Ekonomika
Dronus Latvijas tautsaimniecībā izmanto aizvien plašāk
Latvijā strauji attīstās dronu jeb bezpilota gaisa kuģu sistēmu nozare. Pie tam dronus izmanto ne tikai izklaidei – fotogrāfiju izgatavošanai vai TV un kino filmēšanai, bet daudzās ekonomikas nozarēs – lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, nekustamajos īpašumos, celtniecībā, enerģētikā un citās. Droniem nav nepieciešams veidot jaunu infrastruktūru un, piemēram, mežsaimniecībā drons, apsekojot izcirtumus, iepriekš cilvēka veikto darbu padarīs daudz ātrāk un precīzāk.
«Latvijas finieris» iegulda divus miljonus eiro betulīna ražotnes izveidē
Turpinot efektīvu dabas resursu apgūšanu, ceturtdien, 5. maijā, bērza saplākšņa ražotāja AS "Latvijas finieris" oficiāli atklāja pirmo betulīna ražotni Latvijā. Betulīns ir balta pulverveida viela, ko iegūst no bērza tāss. Šo vielu izmanto pārtikas bagātinātāju, kosmētikas ražošanā un farmācijā. Potenciāli ir arī citi pielietojumi.
Atklāts Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojums (papildināts)
No maija sākuma arī dabasgāzes pārvades jomā Baltija ir savienota ar pārējo Eiropas Savienību (ES). Ceturtdien, 5. maijā, ar svinīgu ceremoniju Lietuvā tika atklāts dabasgāzes starpsavienojums starp Poliju un Lietuvu. Tas nozīmē krietni lielākas tehniskās iespējas gāzes piegāžu dažādošanā.
ASV ekspertu audits varētu pavērt iespējas lidojumiem no Rīgas uz ASV
Meklējot arvien jaunus veidus, lai palielinātu aviācijas pasažieru plūsmas, lidsabiedrības visā pasaulē meklē jaunas sadarbības iespējas. Un jaunus tirgus meklē arī Latvija, kurā ieradušies speciālisti no Federālās aviācijas administrācijas (FAA), kas veic civilās aviācijas sistēmas auditu. No šī audita rezultātiem atkarīgs tas, vai Latvija varēs uzņemt lidmašīnas, kas lido no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).
Martā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 6,3%
Šī gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieaudzis par 6,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Rēzekne un Daugavpils plāno būvēt jaunas šķeldas katlu mājas
Lai samazinātu siltumapgādē gāzi kā izmantoto kurināmo, pašvaldībās arvien vairāk domā, kā pāriet uz vietējo kurināmo veidu – koksni un tā blakusproduktu – šķeldu, jo tas ir lētāks kurināmais veids un arī videi draudzīgāks. Latgalē šobrīd gan Daugavpilī, gan Rēzeknē plāno piesaistīt Eiropas Kohēzijas fondu finansējumu, lai pilsētās būvētu jaunas šķeldas katlu mājas.
ASV sāk cīņu ar inflāciju
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Federālā rezervju sistēma par pusi procentpunkta paaugstinājusi bāzes procentu likmi aizdevumiem. Lēmuma galvenais mērķis ir ierobežot inflāciju.
Malkas cena turpina strauji augt; pircēji gaida nedēļām garās rindās
Arī tie, kuri nav atkarīgi no centralizētās siltumapgādes, šovasar satraucas par gaidāmo apkures sezonu. Malkas cena aug strauji, un pagaidām neviens nezina, kāda būs galējā robeža. Tā sacīja malkas ieguvēji. Bažās par kurināmā cenu pieaugumu arī pircēji šobrīd gaida nedēļām garās rindās.
Dota atļauja amonjaka izvešanai no «Ventamonjaka» termināļa Ventspilī
Krievijas karadarbība Ukrainā ir iemesls, lai apturētu uzņēmuma "Ventamonjaks" darbību Ventspils ostā, jo patiesā labuma guvēji ir sankcionēto personu sarakstā. Situācija uzņēmumā kļuva satraucoša, jo uzņēmuma banku kontos iesaldētais finansējums liedza turpināt ekoloģiski drošu amonjaka uzglabāšanu un transportēšanu ārpus Latvijas. Otrdien, 3. maijā, dota atļauja bīstamās vielas izvešanai. 
Cenu nevienlīdzība – kas nosaka produkta gala cenu veikalā?
Pārtikas nozare vairākkārt brīdinājusi par pārtikas cenu kāpumu. Viens no piedāvātajiem risinājumiem bijis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana. Tomēr tas radījis bažas, ka ietaupījumu gūtu tirgotāji, nevis pircēji. Kas nosaka pārtikas produktu gala cenu, un kāpēc tā dažādos veikalos mēdz būt atšķirīga? 
Cik gatavi esam krīzēm pārtikas nozarē? Diskusijā iezīmē galvenos riskus
Cik gatavi esam krīzēm pārtikas nozarē? Kādi ir galvenie riski un ko darīt? Par šiem un citiem jautājumiem otrdien, 3. maijā, vairāku stundu garumā diskutēja lauksaimniecības profesionālo organizāciju pārstāvji un par zemkopības politiku atbildīgās amatpersonas. Šie jautājumi īpaši aktuāli kļuvuši pēdējo mēnešu laikā, kopš Krievija uzsākusi karu Ukrainā.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt