De Facto

De Facto

De Facto

Jelgavas domes partnerim Bubulim 142 tūkstošu eiro sods korupcijas lietā

Plāns paredz līdz pat 75 000 Covid-19 vakcīnu ievadīšanu nedēļā

Vakcinācijas plāns paredz līdz pat 75 000 Covid-19 vakcīnu ievadīšanu nedēļā

“Covid-19: Vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plāns”, kas šonedēļ izrādījās liktenīgs veselības ministres Ilzes Viņķeles (''Attīstībai''/''Par!'') karjerai, prognozē, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmai ir iespējas nedēļas laikā vakcinēt līdz pat 75 tūkstošiem cilvēku. Vakcinācijas temps gan ir tik lēns, ka nav izlietotas pat šobrīd pieejamās vakcīnas, kas ir ievērojami mazāk nekā plānā iekļautā nedēļas jauda,  ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 

Nedēļas vidū Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) gaitenī pie vakcinācijas kabinetiem redzams daudz medicīnas darbinieku. Daži, tikko kā vakcinēti, nogaida noteikto laiku, lai pārliecinātos, ka nav alerģisku reakciju. Citi vēl gaida savu vakcinācijas kārtu. Kustība notiek ātri.

“Mums ir piesaistīts katru dienu vienlaicīgi sešas māsas un divi ārsti, kas veic apskati pirms injekcijas, un aptuveni trīs darbinieki, kas ievada datus e-veselībā, formē ambulatoros pacientu  talonus, tādas tehniskās lietas,” par darba organizāciju vakcinēšanas procesam stāsta RAKUS Ambulatorās daļas vadītāja Sarmīte Dzene.

Šādi organizēts process ļauj viena cilvēka vakcināciju paveikt vidēji piecu līdz astoņu minūšu laikā. Sešas piesaistītās medmāsas kopumā dienā veikušas pat vairāk nekā trīssimt vakcināciju. Tiesa, mediķu atrašana jaunajiem pienākumiem bijis kārtējais izaicinājums slimnīcai. 

“Daļa māsu tika izsauktas no ikgadējā atvaļinājuma, jo darbinieku trūkst, un papildus saorganizēt darbiniekus vakcinācijas veikšanai nebija viegls darbs.  Jo, paņemot kādu darbinieku vakcinēt, kaut kur netiek padarīts darbiņš vai uz laiku tiek atlikts. Jo, protams, ka mums tukšas vietas šobrīd nav nevienas, kur nestrādātu cilvēki,” stāsta Dzene. 

Slimnīcai šonedēļ uzdots nodrošināt maiņas arī brīvdienās, lai vakcinētu citu ārstniecības iestāžu darbiniekus un ģimenes ārstus.

Līdz 4. janvārim Latvijā vakcināciju veica desmit slimnīcās, šonedēļ tām pievienojušās vēl sešas. Austrumu un Stradiņa slimnīcās vakcinēts vairāk nekā trīssimt cilvēku dienā, pārējās – no pāris desmitiem līdz aptuveni simtam.

Tomēr daudz kritizētajā vakcinācijas plānā ierakstīts, ka valstī kopumā iespējamā jauda ir ievērojami lielāka. Ja šobrīd notiek no 700–800 vakcināciju dienā, plānā kā iespējamā kapacitāte nosaukta vismaz 76 tūkstoši ievadītu vakcīnu nedēļā. Ja vien būs pieejamas pašas vakcīnas. 

“Šie aprēķini balstīti uz dažādiem datiem: piemēram, ģimenes ārstu kapacitāte ir skatīta saistībā ar iepriekš viņu veiktajām vakcinācijām un to, cik viņi aktīvi bijuši vakcinācijas periodā. Privātie pakalpojumu sniedzēji ir aptaujāti par viņu jaudām un viņu iespējām,” raidījumam “De facto” stāsta VM Nacionālā veselības dienesta vadošais eksperts veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala.

Vakcinācijas plānā kā iespējamā kapacitāte vienā nedēļā  valsts un pašvaldību slimnīcās ir ierakstīta divdesmit tūkstoši vakcināciju – tiesa, vēl pirms dažām dienām šai pašā ailē bija uz  pusi mazāks skaitlis. Privātos veselības centros – 25 600 vakcināciju, pašvaldību ambulancēs – piectūkstoš, bet ģimenes ārstu praksēs – 25 tūkstoši. 

Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs atklāj, ka tagad Nacionālais veselības dienests veic papildus ģimenes ārstu aptauju par iespēju iesaistīties vakcinācijas procesā, lai noskaidrotu jaudas, ko katra ģimenes ārsta prakse var piedāvāt. Tikai tad varēs runāt par konkrētiem skaitļiem.

Lai paveiktu vakcinācijas plānā minēto, katrā no ārstu praksēm ik dienas būtu jāvakcinē deviņi cilvēki un tas aizņemtu vismaz divas stundas no prakses darba laika.  

NVD rēķinājis, ka viena pacienta vakcinācija kopā ar ārsta apskati un dokumentu noformēšanu aizņemtu kopumā 10–20 minūtes.

Ģimenes ārste Alise Nicmane-Aišpure, balstoties uz līdzšinējo pieredzi, tostarp aizvadītajā rudenī veikto rekordlielo grupas vakcināciju skaitu, rēķina, ka savā praksē dienā varētu vakcinēt desmit pacientus pret Covid-19, bet uzsver, ka te strādā divi palīgi un pietiekami plašas telpas. Bet visās praksēs tā nav.

“Jautājums ir, kādā veidā var apziņot arī  pacientus, ja ir viens ārsts, kuram ir ļoti daudzi tūkstoši [pacientu] un viņš ir viens vai viņam ir viens palīgs. Tad tas ir ļoti sarežģīti. Jo katras dienas darbs ir tik ļoti intensīvs – kā tad nomenedžēt cilvēku rindas, viņus apzvanīti, izstāstīt, motivēt. Ataicināt konkrētos laikos, tos pierakstus vadīt, kādam kaut kas mainās. Tas nav, nav tik vienkārši,” saka Nicmane-Aišpure.

Nacionālais veselības dienests pieļauj, ka vietās, kur veidosies Covid-19 vakcinācijas jaudas vai pieejamības problēmas, varētu organizēt mobilās izbraukumu brigādes. To varētu uzticēt, piemēram, privātiem veselības centriem.  Taču, lai arī privātie  par saviem resursiem plāna veidotājiem ir noziņojuši, pagaidām nav precīzi zināms, kurā brīdī viņus iesaistīs.

“Mums ir vienošanās, ka notiek operatīva saziņa, kas arī notiek visu laiku,  ar Veselības ministrijai pakļautajiem dienestiem un mūsu dienestiem – visu laiku notiek operatīva saziņa, komunikācija. Un arī kaut kādi jautājumi, uz kuriem nebija konkrētas atbildes, atbildes tiek gatavotas,” stāsta “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Plānā iezīmēta iespējamā kopējā jauda, tomēr pilnīgi skaidra punktu uzskaitījuma, kur un ar kādu kapacitāti strādās vakcinācijas kabineti, vēl nav.

“Mums ir pozīcijas, kur ir sadaļas tieši par kabinetu skaitu, un ir arī sadaļas, kurās tomēr ir tādas kopīgas aplēses kā, piemēram, ģimenes ārsta prakses – mums ir šī provizoriskā informācija, jo, lai iegūtu precīzu informāciju, ģimenes ārstiem arī jāsniedz informācija, tieši ar kādu vakcīnu būs jāstrādā, jo tas arī ietekmēs darba organizāciju,” saka Gaigala.

Plānā pietiekami precīzi uzskaitīts, kādā kārtībā paredzama dažādu grupu vakcinēšana. Maijā, ātrāk nekā pārējiem iedzīvotājiem, kuri neietilpst nevienā no īpašajām grupām, vakcinēšanas iespēja paredzēta ministriem un deputātiem, kuri šobrīd gan lielākoties strādā attālināti. Prioritātēs tas ir tikpat augstu kā, piemēram, sociālo dienestu darbinieki. Spriežot pēc Imunizācijas valsts padomes sēdes protokola, nozares profesionāļi uzskatījuši, ka Veselības ministrijas virzītais jautājums par Saeimas un valdības pārstāvju vakcinēšanu ir vairāk politisks nekā zinātnisks jautājums, tādēļ ieteikts politiķiem pašiem novērtēt darba riskus un to, kuri no viņiem nevar strādāt attālināti.

“Ministru kabinetā vairākkārt no kolēģiem, tostarp arī no premjera, izskanēja aicinājums iezīmēt vakcinācijas plānā Saeimas deputātus un valdību. (..)Tā kā to jautājumu uzdeva atkal un atkal, tad nu sāka kļūt skaidrs, ka visdrīzāk tā vakcinācijā ar kopējo iedzīvotāju grupu tātad nešķiet optimāla,” atklāj bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (A/P). 

Viņa neuzskata, ka vakcinācijas plāns ar jaudu – 76 tūkstoši ievadītu vakcīnu nedēļā – būtu pārāk optimistisks vai pārāk aptuvens.

Tiesa gan, jau pirmais vakcinācijas etaps ir iezīmējis citu problēmu – pat slimnīcās strādājošie neraujas vakcinēties. Piemēram, Daugavpils slimnīcā vakcinēti vien desmit procenti no visiem strādājošajiem. Līdz vasaras vidum jāpanāk, ka visā Latvijā uz vakcināciju ieradušies ap sešdesmit procentiem visu iedzīvotāju (922 tūkstoši)

Spēja radīt šādu kapacitāti būs atkarīga arī no vakcīnu piegādes tempiem, kā arī tā, kāda veida vakcīnas kādā secībā piegādās Latvijai. Līdz šim Latvijai piegādāts 23 400 “Pfizer-Biontech” ražoto vakcīnu pret Covid-19 devu, ar ko pietiek  11 700 cilvēku vakcinēšanai (ar divām devām), bet laikā no 28. decembra līdz 8. janvārim bija ievadīts tikai 5354 vakcīnas devu. 

Tādēļ var pieņemt, ka plāna realizēšanā viens no sarežģītākajiem punktiem būs tieši spēja panākt, lai cilvēki atnāktu uz vakcināciju. 

Par ''Pfizer/BioNTech'' vakcīnu loģistiku Latvijas teritorijā notika sarunu procedūra ar četriem dalībniekiem. Ar zemāko nosolīto cenu tiesības visas šīs firmas saražotās vakcīnas, kas jau ir ienākušas Latvijā un kas vēl šogad ienāks, nogādāt uz vakcinācijas punktiem ieguva A/S “Recipe plus”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt