Covid-19 pandēmijas smagi skārusi daudzas jomas un bez ietekmes tā, protams, nav atstājusi arī mazumtirdzniecības nozari. Lai gan dažām apakšnozarēm pandēmijas laiku izdevies pārciest salīdzinoši veiksmīgi, tikmēr citi pandēmijas dēļ gaismu tuneļa galā tā arī nesaskatīja, tādēļ nācās atlaist daudz darbinieku vai pat pārtraukt darbību. Runa ir par apģērbu un apavu tirgotājiem.
Ekonomika
Darba tiesību un citu pārkāpumu dēļ uzņēmumiem ir nācies atmaksāt Covid-19 atbalsta maksājumu, kas paredzēts apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Tā gadījies arī kafejnīcas "Sumbrs" īpašniekam Dagnim Darģim, kuram Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasa atmaksāt janvārī izmaksāto atbalstu 1700 eiro. VID šo lēmumu pamatoja ar to, ka pēc dažiem mēnešiem noskaidrojis, ka uzņēmums SIA “Sumbrs 1” sodīts ar naudas sodu 350 eiro par darba tiesību pārkāpumu.
Igauņi pērn ir retāk pirkuši alkoholu Latvijā, secināts Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūta veiktajā analīzē. Iepirkšanās kritums ir lielākoties saistīts ar akcīzes nodokļa samazināšanu Igaunijā, kā arī daļēji ar pandēmijas radītajiem ceļošanas ierobežojumiem.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “4. studija” vērsās skatītājs, kurš lūdza palīdzību noskaidrot, kāpēc, pārdodot savu lauksaimniecības zemi, par daļu no šīs teritorijas ir jāmaksā nodoklis.
Marts nācis ar pozitīvām ziņām autotirgū – par trešdaļu kāpis pārdoto mašīnu skaits, salīdzinot ar pērno martu. Turklāt rosība manāma arī jauno, ne tikai lietoto automašīnu segmentā, kur tirgojās arī stingro ierobežojumu laikā, jo daudziem braucamais ir nepieciešamība, nevis ekstra. Pamazām vērojami arī korporatīvo klientu darījumi, kas nozīmē, ka uzņēmēji sāk ieguldīt attīstībā, ļaujot domāt par optimisma atgriešanos. Tirgotāji gan pasmaida par valdības noteikumiem, jo esot amizanti, kad klients savu "Bentley" izvēlas, rokās turēdams iepirkumu groziņu.
Pagājušajā darba nedēļā Viļņā samazinājās degvielas cenas, Tallinā tās saglabājās stabilas, vienlaikus Rīgā neliels cenas kritums bija dīzeļdegvielai, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.
Vairāki simti uzņēmumu, kas darbojas Lielbritānijas banku un finanšu nozarē, ir pārvietojuši daļu sava biznesa, pārvietojuši personālu vai izveidojuši jaunas struktūras Eiropas Savienībā. Naudas apjoma ziņā tas nozīmē, ka no Londonas – viena no pasaulē lielākajiem finanšu centriem – aizplūdis aptuveni triljons mārciņu (1,15 triljoni eiro).
Ar Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (ICSID) šķīrējtiesas tribunāla spriedumu nolemts neturpināt šķīrējtiesas procesu lietā "Jevgeņijs Kazmins pret Latviju". Nolemts piedzīt no Ukrainas sabiedrības “KVV Group” līdzīpašnieka Jevgeņija Kazmina par labu Latvijas valstij visus ar šķīrējtiesas procesu saistītos izdevumus aptuveni 3,4 miljonus eiro apmērā, informēja Valsts kancelejā (VK).
Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) Latvijas plānā piedāvātās izmaiņas paredz kopējā finansējuma palielinājumu no 1,65 līdz 1,82 miljardiem eiro, liecina Finanšu ministrijas prezentācijas Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē. Panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem vairāk atbalstīt privāto, nevis publisko sektoru.
Mobilo sakaru operatora “Bite” grupas konsolidētais apgrozījums palielinājies par 5,5%, sasniedzot 120 miljonus eiro, informēja uzņēmums. Peļņa pirms procentu, nodokļu, amortizācijas atskaitījumiem pieaugusi līdz 40 miljoniem eiro, kas ir par 8,7% vairāk nekā gadu pirms tam.
Operatīvie dati liecina, ka aprīlī bezdarba līmenis nedaudz samazinājies un pašlaik tas ir 8,1% līmenī, LTV raidījumā “Rīta panorāma” pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Latvija varētu līdz mēneša beigām pieteikt labojumus Eiropas Komisijai februārī iesniegtajā valsts Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānam, bet lielajās komponentēs būtisku izmaiņu nebūšot un Latvija arī nepiekristu nodokļu palielināšanai, piektdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (“Jaunā Vienotība”) padomnieks Ints Dālderis.
Gada laikā, kas ir aizvadīts Covid-19 zīmē, investīciju apjoms ir krities mazāk nekā prognozēts pašā pandēmijas sākumā. Tomēr par nākotnes attīstību eksperti izsakās ar zināmām bažām. Galvenais jautājums ir par to, cik daudz naudas pēc pandēmijas būs atlicis uzņēmumu rīcībā un cik gribošas finansēt jaunus projektus būs, piemēram, bankas. Tāpat ir jautājumi, kur investīcijas tiks ieguldītas un vai tās ļaus virzīties uz Eiropas Savienības (ES) ilgi loloto mērķi 2050.gadā kļūt klimatneitrālai.
Vairums tirgotāju, ēdinātāju un sporta treneru pēdējo gadu pavadījuši dažādu Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu ēnā. Arī tie, kas saņem valsts atbalstu, vēlas atsākt darbu un nebeidz meklēt veidu, kā to darīt.
Lauksaimnieki, kuri laukstrādniekus sezonas rakstura darbos nodarbina no 1. aprīļa līdz 30. novembrim, iedzīvotāju ienākuma nodokli no šo darbinieku algām var maksāt 15% apmērā, bet ne mazāk kā 0,70 eiro par katru nodarbināšanas dienu, informēja Finanšu ministrija.
Valsts AS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināta līdzšinējā uzņēmuma vadītāja Laila Odiņa, informēja uzņēmumā.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto negatīvo ietekmi, Latvijas lidsabiedrības “airBaltic” grupa 2020. gadu noslēdza ar ieņēmumu kritumu par 72% un 264,6 miljonu eiro zaudējumiem, liecina a aviokompānijas informācija medijiem.
2021.gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 45,2 tūkstošus ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 71% mazāk nekā 2020.gada februārī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 85,4 tūkstošus nakšu, kas ir par 72,1 % mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri.
Turpmāk pašvaldības savos saistošajos notiekumos varēs paredzēt teritorijas, kurās aizliegts organizēt azartspēles, paredz Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Azartspēļu likumā.
Pandēmijas laiks ir piebremzējis daudzu jomu attīstību. Starp tām ir arī investīcijas un, lai gan kritums nebūt nav tāds, par kādu daudzi bažījās, Covid-19 krīzei sākoties, zināms robs investoru aktivitātēs ir iecirsts. Turklāt tieši pandēmijas laiks parādīja, ka ir virkne jomu - pirmkārt jau daudzu procesu automatizēšana -, kur investīcijas ir akūti nepieciešamas. Grūdienu investīcijām grasās dot arī Eiropas Savienība (ES). Kamēr galveno uzmanību pašlaik piesaista ES Atveseļošanas un noturības mehānismam iesniegto dalībvalstu plānu vētīšana, startam gatavojas vēl viens atbalsta instruments – programma “InvestEU”.
Jaunākie
Interesanti