ĪSUMĀ:
- Respiratoru mediķiem pietiek tikai pusotrai dienai; līdzīgi ar halātiem un kombinezoniem.
- Ja situāciju nerisinās, var nākties samazināt veselības pakalpojumu apjomu.
- Premjers atbalsta mazāk uzmanības pievērst preču sertifikātiem un pašiem pārbaudīt aizsarglīdzekļu kvalitāti Latvijā.
"Krājumi ir kritiski zemi, īpaši tas attiecas uz respiratoriem, kuru rezerve šobrīd pietiek pusotrai dienai, bet kas nepieciešami ārstniecības iestādēm. Tikpat sarežģīta situācija ir ar vienreizlietojamiem halātiem un aizsargkombinezoniem, kas nelielā krājumā ir slimnīcu rezervēs,
bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbs var tikt pārtraukts kuru katru brīdi.
Arī ķirurģiskās maskas, kuras patiešām lieto visas ārstniecības personas, bet tieši tiem, kuri atrodas operāciju zālēs, rezerves ir apmēram divām nedēļām," stāstīja ministre.
Viņa norādīja, ka, ja pāris nedēļu laikā netiks rasts risinājums, būs jālemj par veselības pakalpojumu apjoma samazināšanu.
NMPD direktore Liene Cipule apstiprināja, ka situācija ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem ir saspringta kopš janvāra. Taču, ja būtiski nepalielināsies slimnieku skaits, tad respiratori un aizsargtērpi mediķiem būs pietiekamā daudzumā.
Latvijas Televīzijai Cipule stāstīja, ka individuālo aizsardzības līdzekļu patēriņš pieaudzis tā, ka divu dienu laikā tikusi iztērēta piecu gadu norma.
Viņķele norādīja, ka situācija ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ir kritiska visur Eiropā, tāpēc šajā situācijā nav jāmeklē vainīgie.
Paredzēts, ka, ja tiek atrasts piegādātājs, tad aizsardzības līdzekļi iespēju robežās varētu tikt pārbaudīti uz vietas Latvijā.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") arī kā iespējamu risinājumu min mazāk uzmanības pievērst preču sertifikātiem, bet gan mēģināt pašiem saprast, vai piegādātie aizsarglīdzekļi ir vai nav derīgi. Līdz ar to atsaukties varētu vairāk piegādātāju.
"Atnāk krava, un tad, ja atklājas kaut kāda neatbilstība, mums ir jābūt spējai ar veselo saprātu konstatēt, vai tā prece tomēr ir vai nav derīga. Ja nav derīga, viņu, protams, nevar izmantot. Bet kā būs, ja prece ir derīga, bet tie papīri... Kaut kāda nesakritība varētu būt," sacīja premjers.
Viņš arī uzsvēra ka Latvijā trūkst ražotāju, ka spētu paši izgatavot mediķiem nepieciešamos aizsarglīdzekļus. Tāpēc nākas paļauties uz piegādēm no Ķīnas.
Viņķele piebilda, ka, "ja gaidīsim ideālo, perfekto kravu no Ķīnas, kur viss atbilst, varam palikt totāli bez aizsarglīdzekļiem".
Ministre apstiprināja, ka individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkumiem būs vajadzīga papildu nauda. Viņa arī norādīja, ka pašlaik no Latvijas ražotājiem Veselības ministrijai zināms tikai viens Jēkabpilī, kas var nodrošināt vajadzīgo kvalitāti. Viņa aicināja pieteikties arī citus uzņēmumus Latvijā, kuri var nodrošināt standartus maskām, respiratoriem un citiem līdzekļiem.
Abi valdības pārstāvji aicināja nemeklēt vainīgos Latvijas ierēdņu vidū.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
