Panorāma

Turpina bojāt atstarojošos signālstabiņus

Panorāma

Panorāma

Kas vadīs Rīgas domi?

Kas vēlas vadīt Rīgas domi – kas ir mēra amata kandidāti

Vasaras otrā puse politiskajā vidē noritēs, gaidot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kuras notiks 29. augustā. Tagad katrs vēlētājs var redzēt, kādi cilvēki un ar kādām programmām vēlas vadīt Rīgu.

“Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” saraksta galvgalī ir Mārtiņš Staķis, tikko vēl Saeimas deputāts un tagad Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs,

Jaunās konservatīvās partijas pirmais numurs vēlēšanās ir Saeimas deputāte Linda Ozola.

Partijas “Gods kalpot Rīgai” saraksta līderis ir bijušais Rīgas mērs, šobrīd Rīgas autoostas padomes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

“Saskaņas” mēra amata kandidāts ir LMT sistēmu analītiķis Konstantīns Čekušins.

Nacionālā apvienība startē kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, un šī saraksta mēra amata kandidāts ir ilggadējais politiķis, tagad vecākais eksperts Ekonomikas ministrijā Einārs Cilinskis.

“Jaunās Vienotības” pirmais numurs ir Vilnis Ķirsis, iepriekšējās domes deputāts un ārlietu ministra padomnieks.

Zaļo un Zemnieku savienības saraksta līderis ir Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Politiskā partija “Alternative” par pirmo numuru izvēlējusies iepriekšējās domes deputātu, SIA”Rīgas pasts” valdes locekli Valēriju Petrovu.

Partijas “Vienoti Latvijai” mēra amata kandidāts ir arhitekts Dainis Vītols.

Latvijas Krievu savienības mēra amata kandidāts ir partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

Centra partijas saraksta pirmais numurs ir biedrības “Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība “Dzintars”” prezidents Jānis Valtervitenheims.

Rīcības partijas pirmais numurs ir biedrības “Latvijas krievu pasaule” priekšsēdētājs Ruslans Pankratovs.

Nacionālā savienība “Taisnīgums” par pirmo numuru izvirzījusi zobārstu Vilni Strodu.

“Jaunās Saskaņas” mēra amata kandidāte Tatjana Kargina kā amatu norādījusi vien to, ka ir mēra amata kandidāte.

Savukārt partijas “KPV LV” pirmais numurs Ralfs Nemiro ir bijušais ekonomikas ministrs, tagad – Saeimas deputāts.

Politoloģei Iveta Kažoka uzskata, ka šoreiz partiju programmas ir diezgan līdzīgas un vairumā gadījumu sola risināt vienas un tās pašas rīdzinieku problēmas.

“Viens ir pārvaldības jautājums un pretkorupcijas jautājums, kas parādās ļoti daudz partiju programmās. Tad ir mājokļu pieejamības jautājumi. Ārkārtīgi populāri šajās vēlēšanās ir vides iekārtošanas un zaļie jautājumi, arī bērnudārzi un sabiedrības iesaistes jautājumi. Tā kā šajos jautājumos starp partijām ir diezgan liela vienprātība ar retiem izņēmumiem, partijām nāksies pierādīt vēlētājiem, ka tieši viņu plāns un viņu cilvēki ir tie, kas to varēs realizēt vislabāk,” norādīja Kažoka.  

“Tāpat ir skaidrs, ka ir tradicionālās tēmas, kur viedokļi atšķiras. Vismaz dažām partijām tie ir valodas jautājumi, tie ir jautājumi par dažāda veida sociālā atbalsta dāsnumu un arī tādi jautājumi, kuru risinājums nav Rīgas domes ziņā, bet vairāk Saeimas ziņā – lielie nodokļu politikas jautājumi,” pauda politoloģe.

Jūlija sākumā vēlētāju aptauja liecināja, ka vislielākais atbalsts rīdzinieku vidū bija “Saskaņai”, otrajā vietā bija “Attīstībai/Par!”, taču kopumā atbalsts daudzām partijām bija ļoti līdzīgs.

Politikas eksperti prognozē, ka Rīgā gaidāma jauna koalīcija, taču atklāts ir jautājums, kāda tā būs.  

“Ir diezgan skaidrs, ka tas partiju sadalījums Rīgas domes vadībā būs savādāks, nekā bija iepriekš, bet tieši kuras partijas tur būs, to var izšķirt ļoti neliels vēlētāju skaits. Tās koalīcijas aprises ir totāli neskaidras. Tas būs atkarīgs ne tikai no tāda teorētiska atbalsta no saviem vēlētājiem, bet kuru partiju vēlētāji aizies uz vēlēšanām un kuri tomēr, lai gan atbalsta attiecīgo partiju, nolems palikt mājās, un tas ir lielā mērā līderu jautājums,” skaidroja Kažoka.

KONTEKSTS:

Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.

Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un  nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.

Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti