Sestdien, 29. augustā, Rīgā notiek pašvaldības ārkārtas vēlēšanas, kurās startē 15 politisko spēku saraksti, uz 60 vietām domē pretendē 707 deputāta amata kandidāti.
Vēlēšanās piedalāmies tikai reizi vairākos gados, un tā ir mūsu galvenā iespēja ietekmēt tautas priekšstāvju sastāvu Saeimā vai savā pašvaldībā. Varētu domāt, ka šāds būtisks lēmums tiek ilgi un rūpīgi pieņemts, racionāli izsverot visus „par” un „pret”. Taču pētījumi rāda, ka tieši vēlēšanās lēmumi nereti ir balstīti emocijās, jo izvēle ir anonīma un šķiet, ka vienai balsij nav liela svara. Kā mēs izdarām savu izvēli un kas to nosaka?
Piektdien, 28. augustā, pēc LTV Rīgas priekšvēlēšanu debatēm, kurās piedalījās astoņi mēra amata kandidāti, diskusijā ar Oditu Krenbergu eksperti – žurnāliste Sanita Jemberga un politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis – vērtēja kandidātus un plusus un mīnusus, ja viņi nonāktu pie varas.
Trīs iepriekšējās nobalsošanas dienās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās savu izvēli izdarījuši 81 228 jeb 19,22% rīdzinieku, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija.
Ko no jaunās Rīgas domes cer sagaidīt Rīgas apkaimēs? Čiekurkalna iedzīvotāji vēlētos uzlabotu kanalizāciju, jaunus bērnudārzus un rotaļu laukumus, kā arī sapņo, ka vietējā bibliotēka kļūtu par kultūras centru. Viņi jūtas Rīgas vadības piemirsti un cer, ka jaunievēlētā dome beidzot viņos ieklausīsies.
Latvijas pašvaldības neveido ārpolitiku, tā ir valdības prerogatīva, taču gandrīz puse Rīgas vēlētāju, kuri plāno piedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, paziņoja, ka ņem vērā arī partiju ārpolitikas pozīcijas, izvēloties, par ko balsot, liecina nedēļu pirms vēlēšanām pēc LSM un LTV pasūtījuma veiktā SKDS aptauja.
Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu debatēs "Izvēlies nākotni!" izjautā Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu kandidātus. "Re:Check" viņu teikto debatēs pārbaudīja. Vēršam uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, ir izrauti no konteksta un svarīgu informāciju noklusē vai citādi maldina. Otrajā debašu raidījumā piedalījās Edvards Smiltēns (Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība), Mārtiņš Kossovičs ("Attīstībai/Par!", "Progresīvie"), Viktors Valainis (ZSS), Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija), Vilnis Strods (nacionālā savienība "Taisnīgums"), Oļegs Nikiforovs (Rīcības partija) un Jānis Valtervitenheims (Centra partija).