Sadaļas Sadaļas

Potes pret Covid-19 būs jāatkārto. Latvijas valdība vēl nedomā par otro vakcinācijas vilni

Vakcinēt iedzīvotājus pret Covid-19 reizi gadā (optimistiskais variants) vai pat divreiz gadā (pesimistiskais variants) jau gatavojas Izraēla un Lielbritānija, kuras ir pasaules līderes vakcinācijas tempa ziņā. Latvijas valdībā par sistēmisku gatavošanos atkārtotai (un, iespējams, regulārai) vakcinācijai vēl nav sākuši pat domāt – lai gan, kā saka Latvijas infektologi, tā, visticamāk, būs vajadzīga jau 2022. gadā, noskaidroja Rus.lsm.lv.

To Izraēlas iedzīvotāju skaits, kas saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu, marta beigās pārsniedza 5,2 miljonus – tas ir apmēram 56% no 9,3 miljoniem valsts iedzīvotāju. Divas devas bija saņēmuši vairāk nekā 4,7 miljoni cilvēku jeb apmēram 51% iedzīvotāju. Jau vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaram sasniedzot 50% (marta sākumā), valsts bija tuvu tam, lai atgrieztos “vairāk vai mazāk normālā dzīvē”, iepriekš Rus.lsm.lv teica Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis. Tagad Izraēla gatavojas vakcinācijas otrajai kārtai – papildu jau iepirktajām vairāk nekā 15 miljoniem vakcīnu devu valdība parakstījusi līgumus vēl par 20-30 miljoniem devu (tas ir pietiekami, lai visus pieaugušos valsts iedzīvotājus sapotētu divreiz, izmantojot vakcīnu, kurai vajadzīgas divas potes).

Revakcinācijai gatavojas arī Lielbritānijā – domājams, ka tā sāksies jau šogad, rudenī vai ziemā. Lielbritānijas valdības ziņojumā(.pdf) teikts, ka revakcinācija, visticamāk, kļūs par cīņas ar Covid-19 ierastu daļu. Par būtiski svarīgu infrastruktūru regulārai potēšanai jākļūst nevis pašlaik izvērstajiem “vakcinācijas kombinātiem”, bet aptiekām (valstī to ir vairāk nekā 11 tūkstoši). Valdība rezervējusi nedaudz vairāk kā 400 miljonus vakcīnu devu (valsts iedzīvotāju skaits ir apmēram 65 miljoni), dažām no tām vēl tiek veikti klīniskie izmēģinājumi. Pēdējā pusotrā mēnesī vien tika ziņots par diviem jauniem līgumiem – par pagaidām eksperimentālās vakcīnas “Valneva” 40 miljonu devu un “Curevac” 50 miljonu devu piegādi – tieši revakcinācijas vajadzībām.

Tiek uzskatīts, ka otrais vakcinācijas vilnis atšķirībā no pirmā nebūs sasteigts. Gaidāms, ka revakcinācija Izraēlā un Lielbritānijā būs ikdienišķāka un ritmiskāka, līdzīgi kā potēšana pret gripu.

Visu sarežģī tas, ka nav skaidrs, cik ilga ir vakcīnu iedarbība. Piemēram, Izraēlas “zaļā caurlaide”, kas vakcinētajiem paver piekļuvi “vairāk vai mazāk normālai dzīvei” - dažādiem pakalpojumiem, kafejnīcām, restorāniem un pasākumiem, ir derīga tikai sešus mēnešus pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas. Kā ļoti aptuvena analoģija Izraēlā tika izmantots gripas vakcīnu iedarbības termiņš – apmēram seši līdz divpadsmit mēneši. Premjerministrs Benjamins Netanjahu vairākkārt uzsvēris, ka iedzīvotājiem būs jāvakcinējas divreiz gadā. Izraēlas mediķu prognozes ir optimistiskākas -  reizi gadā vai pusotrā gadā. Kurš kļūdās, bet kuram taisnība, pagaidām nav zināms, taču Netanjahu norāda, ka jāplāno, par pamatu ņemot sliktāko scenāriju.

Jāvakcinējas būs biežāk, ja izplatīsies vīrusa celmi ar jaunām agresīvam mutācijām, no kurām iepriekš izstrādātās vakcīnas neaizsargās. Šādu vīrusa celmu izplatīšanos prognozēt nav iespējams, taču risks ir vairāk nekā reāls. Daži pirmie gadījumi, kad vakcīna nav pasargājusi, jo cilvēks inficējies ar “modernizējušos” Dienvidāfrikas variantu, fiksēti arī Latvijā. Lielbritānijas variants, kas Latvijā parādījās janvārī, jau martā tika konstatēts apmēram pusē mūsu valstī atklāto inficēšanās gadījumu (par laimi, esošās vakcīnas pret to ir iedarbīgas). Iemesls optimismam ir – RNS signālvielas vakcīnas (tādas kā “Pfizer”/”BioNTech” un “Moderna” izstrādātās) – ir vieglāk adaptēt, lai tās būtu iedarbīgas arī pret jaunajiem celmiem, tātad uzlabotās vakcīnas nebūs jāgaida gadiem. Ar to Eiropas Savienības līmenī jau nodarbojas tā dēvētais HERA inkubators, kurā tiek izstrādāti plāni dažādiem scenārijiem cīņai ar Covid-19.

“Jādomā citādi… Kā to dara Izraēlā”

Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis līdz šim nav dzirdējis, ka lēmumus pieņemošie ierēdņi un politiķi būtu apsprieduši Latvijas iedzīvotāju regulāras vakcinācijas sistēmas gatavošanu.

“Nē, neesmu dzirdējis, ka kāds būtu domājis par nākamo, 2022. gadu,” Rus.lsm.lv teica Dumpis. “Mūsu uzdevums tagad ir veikt pirmo vakcināciju. Bet Izraēla ir militarizēta valsts ar spēcīgu stratēģisko plānošanu, un to mēs redzam. Tur vakcinācijai ir sistēmiska pieeja. Un tas ir pareizi. Jāsaprot, ka [Izraēlā] to dara ne tikai medicīnas sektors. Tur ir pavisam cita kārtība, pilnīgi cita veida organizācija un pieeja. Pie mums visu dara medicīnas sektors, pārējie tikai kritizē.”

Par kritiku. Pagājušā gada novembrī ierēdņi atteicās no puses Latvijai tobrīd pieejamā “Moderna” vakcīnas daudzuma iepirkšanas. Kad tas nāca gaismā, iesaistītie savu lēmumu skaidroja ar paredzamo šīs vakcīnas partijas vēlo piegādes termiņu – 2021. gada otrajā pusē. Spriežot pēc šī argumenta, par rezervju veidošanu otrreizējai vakcinācijai 2022. gada sākumā (“Moderna” vakcīnas glabāšanas termiņš ir seši līdz septiņi mēneši) tolaik netika domāts (tāpat kā, piemēram, par to, ka arī pirmreizējās vakcinācijas pabeigšana var kavēties).

Uga Dumpis teica, ka novembrī par revakcināciju neesot bijis iemesla domāt: “Piedodiet, bet tobrīd mēs neko nevarējām zināt par vīrusa jaunajiem variantiem. Gatavošanās tam, ka iedzīvotāji būs jāvakcinē regulāri, pirmām kārtām ir saistīta ar vīrusa jaunajiem variantiem, kuri “nepakļaujas” vecajām vakcīnām. Tagad esam iepirkuši vairāk nekā sešus miljonus vakcīnu devu. Droši vien tās tiks adaptētas [vīrusa] jaunajiem variantiem. Tā es domāju, taču precīzi nezinu, kādi ir tie līgumi. Tātad rezerves mums it kā ir. Vakcīnas vēl tiks piegādātas, būs jauni Eiropas Komisijas iepirkumi. Bet pagaidām es drīzāk satrauktos par to, lai mēs vakcinētu pēc iespējas vairāk cilvēku – tagad, pavasarī, un vasarā.”

Tomēr, ņemot vērā tieši vīrusa jaunos variantus, vai nav laiks domāt par vakcinācijas otro vilni, un laikus gatavot vajadzīgo infrastruktūru?

“Varu konkrēti pateikt – pagaidām mēs nevaram izdomāt, ko darīt rīt vai nākamajā nedēļā, kur nu vēl tālāk,” konstatē Uga Dumpis. “Lai gan, protams, neesmu lietas kursā. Es nesēžu valdībā un nevaru zināt visu, kas tur notiek. Labāk pajautāt premjeram, viņa birojam – tiem, kuri Latvijā nodarbojas ar stratēģisko plānošanu.  Jo šis jautājums nav pat Veselības ministrijas kompetencē, lai arī mēs Latvijā kaut kā esam pieraduši domāt, ka par visu atbild Veselības ministrija. Taču jūs pats redzat, ka daudzās valstīs par vakcināciju ir atbildīga armija (Izraēlā armija ne tikai palīdz Veselības ministrijai veikt vakcināciju, norīkojot 700 militāro mediķu, bet cīņā ar pandēmiju tika iesaistīta vēl pirms vakcinācijas: aizmugures dienestu štābs nodarbojās ar inficēšanās ķēdīšu noskaidrošanu, testēšanas organizēšanu, karantīnas ievērošanas kontrolēšanu u.c. – S.P.) Veselības ministrijai nav vienai pašai jārisina visi stratēģiskie jautājumi. Jo uzdevumu spektrs ir ne tikai medicīnas infrastruktūra, slimnīcas, personāls.  Tajā ietilpst arī visas sociālās mājas, tas, kā tās ir aizsargātas, kā arī citi jautājumi. Lai sagatavotu sistēmu nākamajiem vakcinācijas viļņiem, ir ne tikai jāiepērk vakcīnas, bet jāatrisina daudz kas cits. Mums nedaudz citādi jādomā par kritisko infrastruktūru, kā to dara Izraēlā. Taču tagad jātiek galā ar šo pirmo vakcināciju…  Priecē, ka esam Eiropas Savienībā, tur ir diezgan liels intelekts. Izraēla nav Eiropas Savienībā, tur pieraduši par sevi cīnīties paši. Viņi arī veido konglomerātu ar Austriju un citām [valstīm] (jaunu vakcīnu veidu izstrādāšanai – S.P.) Viņu rīcību pat nevar salīdzināt ar to, ko dara somi vai norvēģi. Izraēla tradicionāli par sevi rūpējas pati, tai blakus neviena nav.”

Kā Izraēlā. Dažas īpatnības

Ar sava “vakcinācijas brīnuma” īpatnībām Izraēlas mediķi dalījušies ne reizi vien – arī ar ārzemju politiķiem (piemēram, janvārī Rans Balicers, kurš vada nacionālo ekspertu grupu cīņai ar epidēmiju un kuru angļvalodīgie plašsaziņas līdzekļi nereti dēvē par “Izraēlas koronavīrusa caru”, tika uzaicināts uzstāties Polijas Senātā). Kādus aspektus ir vērts pieminēt?

Reizēm vērts pārmaksāt. Pēc jaunākajām ziņām, salīdzinājumā ar Eiropu Izraēla pārmaksājusi vairākkārt, iztērējot apmēram 650 miljonus eiro par 15 miljoniem “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnas devu un nelielu daudzumu “Moderna” vakcīnas devu. Vismaz daļēji izdevumi atmaksājušies, jo bijis iespējams samazināt ierobežojumus, kas rada lielus zaudējumus ekonomikai, kā arī tāpēc, ka bijuši mazāki izdevumi par saslimušo ārstēšanu (nemaz nerunājot par izglābtajām dzīvībām). Latvijā katra attālinātā darba nedēļa ekonomikai izmaksā 49 miljonus eiro, bet ļoti striktie ierobežojumi, kādus paredz rīcības plāns D, radītu 241 miljona eiro zaudējumus nedēļā.

IT sistēmas ir viens no iemesliem, kāpēc cīņā ar Covid-19 ne vienmēr iespējams kopēt citu pieredzi. Izraēlā, kā jau rakstīja LSM.lv, visu iedzīvotāju medicīniskie dati tiek ievadīti sistēmā, kas ir analoģiska e-veselībai (tikai atšķirībā no Latvijas tā labi darbojas). Visa medicīniskā informācija par iedzīvotājiem par pēdējiem divdesmit gadiem pieejama digitālā formātā datu bāzē, tāpēc vakcinācijai pēc dažādiem kritērijiem viegli veidot mērķgrupas.

Mērķtiecīga informēšana un pretpropaganda. Izraēlā valdība un to konsultējošie eksperti bija nobažījušies par vakcinācijas pretinieku izplatīto propagandu un viltus ziņām. Kā Polijas senatoriem skaidroja Rans Balicers, ir ļoti svarīgi adaptēt informāciju dažādām kultūras grupām dažādās valodās. (Izraēlas Veselības ministrijas vietnē informācija par Covid-19 un izskaidrojošie videoklipi ir arī krievu valodā). Balicers ir strādājis arī ar ultraortodoksālajiem jūdaistiem, kuri nereti ir vakcinācijas pretinieki. Balicers pie viņiem braucis, ticies arī ar rabīniem, diskutējis un izskaidrojis. Galu galā ultraortodoksālie rabīni tikuši vakcinēti televīzijas tiešajā ēterā, un pēc tam vakcinācijas rādītāji starp ultraortodoksālajiem jūdaistiem uzlabojušies.

Premjera birojs: Lai vispirms domā Veselības ministrija

Vai Latvijas valdība gatavo iedzīvotāju regulāras vakcinācijas sistēmu? Kas konkrēti tiek darīts? Vai šis jautājums ir vismaz apspriests? Vai vakcīnu piegādes līgumos ir paredzēts, ka tās tiks pilnveidotas, lai būtu iedarbīgas arī pret vīrusa jaunajiem variantiem? Lai nesanāktu tā, ka saņemsim novecojušas vakcīnas, kas ir neefektīvas pret vīrusa jaunajiem celmiem. Kāda ir Latvijas iepirkumu stratēģija – saņemt vakcīnas kā pašlaik – tikai centralizēti, no Eiropas Komisijas iepirkumiem (un neslēgt līgumus tieši ar piegādātājiem)? Šos jautājumus, kā ieteica Uga Dumpis, Rus.lsm.lv uzdeva premjera birojam.

Uz visiem šiem jautājumiem tika saņemta šāda premjerministra preses sekretāra Sandra Sabajeva atbilde: ”Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm piedalās kopējā Eiropas Komisijas organizētā iepirkumā par Covid-19 vakcīnu iegādi. Jūsu minētie jautājumi ietilpst Veselības ministrijas un tās pārraudzībā, pakļautībā esošo iestāžu kompetencē. Šobrīd izskatīšanai valdībā no Veselības ministrijas vēl nav iesniegti priekšlikumi par Jūs interesējošiem jautājumiem.”

Savukārt Veselības ministrijā Rus.lsm.lv pavēstīja, ka ir skaidrs – atkārtota vakcinācija, visticamāk, būs nepieciešama.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders norādīja, ka “šobrīd nav iespējams prognozēt, kad precīzi tā būs vajadzīga, turpinās zinātnieku darbs pie šiem jautājumiem. Atsevišķi noslēgtie līgumi ar vakcīnu ražotājiem (“Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna”, “AstraZeneca”) jau šobrīd paredz iespēju ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, iegādāties vakcīnas, kas būs efektīvākas preventīvā profilaksē pret jaunajiem vīrusa SARS-CoV2 variantiem. Paredzams, ka tās tiks izstrādātas un būs pieejams līdz šī gada beigām. Patlaban Latvija ir pieteikusies uz pavisam 6,24 miljoniem vakcīnu pret SARS-CoV2 devu.

Eiropas Komisija uztur sakarus ar visiem vakcīnu ražotājiem, arī par piegādēm 2022. gadā, pavēstīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Kaspars Kreics. Viņš arī pieminēja Eiropas Savienības HERA inkubatoru, kurā tiek gatavoti projekti plāniem dažādiem scenārijiem cīņai ar Covid-19.

Eiropas Komisijas vietnē teikts, ka HERA inkubators izveidots, lai savestu kopā pētniekus, biotehnoloģiju uzņēmumus, ražotājus, regulatorus un valsts iestādes nolūkā izsekot vīrusa variantus, apmainīties ar datiem un sadarboties vakcīnu adaptācijā. Darbs tiks koncentrēts uz to, lai atklātu jaunus vīrusa variantus, tos analizētu, kā arī paātrinātu regulējošo institūciju apstiprinājuma iegūšanu un atbalstītu drīzāku adaptētu vai jaunu Covid-19 vakcīnu masveida ražošanu.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) vīrusa jauno variantu turpmāku izplatīšanās risku vērtē kā augstu vai ļoti augstu. Daži varianti var kļūt par dominējošo celmu un pazemināt vakcinācijas kampaņas efektivitāti, īpaši brīdina ECDC.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt