Zemnieku saimniecībā "Rudeņi", kas rosās Zemgales līdzenuma dienviddaļā, netālu no Bērvircavas, sākusies pavasara darbu duna. Darbs pamatīgs: jāapsēj 100 hektāri šīs kultūras.
"Šodien arī doma ir pabeigt, tad vēl ir paredzēts sēt jau nākamnedēļ – sākam zālājus sēt, un tad vēl pēc kaut kādām divām nedēļām sēsim jau kukurūza arī," sacīja zemnieku saimniecības "Rudeņi" īpašnieks Toms Kņope.
Lai arī daudziem šķiet, ka šogad pavasaris ir agrs, zemnieks saka: tā nav, tas pats vien ir, kas pērn. Laikapstākļi arī nebiedē – Kņope ir apdrošinājies. Vairāk biedē neskaidrība augšgalā, kā pats saka: ko atkal jaunu izdomās valdība un kādas vēl regulas gaidāmas no Eiropas Savienības.
"Plus/mīnus hektārs izmaksā, atkarībā no kultūras un laikapstākļiem, līdz pat, varētu teikt, 300 eiro hektārā. Es teiktu, vairāk tagad ir neparedzamā politika, kad mēs neko nevaram paredzēt, kādi būs tie apstākļi un tā tālāk," teica zemnieks.
Domājot par ražu un izdevumiem, lauksaimnieks atzina – ir jau noslēgti līgumi par jaunās ražas daļu; apcirkņos gan stāv vēl pērnā gada graudi: arī tie ir jāpārdod. Kāda būs raža – to neviens prognozēt nevar.
Šogad sēja visagrāk sākta Zemgalē un Kurzemē, pārējie reģioni laikapstākļu dēļ vēl nogaida.
"Šobrīd ir apgrūtināts sējas sākums biežu nokrišņu un pārmitrās augsnes dēļ. Problēmas ir ar sēšanas apjomiem, jo daudzviet, sevišķi Vidzemē un Latgalē, kailsala dēļ daudz iesēto ziemāju ir gājuši bojā," atzina "Zemnieku saeimas" pārstāvis Sandis Liepa.
Precizējums
Precizēta pēdējā rindkopa: aptuveni 1,2 miljoni hektāru ir aramzeme, nevis pieder ārzemniekiem.
Lauku atbalsta dienestā atbalstu pieteiktā platība sējai ir nepilni 1,8 miljoni hektāru, no kuriem absolūtais vairums – aptuveni 1,2 miljoni hektāru – ir aramzeme.
