Ekonomika
Latvijas Banka ir sākusi apkopot un publicēt regulāru pārskatu par noguldījumu un kredītu procentu likmēm Latvijā un eirozonā grafiku formātā, ko atjaunos reizi mēnesī, informēja Latvijas Banka.
Mobilajiem telefoniem būtu jākalpo ilgāk nekā tikai divus gadus. Tā uzskata daudzi Eiropas Parlamenta deputāti. Tāpēc ceturtdien viņi gatavojas spert soli tuvāk, lai apstiprinātu likumprojektu, kas paredz efektīvāku cīņu pret priekšlaicīgu ierīču nolietojumu. Tāpat jaunais likumprojekts mudinās ražotājus piedāvāt ilgāku preču garantiju, nekā nosaka likums.
Brīvpusdienām būtu jābūt pieejamām visās izglītības iestādēs, lai netiktu šķiroti bērni pēc to vecāku rocības, un pārtikas produktiem jābūt Latvijā audzētiem, tā diskusijā "Bērnu ēdināšanas sistēmas transformēšana Latvijā" izteicās zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts"). Zemkopības ministrijas aprēķini rāda, ka brīvpusdienas visiem skolēniem ar Latvijā audzētu pārtiku varētu izmaksāt ap miljardu eiro gadā.
Eiropas Savienības (ES) otra augstākā tiesa trešdien atcēlusi Eiropas Komisijas (EK) lēmumu apstiprināt Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" glābšanas plānu.
Trešdien, 10. maijā, no plkst. 14. līdz 16 Latvijas Banka rīko ekspertu sarunu "Finanšu pratība un labklājība. Kā panākt izrāvienu?".
2023. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,96 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 4,6% mazāk nekā pirms gada. Pēdējo reizi ārējās tirdzniecības apgrozījums samazinājās 2021. gada janvārī salīdzinājumā ar to pašu mēnesi pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība septiņu gadu laikā nav mainījusies. Šajā laika posmā ir uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret finanšu pratību, bet pasliktinājušās zināšanas par to, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše.
Lai gan Latvijā azartspēļu reklāma ir aizliegta, tā ir redzama gan interneta portālos, gan televīzijas kanālos. Latvijas Radio aptaujātie eksperti atzina, ka patlaban azartspēļu reklāmas aizliegums nepilda funkciju, turklāt, lai arī reklāmas aizlieguma pārkāpšana būtu jāuzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), tas netiek darīts, jo centram trūkst resursu un tam ir citas prioritātes. To savukārt izmanto azartspēļu organizētāji, kuri var viegli atrast apkārtceļus, kā tomēr gan internetā, gan televīzijā reklamēties un par sevi potenciālajiem klientiem pastāstīt.
Gadu pēc Krievijas kara raisītajām tā sauktajām šoka cenām tagad var secināt, ka lielākajai daļai pārtikas produktu tās krītas. Samazināšanās Latvijā gan notiek ar krietnu nobīdi laikā, nekā tas vērojams pasaulē, bet eksperti prognozē cenu kritumu arī turpmāk, gan nesasniedzot pirmskara līmeni. Pārtikas nenormālā sadārdzināšanās nu redzama arī pirmajos pieejamajos uzņēmumu gada pārskatos – būtiski auguši apgrozījumi un peļņas rādītāji.
Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" parakstījusi 40 miljardus ASV dolāru vērtu līgumu ar ASV aviobūves milzi "Boeing" par 300 jaunu "Boeing 737-MAX-10" modeļa lidmašīnu piegādi. Ņemot vērā darījuma apmēru, tam būs jāsaņem akcepts no uzņēmuma akcionāriem, kuri uz kopsapulci sanāks 14. septembrī.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) rosinājusi kompetences centriem pārskatīt Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda atbalstam pieteiktos projektus, kur konstatēts interešu konflikta risks, to diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa. Uz interešu konflikta risku iepriekš norādīja Eiropas Komisija (EK), brīdinot – ja problēma netiks novērsta, ES finansējums var iet secen.
Latvija un Igaunija plāno vienoties par sadarbību dabasgāzes piegādes nodrošināšanai krīzes apstākļos, medijiem pēc valdības sēdes pavēstīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Lietuvas parlaments otrdien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma valdības ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu, lai aizsardzības, civilās un militārās infrastruktūras projektiem papildus iegūtu vairāk nekā 400 miljonus eiro.
Patērētāju (nebanku) kreditēšanas licencētie tirgus dalībnieki 2022. gadā ar patērētājiem noslēdza 943 690 jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 664,56 miljonu eiro apmērā, kas skaitliski ir par 22 540 darījumu jeb 2,45% vairāk un summas izteiksmē par 84,37 miljoniem eiro jeb 14,54% vairāk nekā 2021. gadā. Šī summa – 664,56 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") rosinās diskusijas par valsts kapitālsabiedrību daļu kotēšanu biržā, bet tikmēr Igaunijā un Lietuvā jau vairākus gadus jebkuram ir iespēja iegādāties lielu valsts uzņēmumu vērtspapīrus. Tas veicinājis gan šo kapitālsabiedrību, gan ekonomikas un sabiedrības izaugsmi, norādīja biržas "Nasdaq Riga" vadītāja.
Pērn mobilā interneta lietotājs patērējis vidēji 42 GB mēnesī – par 18% vairāk nekā 2021. gadā, bet zvanu minūšu ilgums un nosūtīto īsziņu skaits samazinājies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati par elektronisko sakaru komersantu rādītājiem 2022. gadā. Pērn Latvijā bija 2,2 miljoni mobilā interneta pieslēgumu.
Aizvadītajās brīvdienās piedzīvotas salnas, kad vietām termometra stabiņš noslīdēja pat līdz -7 grādiem. Daudzas ogu un augļu saimniecības secina, ka vietām ir pat 80%–90% ražas zudumi. Augļkopju asociācija plāno vērsties pēc palīdzības Zemkopības ministrijā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") rosinās valdībā spriest par valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā, lai gan pagaidām par šo jautājumu koalīcijā nav vienprātības.
Eiropas Savienība (ES) gatavojas pieņemt nākamo, jau 11. sankciju kārtu pret Krieviju, lai ierobežotu tās iespējas turpināt agresiju pret Ukrainu. Zināms, ka šajā sankciju kārtā ES plāno īpaši vērsties pret trešo valstu uzņēmumiem, kas palīdz Krievijai apiet līdz šim noteiktās sankcijas.
Latvijas rūpniecībā šā gada martā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, lielākais apjomu pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Kopējais rūpniecības produkcijas apjoms 2023. gada martā, salīdzinot ar 2022. gada martu, pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās gan saruka – 6,3% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
