Ekonomika
Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministri Briselē panākuši vairākas konceptuālas vienošanās. Izskanējusi politiskā griba mainīt valsts atbalsta griestus, mazināt birokrātiju un mainīt prasības ilggadīgajiem zālājiem. Dažas izmaiņas varētu stāties spēkā pāris mēnešu laikā, citām gan būs nepieciešams parlamenta balsojums. Latvijas zemkopības ministrs padomes sēdē pausto nosaucis par labām ziņām, bet biedrībā "Zemnieku saeima" izteicās piesardzīgāk.
Daudzas pašvaldības šogad ar grūtībām apstiprināja jaunos budžetus. Rēzekne ar šo uzdevumu tā arī nav spējusi tikt galā, un domei draud atlaišana. Bet daudzviet citur, lai salāgotu ieņēmumus ar izdevumiem, vietvarām nācies pieņemt nepopulārus lēmumus, piemēram, samazināt atalgojumu, saīsināt darba nedēļu. Vismaz piecām pašvaldībām būs nepieciešams valsts piedāvātais budžeta un finanšu vadības kredīts. Kādēļ vietvarām šogad tik grūti sagatavot budžetus?
No 43 Latvijas pašvaldībām tikai Rēzekne likumā noteiktajā laikā nav pieņēmusi budžetu, bet no pārējām 42 vietvarām vismaz pieciem novadiem, visticamāk, būs nepieciešams valsts aizdevums, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisāre.
2023. gadā apdrošināšanas sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA (sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana) atlīdzību izmaksu 67,82 miljonu eiro apmērā, kas ir gandrīz par 10% vairāk nekā 2022. gadā. Turpināja pieaugt arī OCTA vidējās atlīdzības apmērs – 1589 eiro, kas ir par 5,09% vairāk nekā aizpērn, informēja LTAB.
Ik gadus Latvijā skaidras naudas aprite mērāma vairāku miljardu eiro apmērā, un vērā ņemama daļa iemaksu un izmaksu veidā izplūst arī caur bankomātiem. Lai gan vairāki eksperti ir vienisprātis, ka ne visa skaidras naudas izcelsme ir saistāma ar nodokļu nemaksāšanas riskiem, tomēr milzīgās skaidras naudas plūsmas caur bankomātiem bez ievērības palikt nevar un rada bažas arī par ēnu ekonomikas klātbūtni. To apzinās arī Finanšu ministrija, kuras paspārnē tapušajā ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā iecerēts pastiprināti analizēt un vētīt skaidras naudas plūsmu caur bankomātiem.
Eiropas lielākā ekonomika nonākusi sarežģītā situācijā. Ar šādu ziņu Vācijas valdība februārī publicēja datus par ekonomikas izaugsmi 2024. gadam. Tiek lēsts, ka ekonomika šogad pieaugs vien par 0,2%, nevis par 1,3%, kā tika prognozēts rudenī. Tikmēr Vācijas centrālā banka brīdinājusi, ka iekšzemes kopprodukts pirmajā ceturksnī, visticamāk, samazināsies, tādēļ ekonomika nonāks recesijā.
Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji 2023. gadā veica 786,1 miljonu klientu bezskaidrās naudas maksājumu 409,3 miljardu eiro kopapjomā. Salīdzinājumā ar 2022. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2023. gadā palielinājās par 10%, bet maksājumu kopapjoms – par 58%, informēja Latvijas Bankā.
Veselības apdrošināšana ir Latvijā populārākais apdrošināšanas veids, un tas ir viens no svarīgākajiem darba devēju bonusiem saviem darbiniekiem. Uz valsts pakalpojumiem ir garas rindas, bet privātajā medicīnā pēdējos gados cenas palielinās, tāpēc daudzi darba devēji priecājas, ka šogad būtiski palielināts ar nodokļiem neapliekamais limits veselības apdrošināšanas polisēm – no 426 eiro līdz 750 eiro.
Pagājušajā nedēļā, apstiprinot šī gada budžetu, Līvānu novada dome nolēma ar 1. aprīli mazināt virknei pirmsskolas izglītības darbiniekiem slodzi par 0,1%, tādējādi budžetā ietaupot ap 100 000 eiro un izraisot sašutumu bērnudārza "Rūķītis" audzinātāju vidū. Līdzīgu taupības soli spērusi arī Preiļu novada dome un vēl dažas pašvaldības Latvijā. Un, visticamāk, ka ar jauno mācību gadu tam sekos arī citas pašvaldības.
Kamēr Ukraina jau divus gadus asiņainās cīņās atvaira Krievijas iebrukumu, Latvijā netrūkst komersantu, kas Krievijā meklē iespējas nopelnīt. Šonedēļ Dubaijā notika Krievijas graudu eksportētāju savienības rīkots forums, kurā dalību bija pieteikušas 800 dažādas organizācijas. Rīkotāji forumu pasniedza kā iespēju iegūt biznesa kontaktus un uzzināt jaunumus par Krievijas graudu eksportu. Dalībnieku sarakstā redzamas arī 13 firmas no Latvijas.
Uzņēmēja Jeļena Golovneva 2020. gadā radīja zīmolu "Lamur Flowers", kas ražo lielformāta dekorus svinībām un ballītēm, kā arī īpašus rotājumus cilvēkiem. Piemēram, daudzkrāsainus spārnus. Jeļenas ideja, kas dzima kovidlaika bezizejas situācijā, ir izrādījusies gana dzīvotspējīga un jaudīga – "Lamur Flowers" ražotie dekori tiek eksportēti uz vairāk nekā 30 valstīm, Balvos tapušie spārni ir rotājuši arī lielus kultūras pasākumus, piemēram, izrādi Barselonas operā.