Sadaļas Sadaļas
Ekonomika
Mazumtirdzniecība pasaulē pērn piedzīvoja vēl nebijušus kritumus
Covid-19 pandēmijas smagi skārusi daudzas jomas un bez ietekmes tā, protams, nav atstājusi arī mazumtirdzniecības nozari. Lai gan dažām apakšnozarēm pandēmijas laiku izdevies pārciest salīdzinoši veiksmīgi, tikmēr citi pandēmijas dēļ gaismu tuneļa galā tā arī nesaskatīja, tādēļ nācās atlaist daudz darbinieku vai pat pārtraukt darbību. Runa ir par apģērbu un apavu tirgotājiem.
Sods par darba tiesību pārkāpumu sen samaksāts, bet tā dēļ kafejnīcai atņem Covid-19 atbalstu
Darba tiesību un citu pārkāpumu dēļ uzņēmumiem ir nācies atmaksāt Covid-19 atbalsta maksājumu, kas paredzēts apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Tā gadījies arī kafejnīcas "Sumbrs" īpašniekam Dagnim Darģim, kuram Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasa atmaksāt janvārī izmaksāto atbalstu 1700 eiro. VID šo lēmumu pamatoja ar to, ka pēc dažiem mēnešiem noskaidrojis, ka uzņēmums  SIA “Sumbrs 1” sodīts ar naudas sodu 350 eiro par darba tiesību pārkāpumu.
Igauņi retāk pērk alkoholu Latvijā
Igauņi pērn ir retāk pirkuši alkoholu Latvijā, secināts Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūta veiktajā analīzē. Iepirkšanās kritums ir lielākoties saistīts ar akcīzes nodokļa samazināšanu Igaunijā, kā arī daļēji ar pandēmijas radītajiem ceļošanas ierobežojumiem.
Autotirgotājos atgriežas optimisms; uz salonu pēc jauna auto jādodas ar iepirkumu groziņu
Marts nācis ar pozitīvām ziņām autotirgū – par trešdaļu kāpis pārdoto mašīnu skaits, salīdzinot ar pērno martu. Turklāt rosība manāma arī jauno, ne tikai lietoto automašīnu segmentā, kur tirgojās arī stingro ierobežojumu laikā, jo daudziem braucamais ir nepieciešamība, nevis ekstra. Pamazām vērojami arī korporatīvo klientu darījumi, kas nozīmē, ka uzņēmēji sāk ieguldīt attīstībā, ļaujot domāt par optimisma atgriešanos. Tirgotāji gan pasmaida par valdības noteikumiem, jo esot amizanti, kad klients savu "Bentley" izvēlas, rokās turēdams iepirkumu groziņu.
Pētījums: pēc breksita no Londonas aizplūdis vairāk nekā triljons mārciņu
Vairāki simti uzņēmumu, kas darbojas Lielbritānijas banku un finanšu nozarē, ir pārvietojuši daļu sava biznesa, pārvietojuši personālu vai izveidojuši jaunas struktūras Eiropas Savienībā. Naudas apjoma ziņā tas nozīmē, ka no Londonas – viena no pasaulē lielākajiem finanšu centriem – aizplūdis aptuveni triljons mārciņu (1,15 triljoni eiro).
Starptautiskā šķīrējtiesa no «KVV Group» īpašnieka par labu Latvijai piedzen 3,4 miljonus eiro
Ar Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (ICSID) šķīrējtiesas tribunāla spriedumu nolemts neturpināt šķīrējtiesas procesu lietā "Jevgeņijs Kazmins pret Latviju". Nolemts piedzīt no Ukrainas sabiedrības “KVV Group” līdzīpašnieka Jevgeņija Kazmina par labu Latvijas valstij visus ar šķīrējtiesas procesu saistītos izdevumus aptuveni 3,4 miljonus eiro apmērā, informēja Valsts kancelejā (VK).
Latvijas «ES finanšu potes» labojumos FM palielina ieceres līdz 1,82 miljardiem eiro
Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) Latvijas plānā piedāvātās izmaiņas paredz kopējā finansējuma palielinājumu no 1,65 līdz 1,82 miljardiem eiro, liecina Finanšu ministrijas prezentācijas Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē. Panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem vairāk atbalstīt privāto, nevis publisko sektoru.
Dālderis: Ekonomikas atveseļošanas plāna labojumu EK iesniegs drīz; nodokļu celšanai nepiekristu
Latvija varētu līdz mēneša beigām pieteikt labojumus Eiropas Komisijai februārī iesniegtajā valsts Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānam, bet lielajās komponentēs būtisku izmaiņu nebūšot un Latvija arī nepiekristu nodokļu palielināšanai,  piektdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (“Jaunā Vienotība”) padomnieks Ints Dālderis.
Skaitļi un fakti: Par investīciju plūsmu atjaunošanos eksperti bažīgi
Gada laikā, kas ir aizvadīts Covid-19 zīmē, investīciju apjoms ir krities mazāk nekā prognozēts pašā pandēmijas sākumā. Tomēr par nākotnes attīstību eksperti izsakās ar zināmām bažām. Galvenais jautājums ir par to, cik daudz naudas pēc pandēmijas būs atlicis uzņēmumu rīcībā un cik gribošas finansēt jaunus projektus būs, piemēram, bankas. Tāpat ir jautājumi, kur investīcijas tiks ieguldītas un vai tās ļaus virzīties uz Eiropas Savienības (ES) ilgi loloto mērķi 2050.gadā kļūt klimatneitrālai.
Sezonas laukstrādniekiem – atvieglots algas nodokļu režīms
Lauksaimnieki, kuri laukstrādniekus sezonas rakstura darbos nodarbina no 1. aprīļa līdz 30. novembrim, iedzīvotāju ienākuma nodokli no šo darbinieku algām var maksāt 15% apmērā, bet ne mazāk kā 0,70 eiro par katru nodarbināšanas dienu, informēja Finanšu ministrija.
«airBaltic» zaudējumi pērn sasniedza 264,6 miljonus eiro
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto negatīvo ietekmi, Latvijas lidsabiedrības “airBaltic” grupa 2020. gadu noslēdza ar ieņēmumu kritumu par 72% un 264,6 miljonu eiro zaudējumiem, liecina a aviokompānijas informācija medijiem.
Skaitļi un fakti: Investīciju audzēšanai Eiropā sāks darboties «InvestEU»
Pandēmijas laiks ir piebremzējis daudzu jomu attīstību. Starp tām ir arī investīcijas un, lai gan kritums nebūt nav tāds, par kādu daudzi bažījās, Covid-19 krīzei sākoties, zināms robs investoru aktivitātēs ir iecirsts. Turklāt tieši pandēmijas laiks parādīja, ka ir virkne jomu - pirmkārt jau daudzu procesu automatizēšana -, kur investīcijas ir akūti nepieciešamas. Grūdienu investīcijām grasās dot arī Eiropas Savienība (ES). Kamēr galveno uzmanību pašlaik piesaista ES Atveseļošanas un noturības mehānismam iesniegto dalībvalstu plānu vētīšana, startam gatavojas vēl viens atbalsta instruments – programma “InvestEU”.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt