. Degvielas cenu kāpums ietekmējis autovadītāju braukšanas paradumus.
Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cena Latvijā pieauga par 10%, sasniedzot 201,72 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir augstākais vienas nedēļas rādītājs šajā gadā, liecina informācija "Nord Pool" mājaslapā.
Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām novērtējuši ar trim ballēm piecu ballu skalā. Tas izriet no jaunākā Ārvalstu investīciju vides indeksa datiem. Par labākajiem politiskajiem lēmumiem šajā periodā investori uzskata nodokļu politiku atsevišķos gadījumos, augstākās izglītības sistēmas reformu un finanšu sektora "kapitālo remontu". Savukārt investoru kritiku valdība un Saeima ir izpelnījusies darbaspēka problēmu nerisināšanas un publiskā sektora efektivitātes trūkuma dēļ.
Kriptovalūtas bitkoina vērtība pirmdien noslīdēja zem 25 000 ASV dolāru, kas ir pēdējos 18 mēnešos zemākais rādītājs.
Baltijā ir augstākā inflācija eirozonā. Savukārt starp trīs reģiona valstīm augstākā inflācija jau vairākus mēnešus pēc kārtas ir Igaunijā. To visvairāk ir veicinājis straujais energoresursu cenu kāpums, norādījuši eksperti. Dārdzības pieaugumu izjūt ierindas iedzīvotāji, kuriem nākas domāt par taupības pasākumiem. Savukārt Igaunijas valdībai jādomā, kā mazināt dārdzības ietekmi uz mājsaimniecību budžetu.
Izmaksu pieauguma dēļ pašvaldības uzņēmumam “Rīgas satiksme” līdz šī gada beigām nepieciešami papildu 3–5 miljonu eiro, ko cer saņemt kā kompensāciju no pašvaldības, intervijā Latvijas Radio pastāstīja "Rīgas satiksmes" vadītāja Džineta Innusa.
Pēc mežizstrādes darbu pabeigšanas cirsmā paliek ciršanas atliekas, kas noder kā malka, tāpēc AS „Latvijas valsts meži” ļauj tās vākt bez papildu maksas. Lai to darītu, iedzīvotājiem ir jāizņem speciālas bezmaksas atļaujas. Ņemot vērā kurināmā cenu kāpumu, iedzīvotāju interese par šīm atļaujām dažviet pat ir pieckāršojusies, norādīja “Latvijas valsts mežu” mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde.
Kavējoties ar bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmas ieviešanu, pārceļot tās ieviešanas laiku par diviem gadiem, Latvijas iedzīvotājiem liegta iespēja ietaupīt vismaz 16,6 miljonus eiro, aprēķinājusi Valsts kontrole. Turklāt sistēma, kas tiek ieviesta, ir ar aptuveni divreiz lielākām jaudām nekā bioloģisko atkritumu apjoms, ko rada iedzīvotāji. Tādēļ pieļautās kļūdas atkritumu saimniecībā Latvijas iedzīvotājiem varētu dārgi izmaksāt.
Svētdien Krievijas galvaspilsētā Maskavā durvis vēruši pirmie “jaunā” zīmola “McDonald’s” restorāni ar nosaukumu “Vkusno I Točka” jeb “Garšīgi un Punkts.”
Degvielas cenas šogad maijā Latvijā bija vidēji par 51,1% augstākas nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lietuvā valdība jau vienojusies par atbalstiem nākamajai apkures sezonai. Jau pagājušajā ziemā Lietuvas valdība noteica energoresursu cenu griestus un noteikusi tādus arī šogad. Lietuvas valsts budžetam tas izmaksās aptuveni 540 miljonus eiro.
Provizoriskie dati liecina, ka Eiropas vidējā inflācija maijā uzkāpusi līdz 8,1%, kas ir rekords un kas arī pārsniedz gaidīto. Eksperti gan norādījuši, ka augot arī algām, bet krietni lēnāk. Ko dara citu Eiropas valstu valdības, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
