Viņš sprieda, ka sabiedrība ir sapratusi, ka Covid-19 nav sezonāla īsa gripa, bet ilgs process, kuram galu nevar redzēt. Pavasarī šķita, ka tas atnāks un aizies un ka dzīve ātri atgriezīsies normālajās sliedēs, bet tagad izskatās, ka jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, atzina pētnieks.
Daļā sabiedrības aizvien plaukst un zeļ sazvērestības teorijas, un daudzi nav sapratuši, ka kopumā vīrusa izplatības ierobežošana “ir visu mūsu kā sabiedrības un katra individuāla atbildība”, sacīja Sedlenieks.
“Izskatās, ka daudziem šķiet, ka cīņa pret Covid-19 ir lieta, ko uzsākusi valdība un kāda mistiskā valsts, nevis pašu cilvēku atbildība, uzņēmēju un privāto organizāciju atbildība – “uz mums tas īsti neatteicas”,” sacīja sociālantropologs.
Viņš pieļāva, ka daudziem šķiet, ka “mums ir ierobežojumi, un mums ir uzdevums kaut kā no tiem izvairīties, valdības uzdevums ir izdomāt ierobežojumus, kontrolēt tos”.
Pavasarī, pirmās ārkārtējās situācijas laikā arī izskatījās, ka cilvēki domā, kā var vairāk palīdzēt viens otram, bet, sākot ar rudeni, šī savstarpējā solidaritāte vairs nebija tik redzama, atzina Sedlenieks.
Savukārt uzticēšanās valsts institūcijām un politiskajiem procesiem Latvijā tradicionāli bija zema, taču pavasarī, sākoties Covid-19 pandēmijai, pēkšņi šī uzticēšanās augusi, cilvēku atbalsts ierobežojumiem bija augsts, solidaritāte ar valdības rīcību bija augsta, klāstīja pētnieks.
Taču pašlaik izskatās, ka attieksme pamazām mainās dažādu iemeslu dēļ, un tas droši vien saistīts ar veidu, kā pieņem lēmumus un kā tos komunicē sabiedrībai, sacīja Sedlenieks.
Viņš norādīja, ka problēma ir tajā, ka lēmumi ir nekonsekventi, ik pa brīdim mainās, un nav skaidras vadlīnijas vai mērķi, uz kādiem iet.
Piemēram, ir izveidots epidemioloģiskais luksofors, kas nosaka, pie kādiem saslimstības rādītājiem var mīkstināt ierobežojumus, bet lēmumi, kā rīkoties, bija pretrunā ar to, un tas diez cik labu iespaidu neatstāj, norādīja sociālantropologs.
Viņš arī sprieda, ka sabiedrībā nav nogurums no ierobežojumiem, bet gan nepatika, dusmas un aizkaitinājums.
KONTEKSTS:
Epidemiologi brīdina, ka iespējams straujš saslimstības pieaugums un īpaši lipīgā Lielbritānijas vīrusa paveida izplatīšanās. Valdība tādēļ atlika jautājumu par nelielo veikalu atvēršanu. Taču iepriekš valdība vienojās, ka no 1. marta klātienē varēs saņemt manikīra, pedikīra un friziera, kā arī podologa pakalpojumus.
Jau iepriekš izskanējis, ka gadījumā, ja Latvijā sāks izplatīties jaunie, daudz lipīgākie Covid-19 infekcijas paveidi, slimnīcās varētu nonākt 2–3 reizes vairāk slimnieku nekā janvārī.
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
