Kā trīs nedēļās vakcinēt pret Covid-19 ceturtdaļu pieaugušo iedzīvotāju. Izraēlas pieredze

Premjerministrs naktī zvana farmācijas kompānijas bosam, cenšoties panākt piegāžu palielināšanu un paātrināšanu. Vakcīnas valsts pasūta viena no pirmajām – un maksā gandrīz divkāršu cenu. Vakcinācijas punkti strādā visu diennakti. Nekādas birokrātijas – ja kāds paredzētajā laikā uz potēšanu nav ieradies, vakcinēties var jebkurš, kas vēlas. Tiek vakcinēti 150 tūkstoši cilvēku – nevis nedēļā, bet dienā. Rezultāts – 20 dienās vakcinēta ceturtā daļa pieaugušo Izraēlas iedzīvotāju. Bet kā tas ir iespējams?!

Vakcinācijas pret Covid-19 kampaņa Izraēlā sākās 19. decembrī. Pēc Izraēlas veselības ministra Jūlija Edelšteina sniegtās informācijas, 8. janvārī “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnas pirmo devu bija saņēmuši 1,7 miljoni cilvēku (17,5% iedzīvotāju). Vidēji dienā vakcinēti 150 tūkstoši cilvēku. Valstī ir 9,2 miljoni iedzīvotāju, no tiem apmēram 6,4 miljoni ir vecāki par 18 gadiem.

Priekšā visai pasaulei

Pēc ''Bloomberg Vaccine Tracker'' datiem, 7. janvārī Izraēlā pret Covid-19 no 100 iedzīvotājiem bija vakcinēti 17,6, un tas ir augstākais īpatsvars pasaulē. Salīdzinājumam – Apvienotajos Arābu Emirātos šis rādītājs ir 7,69, Bahreinā – 4,81, Lielbritānijā – 2,23, ASV – 1,67, Krievijā (2. janvārī) – 0,55, Vācijā – 0,5. Francijā vakcinēti tikai vairāki simti, bet Nīderlandē kampaņa sākās ar gandrīz desmit dienu novēlošanos.

Uz lēnīgās Eiropas fona (LSM.lv jau rakstīja par to, cik neveiksmīgi Eiropas Komisija plāno vakcīnu iepirkumus, kā arī par Latvijas politisko skandālu saistībā ar vakcinācijas kampaņu) Izraēlas panākumi ir īpaši pārsteidzoši. Kā izraēliešiem tas izdevies?

Premjerministrs – paraugs visiem ebrejiem. Un arī arābiem

Par pirmo izraēlieti, kas tika vakcinēts pret jauno koronavīrusu, kļuva premjerministrs Benjamins Netanjahu. Viņš poti televīzijas kameru priekšā saņēma 19. decembrī un paziņoja, ka tā ir “diža diena Izraēlai”.

“Viena maza pote cilvēkam, un milzu lēciens mūsu visu veselībai,” pajokoja 71 gadu vecais politiķis, pārfrazējot vārdus, kurus teica amerikāņu astronauts Nīls Ārmstrongs pēc izkāpšanas uz Mēness.

“Es lūdzu, lai mani vakcinē pirmo, lai rādītu personīgu piemēru. Ejiet, vakcinējieties! Tiem, kuri nevarēja apskaut savas vecmāmiņas un vectētiņus, tiem, kuriem bija jāslēdz savs uzņēmums, kuri nevarēja doties uz sporta zāli vai restorānu, tas ir sākums, lai atgrieztos normālā dzīvē,” piebilda Netanjahu.

Premjera piemēram sekoja veselības ministrs. Uz žurnālista jautājumu par pašsajūtu Jūlijs Edelšteins atbildēja, ka jūtas lieliski un “aste nav izaugusi”, tā pajokojot par daudzajiem sociālajos tīklos klīstošajiem izdomājumiem par vakcīnām.

Vēlāk, kad kļuva skaidrs, ka arābu tautības Izraēlas pilsoņiem (apmēram 20% valsts iedzīvotāju) ir pasīva attieksme pret vakcinēšanos, Netanjahu un Edelšteins devās uz arābu apdzīvoto Ummelfahamas pilsētu, kur bija klāt, kad 1. janvārī tika vakcinēts miljonais Izraēlas pilsonis. 

Zvans naktī “Pfizer” bosam

Netanjahu tika kritizēts par to, ka vasarā pārāk agri tika atcelti ierobežojumi, tas izraisīja jaunu lielu Covid-19 uzliesmojumu, daudzus nāves gadījumus un jaunus ierobežojumus rudens sākumā. Tomēr apstākļos, kad notiek globāla sacensība par vakcīnām, premjers veltījis ne mazumu pūļu, lai tās nodrošinātu līdzpilsoņiem.

Rudenī viņš vairākas reizes personīgi vērsās pie uzņēmuma “Pfizer” vadītāja Alberta Burlas. Kā noskaidrojusi ziņu aģentūra “Associated Press”, viena no šīm sarunām notikusi divos naktī. Pēc tam Netanjahu sācis Burlu dēvēt par savu “jauno personīgo draugu”.

Draudzība ir svarīga, bet arī naudai bijusi sava loma. Izraēlas amatpersonas publiski nav runājušas par cenu, tomēr kaut kas presei kļuvis zināms. Kāds ierēdnis anonīmi pastāstījis aģentūrai “Reuters”, ka Netanjahu valdība “maksā aptuveni 30 dolāru par vakcīnas devu – apmēram divreiz vairāk par cenu, kāda ir citām valstīm”.

Covid-19 vakcinācija Izraēlā

Šo informāciju apstiprina laikraksta “The Jerusalem Post” avots – katra vakcīnas deva Izraēlai maksā apmēram 100 šekeļu (26 eiro jeb 31 dolārs), tātad 200 šekeļu vienam cilvēkam, jo vajadzīgas divas potes.

Savukārt Eiropas Savienība vienojusies par vienu “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnas devu maksāt 15,5 eiro (19 dolāri), atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo “Reuters”. Savlaicīga sarunu sākšana, premjera neatlaidība un gatavība maksāt vairāk devusi augļus: Izraēla jau saņēmusi apmēram četrus miljonus “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnas devu un ieguvusi garantijas, ka tai tiks piegādāts vēl tāds pats daudzums.

Noslēgts arī līgums ar amerikāņu kompāniju “Moderna” par sešiem miljoniem devu (pirmie 120 tūkstoši devu tika nogādātas Telavivas Ben Guriona lidostā 7. janvārī). Iepriekš tika uzskatīts, ka “Moderna” vakcīnu piegādes sāksies martā, taču Netanjahu paziņoja, ka piegādi izdevies paātrināt, piebilstot, ka par to personīgi runājis ar “Moderna” vadītāju Stefanu Banselu. Kādā diennakts laikā saruna notikusi, netiek ziņots.

Ar piegādēm no “Pfizer/BioNTech” un “Moderna” pietiek, lai septiņi miljoni cilvēku (77% Izraēlas iedzīvotāju) saņemtu katrs divas potes. Domājams, ka tādējādi varētu tikt sasniegta kolektīvā imunitāte –  tiek lēsts, ka tam nepieciešams, lai imunitāte būtu 70% iedzīvotāju.

Vai tajā visā ir politika? Protams, – premjerministram Netanjahu vakcinācijas kampaņas izdošanās droši vien ir politiskās dzīvības vai nāves jautājums. Martā valstī notiks parlamenta vēlēšanas – ceturtās divu gadu laikā. Epidēmija, kā arī politiķu sekmes un izgāšanās cīņā ar to droši vien būs starp galvenajām priekšvēlēšanu kampaņas tēmām. Starp citu, arī Netanjahu braucienam uz Ummelfahamu neapšaubāmi ir politiska pieskaņa – premjers, kurš vada valdību jau kopš 2009. gada, ir paziņojis, ka nodomājis cīnīties arī par arābu balsīm un pēdējā laikā apmeklējis vairākas Izraēlas arābu pilsētas.

Slimokasu veselīgā konkurence

Visiem Izraēlas iedzīvotājiem jābūt “pierakstītiem” vienā no četrām valstī strādājošajām slimokasēm – katrai no tām ir savs veselības aprūpes tīkls. Konkurējot savā starpā, tās piedāvā gan medicīnas pakalpojumu pamatpaketes, gan “premium” klases plānus. Tieši šīs slimokases arī īsteno vakcinācijas kampaņu.

Uzticība slimokasēm ir ļoti augsta – nesen veiktas aptaujas liecina, ka premjerministram Netanjahu neuzticas 62% izraēliešu, toties ar savu slimokasu darbu ir apmierināti 90% iedzīvotāju.

Ziņas par visiem pacientiem glabājas elektroniskajās datu bāzēs, un slimokases konkurē cita ar citu, cenšoties padarīt vakcinācijas procesu ātru un ērtu. Vakcinācijas punkti ir atvērti 24 stundas diennaktī sešas, bet daži arī visas septiņas dienas nedēļā, pat jūdaistiem svētajā sestdienā, kad Izraēlā daudz kas ir slēgts. Pierakstīties potei var arī mobilajā lietotnē.

Viena no slimokasēm, “Makkabi”, reklamē ”drive-in”  vakcinācijas punktu Haifā, kur var saņemt poti, neizkāpjot no auto. Savukārt citas slimokases “Klalit” vietnē ir skaitītājs, kas ziņo šīs slimokases vakcinācijas punktos sapotēto cilvēku skaitu. 7. janvāra vakarā skaitītāja rādījums bija 879 384.

Kā motivē izraēliešus

Izraēlā, tāpat kā citās pasaules valstīs, sabiedrībā cirkulē dažādas baumas un izdomājumi par koronavīrusu un vakcināciju pret to. Saprotot, ka šīs tenkas daudzus var atbaidīt no vakcinācijas, valdība aktivizējusi centienus cīņā pret dezinformāciju. Sabiedrībā cienīti mediķi regulāri veic izskaidrošanas darbu, par šo jautājumu izsakās arī autoritatīvi reliģiskie līderi.

Pēc Izraēlas Tieslietu ministrijas pieprasījuma vakcinācijas kampaņas sākumā “Facebook” dzēsa četras grupas, kuras izplatīja tekstus, fotoattēlus un video ar “tīši melīgu saturu, kura nolūks ir maldināt par koronavīrusa vakcīnām”. “Facebook” pārstāvis apstiprināja, ka tikušas dzēstas četras grupas, kuru saturs bijis ivritā, ziņo britu laikraksts “Telegraph”.

Izraēla var kļūt par pirmo valsti, kas sāks izsniegt “zaļo pasi” iedzīvotājiem, kuri saņēmuši abas Covid-19 vakcīnas devas – par šādu “imunitātes pasi” pasaulē tiek spriests jau kopš pagājušā gada pavasara.

Izraēlas Veselības ministrijas ģenerāldirektors Hezi Levi telekanālam “Kešet 12” sacījis, ka tāda pase tiks izsniegta divas nedēļas pēc otrās potes. Šis sertifikāts ļaus ceļot uz ārzemēm, neveicot polimerāzes ķēdes reakcijas testu un neuzturoties pašizolācijā.

“Laimīgā stunda” lai labums neietu zudumā

Daudzās valstīs izstrādātas stingras procedūras, kurām jāgarantē, ka katrs varēs saņemt Covid-19 poti tikai tad, kad būs pienākusi viņa kārta rindā. Izraēlā šajā jautājumā pieeja ir mazāk stingra, un tas devis augļus.

Prioritāras tiesības vakcinēties pret Covid-19 ir cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, kā arī tiem, kuri ir riska grupās, pirmām kārtām, medicīnas darbiniekiem. Tomēr vakcinējamajiem, kā jau tas mēdz būt ikvienā masu pasākumā, ir dažāds disciplinētības līmenis. Kārtīgu darvas karoti kampaņai pielikuši pilsoņi, kas pierakstās uz vakcinēšanos, taču kaut kādu iemeslu dēļ noteiktajā laikā neierodas (īpaši  daudz tādu — līdz  40% — līdz šim bijis starp valsts pilsoņiem arābiem.

Tomēr šo defektu izdevies pārvērst par efektu.

“Pfizer” vakcīnai ir ļoti stingrs glabāšanas režīms – temperatūrai jābūt vismaz -70 grādiem pēc Celsija. Atkārtoti sasaldēt nedrīkst, un preparāts ir ātri jāizlieto. Tāpēc, ja kāds neierodas saņemt poti, viņa deva tiek citam, kurš var arī nebūt kādā no prioritārajām grupām. Cilvēki var dienas beigās vienkārši atnākt uz potēšanas centru un tikt vakcinēti ar kādu no neizmantotajām devām. Pēc 3. janvāra datiem, apmēram 100 tūkstoši cilvēku vecumā no 20 līdz 40 gadiem saņēmuši pirmo poti “rindas kārtībā tiem, kuri nav rindā”.

Kad panākumi var kaitēt

Neskatoties uz to, ka tik sarežģītā kampaņā reizēm kaut kas neiet gludi, decembrī vakcinācija Izraēlā tika sākta tādā tempā, ka “Pfizer” vakcīnas pirmā partija jau tuvojas beigām. Slimokases uz laiku pārtraukušas pierakstīt pirmajai injekcijai. Tomēr vakcinācijas punkti tukši nestāvēs – atbilstoši vakcinācijas protokolam katram, kurš saņēmis pirmo poti, jāsaņem arī otrā deva – 21. dienā pēc pirmās.

Otro devu krājumi tiem, kas jau saņēmuši pirmo injekciju, tiek uzskatīti par neaizskaramiem un tiek glabāti, gaidot, kad pienāks to laiks.

Pirmreizējo vakcināciju plānots atsākt pēc divām līdz trim nedēļām. Izraēlas valdība sarunās ar “Pfizer” mēģina panākt, lai februārī paredzētās vakcīnu piegādes notiktu jau janvārī. Tomēr plaši izreklamētie Izraēlas vakcinācijas kampaņas panākumi var sarežģīt šīs sarunas, raksta avīze “The Times of Israel”. No dažām valstīm “Pfizer” par Izraēlu jau saņēmusi sūdzības – Izraēlai esot pārdots pārāk daudz devu, tāpēc citām valstīm varētu būt grūtības tikt pie vakcīnām, ziņo avīze, atsaucoties uz avotiem Izraēlas Veselības ministrijā.

Par iespēju, ka kampaņā varētu būt pauze, tika paziņots jau laikus. Izraēlas divu lielāko slimokasu pārstāvji apliecināja, ka tie, kas jau pierakstījušies, gan pirmo, gan otro poti saņems paredzētajā laikā.

Šajā ziņā Izraēla atšķiras no, piemēram, Lielbritānijas, kur vakcīnu deficīta dēļ tiek apspriesta iespēja, pārkāpjot ražotāju norādījumus, atlikt otro poti līdz 12 nedēļām (lai gan izstrādātāja norādītais termiņš ir trīs nedēļas).

Neskatoties uz Izraēlas vakcinācijas kampaņas neapstrīdamajiem  panākumiem, šīs valsts veselības ministrs Jūlijs Edelšteins atgādinājis līdzpilsoņiem, ka uzvara vēl nav gūta: “Draugi, es jūs lūdzu – neatslābstiet. Rīt pusnaktī stāsies spēkā stingrie ierobežojumi (jau trešo reizi kopš pavasara — red.). Ir svarīgi ievērot noteikumus. Vēl pavisam nedaudz, un jautājums būs slēgts,” paziņoja Edelšteins 6. janvāra rītā.

Veselības ministrs prognozē, ka marta beigās vai aprīļa sākumā vakcināciju varēs pabeigt visi izraēlieši, kuri to vēlas. Pēc tam valsts – acīmredzot, pirmā pasaulē – atgriezīsies pilnvērtīgā ekonomiskajā un kultūras dzīvē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt