Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Koalīcijā pieaug domstarpības

Plāno uzrunāt neizlēmušos

Vakcinācija pret Covid-19: jaunieši skeptiskāki, birojs plāno uzrunāt neizlēmušos

Kopš pirmdienas, kad Latvijā iespēja saņemt Covid-19 vakcīnu ir jebkuram iedzīvotājam, pirmo vakcīnas devu saņēmuši mazliet vairāk par 7000 iedzīvotāju. Vakcinācijas organizatori norāda, ka iedzīvotāji aktīvi piesakās, tomēr skaidrs, ka daļu iedzīvotāju nāksies uzrunāt individuāli.    

ĪSUMĀ:

  • Aptauja: Trešdaļa neplāno vakcinēties pret Covid-19, skeptiskāki ir jaunieši.
  • Vakcinācijas birojs pieļauj - rinda drīz beigsies, vakcīnu būs vairāk nekā gribētāju.
  • Birojs plāno vairāk mudināt cilvēkus, kas vēl domā.
  • Sociologs: Cilvēki jāuzrunā individuāli.
  • LU profesors: Procesam jābūt vienkāršam tiem, kas nav gatavi aktīvi rīkoties.
     

Līdz šim pirmo vakcīnas devu saņēmuši 273 500 iedzīvotāju, bet pilnībā vakcinēti vien nepilni 55 000, kam iepotētas abas devas.

Tieši šobrīd ilgi gaidītajai vakcīnai piesakās visi, kas iespēju gaidījuši kopš februāra. Vakcinācijas organizatori norāda, ka aktivitāte esot samērā liela. Tomēr aptauju dati par iedzīvotāju vēlmi vakcinēties pret Covid-19 liek būt piesardzīgiem par ātru kolektīvās imunitātes iegūšanu.

Jaunākā, aprīļa vidū veiktā “Latvijas faktu” sabiedriskās domas aptauja parāda, ka aptuveni trešā daļa aptaujāto joprojām nav izlēmusi, vai vakcinēsies, sakot, ka, iespējams, vakcinēsies.

Taču trešā daļa aptaujāto vecumā virs 15 gadiem atbild, ka to nedarīs.

“Mazliet skeptiskākie ir jaunieši. Dīvainā kārtā, lai gan visu laiku tika stāstīts no valsts iestāžu puses, ka pensionāri varētu būt pasīvāki. Tā nu galīgi nav taisnība. Šoreiz redzams, ka jaunieši. Ar zināmu bravūru, ja tā var izteikties, sevis izrādīšanās vēlmi, ir skeptiskāki pret vakcinēšanos kā tādu,” stāstīja SIA “Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis.

“Latvijas faktu” aptaujā kategoriskāku “nē” vakcinācijai vairāk saka vīrieši, nekā sievietes. Vairāk vakcīnu noliedzēju ir starp cilvēkiem ar iegūtu tikai pamatizglītību. Pret vakcināciju skeptiskāki ir arī cittautieši.

Vakcinācijas organizatori atzīst, ka rēķinās ar to, ka rinda varētu beigties un drīzumā vakcīnu varētu būt vairāk nekā gribētāju.

“Plānota senioru apzvanīšana, ir plānots izsūtīt informāciju cilvēkiem gan drukātā veidā, sadarbojoties ar pašvaldībām, gan izsūtīt informāciju cilvēkiem elektroniski, papildus rīkot reklāmas aktivitātes. Ļoti ceram, ka daļa cilvēku mudinās vakcinēties. Arī šīs priekšrocību programmas ir domātas vakcinētajiem cilvēkiem,” norādīja Vakcinācijas projekta komunikācijas koordinatore Ieva Stūre.

Sociologs Aigars Freimanis uzskata, ka liela daļa no tiem, kas šobrīd saka ''nē'', nav pret vakcinēšanos, bet viņus vajag uzrunāt individuāli – ar ģimenes ārsta starpniecību vai pašvaldības sociālo dienestu.

“Ir tādi cilvēki, kas ir pietiekami pasīvi, kas, pirmkārt, neprot rīkoties ar internetu, kuriem ir bail rīkoties ar internetu, neraugoties uz to, ka viņi prot to darīt,” sacīja Freimanis.

Pasivitātes aspektu izceļ arī Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers. Viņš uzsver, ka šobrīd no cilvēka tiek gaidīta relatīvi liela aktivitāte. Taču tā daļa cilvēku, kas bija gatavi stundām gaidīt rindās, vakcīnu ir jau dabūjusi. Un tagad būtu process jāpadara maksimāli vienkāršāks tiem, kas nav gatavi paši aktīvi rīkoties.

“Es par savu pieredzi varu pastāstīt, ar ko es saskāros pirms nedēļas, kad es savu tēva māsu gribēju aizvest vakcinēties, – man vienkārši vajadzēja paskatīties ļoti vienkāršas lietas. Kurā mājā Gaiļezera slimnīcā tas notiek, lai zinātu, kur un kādā veidā piebraukt. Es to informāciju tā arī neatradu. Tātad vienkāršība, saprotamība, enerģijas neieguldīšana, lai kaut ko izdarītu vai ne. Tātad tās visas var šķist tādas niecīgas lietiņas, bet, tām summējoties, mēs iegūsim būtisku proporciju no sabiedrības, kura izdarīs to, ko, kopumā ņemot, droši vien viņi ar mieru būtu darīt,” skaidroja Austers.

Kā vienu no būtiskiem piemēriem Ivars Austers min informāciju, ko saka katram cilvēkam, ko viņš saņem īsziņā vai e-pastā. Nozīme var būt katram sīkumam, piemēram, izskaidrojumam, kā ar sabiedrisko transportu vai nokļūt vienā vai otrā vakcinācijas centrā.

Tāpat par būtisku argumentu izvēlē var kļūt arī tuvinieku – arī draugu, radu, kolēģu un paziņu piemērs.  

KONTEKSTS:

Aprīļa beigās atvēra pēdējās no noteiktajām prioritārajām grupām vakcinēšanai pret Covid-19. Līdz ar to visi interesenti pieteikties vakcīnai pret Covid-19 bez ierobežojumiem var kopš 3. maija vietnē manavakcina.lv vai pa tālruni 8989.  

Organizējot vakcināciju pret Covid-19, Latvijā bija plānots vispirms potēt astoņas prioritārās grupas. Līdz šim bija pieņemti lēmumi atvērt 6 no 8 prioritārajām grupām.

Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt