Pasaulē
Piektdien, 21.augustā, noslēdzās kārtējā sarunu kārta starp Eiropas Savienību (ES) un Apvienoto Karalisti par abu pušu tirdzniecības attiecībām pēc "Brexit".
Ceturtdien sākas kārtējā sarunu kārta starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) par abu pušu attiecībām pēc breksita.
Lielbritānijas ekonomika līdz tādam līmenim, kāds tas bija 2019. gada beigās, labākajā gadījumā atgūsies nākamgad, bet tas var prasīt arī vairāk laika. Šādu viedokli pauda Imperiālās koledžas Biznesa skolas finanšu ekonomikas profesors Deivids Mailzs. Tikmēr Londonas Ekonomikas augstskolas pētījums liecina, ka dubultu triecienu britu ekonomikai dos breksits.
Teroristi, noziedznieki un cilvēku kontrabandisti būs vieni no lielākajiem ieguvējiem, ja sarunas par Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību beigsies bez vienošanās. Par šādām sekām brīdina izdevums “Politico”. Iemesls ir tāds, ka briti bezvienošanās gadījumā nevarēs piekļūt dažādām Eiropas drošības iestāžu datubāzēm.
Eiropas Savienība (ES) vēlas panākt tirdzniecības vienošanos ar Lielbritāniju, bet ne par katru cenu. Tādu nostāju pauda jaunais Francijas Eiropas lietu ministrs Klemāns Bons. Šonedēļ Londonā turpinājās sarunas starp ES un Lielbritānijas pārstāvjiem. Tomēr progress līdz šim ir bijis gauss, jo neviena no pusēm nevēlas piekāpties būtiskākajos jautājumos.
Gana sarežģītā laikā Apvienotajā Karalistē darbu sākusi jaunā Latvijas vēstniece – Ivita Burmistre, diplomāte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Iepriekšējā Latvijas vēstniece Baiba Braže kopš maija ir NATO ģenerālsekretāra vietniece. Apvienotajā Karalistē dzīvo vairāk nekā 100 000 mūsu tautiešu, un Latvijas vēstnieka maiņa diasporai ir nozīmīgs notikums – interese par to ir liela, jo vēstnieks ir ne vien Latvijas pārstāvis Apvienotajā Karalistē, bet arī latviešu diasporas centrs.
Otrdien, 21. jūlijā, publicēts ilgi gaidītais Lielbritānijas parlamenta Izlūkošanas un drošības komitejas ziņojums par Krievijas iejaukšanos valsts politikā. Likumdevēji veltījuši kritiku valdībai par nespēju pietiekami izpētīt Krievijas iespējamo iejaukšanos.
Lielbritānija gatavojas tērēt vairāk nekā 700 miljonus sterliņu mārciņu robežas infrastruktūrai, lai nodrošinātu tirdzniecības plūsmu pēc valsts pilnīgas aiziešanas no Eiropas Savienības gada beigās. Par to paziņojusi britu valdība, izpelnoties asu opozīcijas kritiku par to, ka ar šo finansējumu būs daudz par maz un tas nāk par vēlu.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels piektdien ierosināja izveidot piecu miljardu eiro rezervi neparedzētu "Brexit" seku mīkstināšanai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Starp Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju joprojām ir nopietnas domstarpības par to, kādam vajadzētu izskatīties abu nākotnes tirdzniecības līgumam. Arī pēdējais sarunu raunds, kas norisinājies šonedēļ, atšķirības nav mazinājis.