Ekonomika
Šī gada budžets Preiļu novada pašvaldībai būs 32 miljonu eiro apmērā. Visam naudas nepietiks – trūks līdzekļu lauku ceļiem un pašvaldības policijas tehniskajam aprīkojumam. Viena no budžeta prioritātēm vietvarai būs Preiļu pils pārbūves pabeigšana, lai nākamgad varētu pilnībā vērt vaļā pils durvis apmeklētājiem. Domes opozīcijas deputāti šādu budžetu neplāno atbalstīt, arī daļai iedzīvotāju ir šaubas par šādu prioritāti un aizņēmumu tai.
Rīgas ielās pirmdien lauksaimnieku ar traktoriem nav – galvaspilsētā plānotie protesti uz laiku ir atcelti. Zemnieki gandarīti par dažādu problēmu izkustināšanu no vietas un sola vēl cīnīties, lai arī nākamgad spēkā paliktu samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem.
Cik pievilcīga Latvija pērn bijusi ārvalstu investoriem? Salīdzinot ar 2022. gadu, investīciju apjoms audzis par 30%. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) dati liecina, ka pērn realizēti 46 investīciju projekti un piesaistītas ārvalstu investīcijas gandrīz 619 miljonu eiro apmērā, radītas 2500 jaunas darba vietas.
Jauns dzīvojamais fonds ir viens no izaicinājumiem Liepājai. Kaut arī iespējams iegādāties mājokļus, tomēr jaunu projektu būvniecība notiek ļoti gausi. Meklējot risinājumu, Liepājā tiks piedāvātas moduļu mājas. Pirmo tās versiju radījis vietējais Liepājas ražotājs SIA "VIA–S houses". Uzņēmēji cer, ka līdzšinējā eksporta pieredze varētu palīdzēt arī pašmāju projektu īstenošanā, piedāvājot jau gatavu, nokomplektētu dzīvojamo māju ar zemi. Vai tas varētu būt grūdiens jaunu projektu attīstībā, un kādas tendences novērojamas Liepājā?
Valstij piederošajai aviokompānijai "airBaltic" atlicis pusgads, lai rastu 200 miljonus eiro, ko atmaksāt pirms pieciem gadiem emitēto obligāciju pircējiem. Tas esot izdarāms, taču aizņemšanās kompānijai, visticamāk, izmaksās dārgi, norāda finanšu jomas pārzinātāji. "airBaltic" vadītājs Martins Gauss intervijā pauda pārliecību, ka uzņēmums naudu spēs piesaistīt, taču neizslēdza arī, ka valstij kā akcionāram var nākties iesaistīties.
Viena no lauksaimnieku protestos paustajām prasībām ir "birokrātijas mazināšana", galvenokārt ar to domājot lauksaimniecības datu bāzu vienkāršošanu un mazāk prasību pēc atskaitēm. Taču ir kāda sadaļa, kurā kontrole patiesībā esot nepietiekama – vismaz tā uzskata Eiropas Prokuratūra (EPPO). Tie ir privātā sektora iepirkumi, kuriem līdzekļi nāk no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, tāpēc tā uzskatāma par nodokļu maksātāju naudu. Ja ir aizdomas par krāpšanu, Lauku atbalsta dienests (LAD) līdzfinansējumu aptur. EPPO gan atzīst – zemnieku gadījumi, kas nonākuši tās redzeslokā, visticamāk, ir aisberga pati smaile.
Nav lauksaimnieku – nav pārtikas – nav nākotnes! Starptautiskajam lauksaimnieku sauklim pievienojušās arī Latvijas organizācijas. Kamēr "Zemnieku saeima" sauca ielās lauksaimniekus ar traktoriem, citi izvēlējās mierīgāku taktiku. Arī intereses ir atšķirīgas – vieni liek uzsvaru uz Krievijas graudu importa aizliegumu un to, ka nevajag prasīt tik daudz atskaišu, citi - mainīt nodokļu politiku lauksaimniecībā.
Zemnieku protestiem Latvijā pagaidām pauze, bet lauksaimnieki pierobežā lēš, ka ar biedrības "Zemnieku saeima" izvirzītajām prasībām nepietiek. Latgalē uzskata – jāpārskata subsīdiju pārdales mehānisms. Attīstību pierobežā kavē garais ceļš uz Rīgu un ostām, kā arī banku skatījums – pierobežā ieguldītajam esot daudz mazāka vērtība nekā tam, kas tuvāk valsts ekonomiskajam centram.
Pēc tam, kad klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) piektdien, 9. februārī, aicināja valsts AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) kapitāla daļu turētāja pārstāvi izvērtēt uzņēmuma Revīzijas komitejas locekļu atbilstību ieņemamajam amatam, atkāpies Revīzijas komitejas loceklis Ivars Blumbergs.
2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 18,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā – par 26,8%, specializētajos būvdarbos – par 17,8% un inženierbūvniecībā – par 10,8%.
Latvijas eksporta vērtība 2023. gadā veidoja 18,94 miljardus eiro, kas ir par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2% mazāk nekā 2022. gadā, bet importa vērtība bija 23,2 miljardi eiro, kas savukārt ir samazinājums par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.