Pusei Rīgas vēlētāju rūp politiķu nostāja pret Krieviju un Baltkrieviju

Latvijas pašvaldības neveido ārpolitiku, tā ir valdības prerogatīva, taču gandrīz puse Rīgas vēlētāju, kuri plāno piedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, paziņoja, ka ņem vērā arī partiju ārpolitikas pozīcijas, izvēloties, par ko balsot, liecina nedēļu pirms vēlēšanām pēc LSM un LTV pasūtījuma veiktā SKDS aptauja.

Kopumā 48% respondentu paziņoja, ka viņu izvēli ietekmē konkrēta saraksta pozīcijas ārpolitikas jautājumos, piemēram, attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju. Par to, ka šī ietekme ir ļoti spēcīga, paziņoja 19,3% aptaujāto, turpretim 22,4% norādīja, ka šādi jautājumi viņu izvēli neietekmē nemaz.  

Kādā mērā partiju pozīcijas ārpolitikas jautājumos ietekmē vēlētāju izvēli %

Aptauja arī parādīja, ka “ārpolitikas faktora” nozīme būtiski atšķiras dažādu politisko spēku atbalstītāju grupās (diagrammā norādīti dati par daļu no sarakstiem, kas pretendē uz vietām Rīgas domē).

Visvairāk partijas ārpolitikas pozīcijai seko līdzi Nacionālas apvienības atbalstītāji – viņu rindās nozīmīguma indekss ir 33 punkti (aprēķins, par cik to respondentu daļa, kuriem šis jautājums ir nozīmīgs, pārsniedz to daļu, kuri tam nepievērš uzmanību).

SKD aptauja notika no 21. līdz 23.augustam, piedalījās 1366 rīdzinieki vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Izlase stratificēta pēc vecuma, dzimuma, valodas, kurā runā ģimenē, un tml.  Statistiskā kļūda aptaujai ir +/- 1,5 procentpunkts.

Vismazāk Rīgas vēlēšanās atbalstāmā politiska spēka nostāja ārpolitikas jautājumos uztrauc Zaļo un Zemnieku savienības vēlētājus – šajā grupā indekss ir -26,8.

“Jāteic, ka nereti tiek uzsvērts, ka pašvaldību vēlēšanas jau ir par ielu remontiem un bērnudārziem, tāpēc ārpolitiskajām u.c. nostādnēm ir mazāka nozīme, tomēr partijas ārpolitiskās nostādnes neizbēgami ietekmē to kopējo tēlu, kas ir ļoti nozīmīgs, lai vispār sāktu domāt par kādu politisko spēku kā savu iespējamo elektorālo izvēli. Tā teikt, ja man kāda partija kopumā patīk, es par to varu nobalsot vienalga kādās vēlēšanās (jāskatās, protams, uz deputātu kandidātiem un varbūt arī priekšvēlēšanu kampaņu un solīto), bet, ja tā riebjas, tas vien, ka mūsu uzskati sakrīt iekšpagalmu labiekārtošanas jautājumos, nav pietiekams iemesls, lai par šo partiju balsotu. Iespējams, tas arī skaidro t.s. latvisko partiju elektorāta noskaņojumu, jo attieksme pret iekavās minētajām valstīm tomēr ir bijusi diezgan stabila,” uzskata SKDS socioloģe Ieva Strode.

Aptaujas rezultāti liecina, ka “Saskaņas” un Latvijas Krievu savienības elektorātu šo partiju nostāja ārpolitikas jautājumos īpaši neietekmē. Abiem spēkiem indekss ir ar mīnusa zīmi. 

Nav izslēgts, ka to ietekmēja Baltkrievijas krīze, uzskata Strode.

“Iespējams, skaidros un vienkāršos priekšstatus par partiju ārpolitiku ir izjaukusi Baltkrievija. Piemēram, Nils Ušakovs savā “Facebook” kontā runā par sapņiem par Baltkrieviju – “visi sapņi piepildīsies – par stipru un plaukstošu Eiropu kopā ar Baltkrieviju”. Vai tā tagad ir “Saskaņas” jaunā ārpolitiskā orientācija? Nu kā lai vēlētājs tagad noorientējas?”

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti