Jūnijā notikušajā vētrā radīto postījumu dēļ apdrošinātājiem pieteiktas atlīdzības aptuveni miljona eiro apmērā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atklāja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Ekonomika
No valsts budžeta programmas, kur ir paredzēta nauda neparedzētiem gadījumiem, bankrotējušās tūrisma kompānijas "Prieks tūre” klientiem plānots izmaksāt vairāk nekā 160 000 eiro. Pērn uzņēmumā radās likviditātes problēmas un viņi nespēja pildīt savas saistības un sniegt tūrisma pakalpojumus. Savukārt jaunā Eiropas direktīva paģērē, ka dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību augstākajā līmenī, tāpēc ir izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuri šādā gadījumā ļauj lemt par zaudējumu atmaksu no valsts budžeta.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro no partijas „KPV LV” nenožēlo savu lēmumu atlaist "Latvenergo" padomi un iecelt jaunu pagaidu padomi. Ministrs uzskata, ka pagaidu padomes locekļi ir kompetenti, kaut gan atzina – iecelšanas nianses ir diskutējamas. Ekonomikas ministrija patlaban izstrādā "Latvenergo" padomes locekļu amata konkursa nolikumu un paredzams, ka konkurss tiks izsludināts tuvākajā laikā.
Akcīzes samazinājums alkoholam nav pareizs ilgtermiņa risinājums, un līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai jāsaprot, kā iespējams vienoties ar igauņiem, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica bijušais iekšlietu ministrs, Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
Liepājas lidostā iecerēts būvēt jaunu pasažieru termināli, kas varētu izmaksāt apmēram divus miljonus eiro, pavēstīja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes Biznesa attīstības daļas vadītājs Gints Ginters.
Lai Latvijā varētu attīstīt ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību, nepieciešams mainīt novecojušo augstskolu pārvaldības modeli, intervijā Latvijas Radio stāstīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) izpilddirektors Mārtiņš Panke.
Jāņa dēls un Jāņa tēvs arī ir Jānis. Taču neparasti viņi ir nevis ar vārdu, kas atkārtojas paaudzēs, bet ar virzienu, kuru izvēlējusies viņu zemnieku saimniecība. Lielplatones “Trubenieki” audzē Latvijai netipisku kultūru – šitaki sēnes. Un nu dzimtas bizness uzņēmis apgriezienus, visu gadu verot durvis tūristiem un cienājot viņus ar šitaki zupu.
Bez skaidras vīzijas par nākotni palikusi lidosta un lidlauks “Spilve”, kurā šobrīd darbojas mazās aviācijas entuziasti. Aviācijai nepieciešamais īpašums pieder Rīgas pašvaldībai, ko pārvalda “Rīgas nami”, Rīgas domes Īpašuma departaments, kā arī Rīgas brīvosta. Turklāt “Rīgas nami”, kas ievērojamu daļu no lidostas iznomājuši, atteikušies no izsolē prasītās un līgumā iekļautās aviācijas funkcijas nodrošināšanas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagarinājis embargo pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm līdz nākamā gada beigām. Tā ir atbilde uz Eiropas Savienības pagājušās nedēļas lēmumu pagarināt sankcijas pret Krieviju saistībā ar agresiju Ukrainā.
Līgo svētkos Burtnieku novada “Varšavās” pie ozolu vainagiem tika divi Jāņi – tēvs Jānis Dzirkalis un dēls Jānis Paulis Dzirkalis. “Varšavas” ir ģimenes saimniecība, kurā audzē zemenes, tāpēc šis ir arī aktīvs darba laiks. Pirms līgošanas saimniekiem vēl bija jāpagūst nolasīt gatavās ogas, lai jau vakarā lauku sētā uzņemtu ciemiņus.
Vienāda iepakojuma, bet atšķirīga satura un kvalitātes produkti joprojām Eiropā ir realitāte. Taču Eiropas Komisijas publiskotais pētījums parāda, ka šīs atšķirības nav īpašas tikai Austrumeiropai. Tās vērojamas teju visās Eiropas Savienības valstīs.
Koalīcijas nodokļu politikas plānošanai izveidotajā attīstības komitejā paredzēts turpināt apspriest turpmāko iespējamo politiku nākamajiem gadiem attiecībā uz vairākiem nodokļu veidiem, liecina sākotnēji iecerētais jautājumu izskatīšanas plāns.
30 tūkstoši eiro ik mēnesi un 70 tūkstoši eiro reizi gadā. Tāds ir balvu fonds čeku loterijai, kas sāksies jau pēc nedēļas – 1.jūlijā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) cer, ka šī loterija mainīs iedzīvotāju paradumus un turpmāk cilvēki daudz apzinīgāk par saņemtajām precēm un pakalpojumiem pieprasīs čekus. Jau iespējams apskatīt un izpētīt interneta mājaslapu cekuloterija.lv, kurā čekus būs jāreģistrē.
Lai klātienē apskatītu ārvalstu investoriem piedāvājamās telpas un zemes gabalus jaunu ražotņu izveidei, šonedēļ Liepāju apmeklēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji. Viņi atzīst, ka piesaistīt investorus nav vienkārši un tas ir ilgs process. Taču, piemēram, Dānijas un Zviedrijas uzņēmēji jau novērtējuši Latvijas iedzīvotāju strādāšanas ātrumu un kvalitāti, tāpēc Liepājā izveidojies lielākais skandināvu klasteris Latvijā.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jeb regulatoram nav izdevies ierobežot AS "Rīgas siltums" plānoto tarifu kāpumu, un no 1. augusta maksa par apkuri lielākajai daļai rīdzinieku ievērojami pieaugs. Regulatora ieskatā, apkures tarifa pieaugums ir pārāk liels. Tiesa, lai arī jaunais tarifs noteikts uz nākamajiem diviem gadiem, regulators sola to pārskatīt un, iespējams, samazināt ievērojami ātrāk.
2017.gadā piedzīvotais obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jeb OCTA cenu kāpums bija pamatos – preses konferencē uzsvēra Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Atbildot Konkurences padomes izteiktajiem pārmetumiem par pārlieku caurskatāmo OCTA polišu cenu sistēmu, viņš norādīja, ka jebkurš komersants sevi salīdzina ar konkurentu.
Finanšu ministrija (FM) samazinājusi Latvijas nākamā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi no iepriekš lēstajiem 3% līdz 2,8%, liecina FM sniegtā informācija.
Vides pārraudzības valsts birojs 29. jūnijā un 6. jūlijā rīkos sākotnējās sabiedriskās apspriešanas par AS "Skulte LNG Terminal" sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecības ietekmes uz vidi novērtējumu, liecina biroja publiskotā informācija.
Ekonomikas ministrija un Latvijas jaunuzņēmumu asociācija “Startin.lv” rīko ekspertu diskusiju ciklu #21gsLatvija, kura ietvaros meklēs risinājumus un pārrunās tēmas, kas aktuālas Latvijas starptautiskās konkurētspējas attīstībai, fokusējoties uz digitālo ekonomiku. Otrā diskusija, piektdien, 21.jūnijā, būs par valsts tēla lomu eksportā un uzņēmējdarbības vides konkurētspējā “Latvijas zīmols”.
Latvijā ir vairāk nekā 50 000 Jāņi un nepilni 11 000 Līgu, un šo abu latvisko vārdu īpašnieki gana bieži sastopami arī uzņēmumu īpašnieku un vadītāju rindās. Saskaņā ar aprēķiniem Jāņiem pieder 9301 uzņēmums, bet Līgām – 836, informē "Lursoft".
Jaunākie
Interesanti