Ekonomika
Kamēr politiķi vēl tikai runā par iespējamu sankciju noteikšanu mangāna rūdai, jūtamu efektu uz šo kravu kustību caur Latviju atstājis pašas Krievijas lēmums nacionalizēt lielāko rūdas saņēmēju – Čeļabinskas elektrometalurģijas kombinātu. Latvijas uzņēmumiem ar šo rūpnīcu saistītu kravu apkalpošana nu kļuvusi problemātiska pret Krieviju noteikto sankciju dēļ, secina LTV raidījums "De facto". Tiesa, šī nav vienīgā rūpnīca Krievijā, kas mangāna rūdu saņem caur Latviju.
Pūpoli, līdzās krāsainām olām un šūpolēm, ir vieni no Lieldienu svētku simboliem. Pūpolsvētdienā ar "pūkainām aitiņām" klātiem zariem veselības pērienu saņem daudzi pieaugušie un bērni. Tāpat pūpoli ir neatņemams svētku galda rotājums. Kas ir pūpols un kā atrast īsto pūpolu, ko iestādīt dārzā, zina stādu audzētavas "Sakstagals" saimniece Zaiga Graudiņa, kuras lielajā dažādu stādu kolekcijā ir ne tikai sudrabainie, bet arī rozā un īsu brīdi pat melnie pūpoli.
Kā notiek pirkšanas-pārdošanas process, ja iegādājamies nekustamo īpašumu, automašīnu vai kādu citu lielāku pirkumu? Parasti vispirms tiek sastādīts pirkuma līgums, pircējs iepazīstas ar nosacījumiem un uz līguma pamata samaksā pārdevējam naudu. "4. studijas" skatītājs Aigars ir ļoti pārsteigts, ka, izrādās, mēdz būt situācijas, kad šī lietu kārtība ir citādāka. Turklāt – slēdzot pirkuma līgumu ar pašvaldību.
Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").
Lielākās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) – biedri ar 281 balsi "par" un 12 balsīm "pret" par tās padomes vadītāju uz ceturto termiņu pārvēlējuši Aigaru Rostovski, kurš šajā postenī ir kopš 2015.gada. Viņš par vienu no galvenajiem izaicinājumiem uzskata ģeopolitisko situāciju un birokrātijas mazināšanu.
Latvijā šobrīd ir seši komersanti, kas izveidojuši pakomātu tīklus – "Omniva", "DPD", "Latvijas pasts", "Venipak", "Itella" un "Unisend Latvija". Kā liecina sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopotie dati, pērnā gada pirmajā pusgadā 1172 pakomātos nosūtīti un saņemti 13,3 miljoni paku un gandrīz puse no paku sūtījumiem sūtīti Latvijas robežās. Pakomātu skaits ar katru gadu palielinās, un uzņēmēji domā par jaunu pakalpojumu ieviešanu, piemēram, no marta daļā Latvijas Pasta pakomātu varēs nosūtīt arī vēstules.
Veikalos pārdotās bioloģiskās pārtikas īpatsvars joprojām ir neliels, tikmēr, piemēram, graudu pārstrādē pieprasījums pēc ekoloģiskiem graudiem patlaban ir liels. Arī bioloģiskās lauksaimniecības nozare pērn saskārusies ar vairākiem izaicinājumiem, bet par vienu no nākotnes prioritātēm "zaļās" saimniecības sauc godīgu samaksu par produkciju kopējā pārtikas ķēdē.
Gada sākumā ģenerālprokurors Juris Stukāns Rīgas domei nosūtīja iesniegumu, lai pašvaldība atceļ gandrīz 6 miljonu vērtu darījumu ar lietuviešu investoru par lidostai pieguļošu zemes gabalu pārdošanu. Nauda sen jau iztērēta, reputācija sabojāta, turklāt daļai deputātu un ierēdņu tagad draud lielas nepatikšanas.
Pieaugot spiedienam uz tranzītkravu pārvadājumu aizliegšanu uz Krieviju un Baltkrieviju, pieaug bažas gan par plānotajiem nodokļu ieņēmumiem, gan iespējamo bezdarba pieaugumu. Politiķi ir piesardzīgi, runājot par striktiem lēmumiem attiecībā uz tranzīta pārtraukšanu, un cer uz Eiropas Savienības sankcijām. Savukārt ekonomisti saka – Krievijas ietekme uz valsts ekonomiku pēdējos gados gājusi mazumā.
Sankcijām pakļautu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu nekustamajam īpašumam Latvijā piemēros nodokļa likmi 10% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Pašvaldības lielāko daļu ieņēmumu no šī paaugstinātā nodokļa novirzīs ukraiņu atbalstam, paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi.