SVF: piegādes ķēžu traucējumi veicina inflāciju un palēnina ekonomikas atgūšanos

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) publicējis pasaules ekonomikas rudens prognozes, norādot, ka pasaules ekonomika šogad augs par 5,9%, kas ir par 0,1% mazāk nekā iepriekš paredzēts. Savukārt nākamgad prognozēts kāpums 4,9% apmērā.

SVF gan brīdina, ka pasaules mēroga piegādes ķēžu traucējumi izraisa cenu pieaugumu un mazina atveseļošanās impulsu tām ekonomikām, kas cenšas atkopties no Covid-19 pandēmijas. Pievēršoties Baltijas valstīm, fonds prognozējis, ka Latvijā šogad gaidāma gausākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm.

SVF prognoze par ekonomikas izaugsmi Eiropas valstīs (%)

Igaunijai paredz straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijā

SVF eirozonā šogad prognozē 5% iekšzemes kopprodukta kāpumu, bet nākamgad tiek paredzēta ekonomikas izaugsme 4,3% apmērā.

Latvijai šogad prognozēta lēnākā izaugsme Baltijas valstīs, 2021.gadā ekonomikai augot par 4,5%, bet nākamajā gadā 5,2% apmērā.

Igaunijā šogad tiek prognozēts ekonomikas kāpums 8,5% apmērā, savukārt Lietuvā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta pieaugums par 4,7%.

ASV ekonomikā šogad tiek paredzēts 6% pieaugums, kas ir par procentu mazāk nekā tika prognozēts jūlijā. Savukārt Ķīnā šogad tiek prognozēta ekonomikas izaugsme par 8%, kas ir par 0,1% mazāk nekā jūlijā. Tomēr tā joprojām ir lielākā izaugsmes kopš 2011.gada. Tikmēr Krievijā šogad prognozē IKP pieaugumu par 4,7%.

 

Krīze būs jāparvar visiem kopā

SVF: piegādes ķēžu traucējumi veicina inflāciju un palēnina ekonomikas atgūšanosRihards Plūme

Kā skaidrojusi Starptautiskā Valūtas fonda galvenā ekonomiste Gita Gopinata, lai gan kopumā pasaules ekonomikas prognozes varētu šķist salīdzinoši pozitīvas, kopējie skaitļi maskē lielus kritumus un sarežģījumus tādās valstīs kā ASV, Vācija un Japāna, kas izjūt piegāžu problēmas.

“Mēs joprojām saredzam globālu atkopšanos, tomēr impulss ir mazinājies. Ietekme saistāma ar pandēmiju, delta variantu, piegādes ķēžu traucējumiem, kas noved pie Eiropā un Āzijā novērojamās enerģijas krīzes. Vairākās pasaules vietās bažas radījusi inflācija,” norāda Gopinata.

“Domāju, ka pēdējo mēnešu laikā esam sapratuši, ka mēs esam šajā krīzē kopā un tā nekur nebeigsies, līdz tā nebūs beigusies visur. Un tam nepieciešams, lai vakcinācijas pārklājums kļūtu plašāks un palielinātos dažādās pasaules vietās.”

Enerģijas cenu kāpums nākamgad varētu mazināties

SVF prognoze par ekonomikas izaugsmi (%)

SVF ekonomiste sagaida, ka enerģijas cenu kāpums mazināsies nākamā gada sākumā.

Gopinata atzina, ka enerģijas cenu kāpums negatīvi ietekmē mājsaimniecības visā pasaulē, taču nesenais pieaugums, visticamāk, neizraisīs ko līdzīgu pagājušā gadsimta 70. gadu naftas krīzei.

Kā uzskata Starptautiskais Valūtas fonds, lielā “vakcīnu plaisa” ietekmēs dzīves līmeņa atkopšanos. Kamēr turīgākajām valstīm izaicinājumi sagaidāmi tuvākajā nākotnē, jaunattīstības valstīs ietekme būs ilgstošāka. Proti, ilgstoša pandēmijas ietekme nākamo piecu gadu laikā varētu samazināt pasaules IKP par 5,3 triljoniem ASV dolāru.

SVF ekonomiste atzinusi, ka bīstamas atšķirības ekonomiskajās perspektīvās dažādās valstīs joprojām rada lielas bažas. Paredzams, ka attīstītās valstis 2022.gadā atgūs pirmspandēmijas tendences un 2024.gadā to pārsniegs par teju procentu.

Tomēr jaunattīstības valstīs, izņemot Ķīnu, sagaidāms, ka vēl 2024.gadā izaugsme saglabāsies par 5,5% zemāka nekā pirms pandēmijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt